2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets

konstatē:

2.1. nekustamais īpašums "Valsts mežs Apšuciems"

(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 008 0353)

163,5038 ha kopplatībā Engures pagastā, Engures novadā (turpmāk -

nekustamais īpašums), reģistrēts zemesgrāmatā uz valsts vārda

Zemkopības ministrijas personā (zemesgrāmatas nodalījums

Nr. 100000467339). Nekustamā īpašuma sastāvā ir zemes

vienība (kadastra apzīmējums 9050 008 0357) 20,18 ha platībā;

2.2. Zemkopības ministrija 2017. gada

7. augusta vēstulē Nr. 3.4-11e/2008/2017 informēja, ka,

izvērtējot Engures novada domes 2017. gada 10. jūlija

lēmumā (prot. Nr. 8 1. punkts) minētos

apsvērumus, piekrīt nodot Engures novada pašvaldībai

bezatlīdzības lietošanā uz 10 gadiem valsts meža zemi - zemes

vienības (kadastra apzīmējums 9050 008 0357) daļu 0,0427 ha

platībā (turpmāk - zemes vienība) -, lai nodrošinātu pašvaldības

autonomās funkcijas īstenošanu - ceļa būvniecību un

uzturēšanu;

2.3. saskaņā ar akciju sabiedrības "Latvijas Valsts

meži" un Engures novada domes 2017. gada

16. augusta vienošanos par zemesgabala bezatlīdzības

lietošanu akciju sabiedrība "Latvijas Valsts meži" ir

nodevusi zemes vienību Engures novada domei bezatlīdzības

lietošanā uz 10 gadiem pašvaldības autonomās funkcijas

īstenošanai - ceļa būvniecībai un uzturēšanai;

2.4. atmežošana zemes vienībā ir nepieciešama, lai

nodrošinātu piekļuvi Engures novada nekustamajiem īpašumiem -

"Lāčupītes Taos" (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 9050 009 0096), "Lāčupītes Lūši" (nekustamā

īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0073), "Lāčupītes Zalkši"

(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0063),

"Lāčupītes Sastapi" (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 9050 009 0065), "Lāčupītes Skujiņas"

(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0072),

"Lāčupītes Plostnieki" (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 9050 009 0066), "Lāčupītes Upītes"

(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9050 009 0041) -

un izbūvētu piebraucamo ceļu. Ceļa būvniecība plānota kā

būvniecība mežā (turpmāk - paredzētā darbība);

2.5. atbilstoši Engures novada 2012. gada

20. novembra saistošajiem noteikumiem Nr. 19 "Par

Engures novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un

teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu

apstiprināšanu" (turpmāk - teritorijas plānojums)

nekustamajam īpašumam noteikta plānotā (atļautā) izmantošana

"meži un purvi (M)". Teritorijas plānojuma grafiskajā

daļā nekustamajā īpašumā norādīts plānotais pašvaldības ceļš uz

šā rīkojuma 2.4. apakšpunktā minētajiem nekustamajiem

īpašumiem (turpmāk - 1. variants). Minētie nekustamie

īpašumi atrodas Apšuciema teritorijā. Lai mazinātu ietekmi uz

vidi un biotopiem, saskaņā ar sugu un biotopu ekspertes Egitas

Grolles (sertifikāta Nr. 003) (turpmāk - eksperts)

2015. gada 2. jūlija atzinumu Nr. 21/15 "Sugu

un biotopu aizsardzības jomas eksperta atzinums" (turpmāk -

atzinums) un Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides

pārvaldes (turpmāk - pārvalde) 2017. gada

6. jūlijā sagatavoto ietekmes sākotnējo izvērtējumu Nr.

VE17SI0041 plānotā ceļa vieta tiek novirzīta par 110 m uz

Apšuciema pusi (turpmāk - 2. variants), nevis kā tas

paredzēts teritorijas plānojumā, jo sākotnēji tika vērtēts ceļa

izbūves 1. variants. Izvēlētajā 2. variantā ceļa izvietojums

ir videi un dabai draudzīgāks nekā teritorijas plānojumā

norādītais. Paredzētā darbība tiks īstenota atbilstoši ceļa

izbūves 2. variantam;

2.6. ir ierosināta zemes vienības atmežošana. Atmežojamā

platībā paredzēta astoņu koku (priežu) ciršana;

2.7. saskaņā ar Meža likuma 41. pantu platību

atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai un ja personai ir izdots

kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir

tiesības veikt minētās darbības;

2.8. atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras

līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - krasta kāpu

aizsargjosla);

2.9. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo

daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ar Aizsargjoslu likuma

36. panta pirmo daļu noteikti aprobežojumi visā Baltijas

jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt ar

36. panta otro daļu noteikti būvniecības ierobežojumi krasta

kāpu aizsargjoslā un izņēmuma gadījumi, kad būvniecība ir

atļauta, ievērojot 36. panta 2.1 daļā noteikto

gadījumu, kad būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā veic, ja veikts

paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums un

saņemts Vides pārraudzības valsts biroja atzinums par noslēguma

ziņojumu, novērtējuma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi

saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

prasībām un tā ir paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas

plānojumā;

2.10. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas

eksperta atzinumu apsekota teritorija "Lāčupītes ceļš"

(zemes vienības kadastra apzīmējumi 9050 008 0323,

9050 008 0357 un 9050 009 0426) Engures

pagastā, Engures novadā (kopējā platībā apmēram 30 ha).

Teritorijas lielāko daļu aizņem meža platības, ir izteikts

piejūras kāpu reljefs ar kāpu vaļņiem, pauguriem un ieplakām. Ar

sausu mežu apaugušo piejūras kāpu reljefs atbilst Eiropas

Savienības un Latvijas īpaši aizsargājamam biotopam - mežainām

piejūras kāpām (biotopa kods 2180). Minētais aizsargājamais

biotops aizņem lielāko apsekotās teritorijas daļu. Tā kvalitāte

novērtēta kā laba, vietām izcila. Teritorijas dienvidu pusē

atrodas blīva savrupmāju un vasarnīcu apbūves josla - "Ciemu

dzīvojamā apbūve" ar ierīkotiem pagalmiem un košumkrūmu

apstādījumiem. Zemesgabalu šķērso vairāki dažādas kvalitātes

autoceļi un takas. Eksperte norādījusi, ka, veicot plānoto

darbību, paredzēta autoceļa uzlabošana, atsevišķās vietās

ierīkojot jaunu ceļu, un, lai samazinātu plānotās darbības

negatīvo ietekmi uz dabas vidi, ieteicams plānot auto kustību pa

esošajiem autoceļiem, jāizvairās no aizsargājamo augu sugu

atradņu iznīcināšanas. Zemesgabals neietilpst īpaši aizsargājamā

dabas teritorijā;

2.11. Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības

2015. gada 3. decembra vēstulē Nr. VM7.5-5/815

"Par plānotā pašvaldības ceļa būvniecību" norādīts, ka,

veicot plānoto ceļa būvniecību, jāņem vērā sugu un biotopu jomas

eksperta atzinums un, ceļa trasi pavirzot 100 m uz

ziemeļiem, dabai tiks radīts salīdzinoši mazāks kaitējums. Valsts

meža dienesta Zemgales virsmežniecība kopumā neiebilst pret

paredzēto darbību, ja tiks ievērots dabai saudzīgākais ceļa

būvniecības risinājums;

2.12. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi

sākotnējais izvērtējums un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar

likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk -

likums) prasībām. Pārvalde 2017. gada 6. jūlijā sniedza

ietekmes sākotnējo izvērtējumu Nr. VE17SI0041 (turpmāk -

izvērtējums), kurā tiek vērtēta paredzētās darbības ietekme uz

vidi. Izvērtējumā minēts, ka paredzētajai darbībai atbilstoši

likuma 4., 4.1 un 11. pantam nav

nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī paredzētā

darbība neatbilst likuma 4. un 4.1 pantā

un 1. pielikumā minētajām darbībām. Paredzētā darbība

īstenojama, ievērojot atbilstošās vides aizsardzības prasības

saskaņā ar likuma 13. panta otro daļu, tai skaitā

Aizsargjoslu likuma 36. pantā noteikto kārtību un paredzēto

darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem. Īstenojot

paredzēto darbību, tiktu novērsta stihiska, nekontrolējama un

neprognozējama patvarīga meža zemsedzes izbraukāšana, kas

nodarītu nesalīdzināmi lielāku kaitējumu dabas vērtībām nekā ceļa

izbūve nelielā platībā;

2.13. pārvalde 2017. gada 6. jūlijā ir

izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VE17TN0163 (spēkā līdz

2022. gada 5. jūlijam) (turpmāk - tehniskie noteikumi)

pašvaldības ceļa būvniecībai, lai nodrošinātu piebraukšanu pie

Apšuciema kooperatīva. Ceļa būvniecību atļauts veikt atbilstoši

sākotnējam būvniecības ieceres 2. variantam, kas paredz ceļa

trasi pavirzīt par 110 m uz ziemeļiem no Engures novada

teritorijas plānojuma 2013.-2025. gadam grafiskajā daļā

iezīmētās ceļa vietas. Eksperta atzinumā šis ceļa trases

novietojums tiek norādīts kā ceļa trases novietojums ar mazāku

ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem. Paredzēts veikt

atmežošanu apmēram 0,1 ha platībā un ceļa izbūvi apmēram 96 m

garumā un 4 m platumā pa esošu gājēju taku. Tehniskie noteikumi

izdoti, nosakot vides aizsardzības prasības ceļa trases

būvniecībai, kā arī ņemot vērā eksperta ieteikumus;

2.14. saskaņā ar šā rīkojuma 2.13. apakšpunktā

minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras

līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides

aizsardzības principiem. Ja tiks īstenots būvniecības ieceres

2. variants, paredzētā darbība neatstās būtisku,

neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un

Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu. Saskaņā ar

Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu

krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta

ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība

tiek atmežota;

2.15. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada

11. jūnija sēdes protokollēmumu "Noteikumu projekts

"Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa

noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi""

(prot. Nr. 34 24. §, 2. punkts) atbildīgā

institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta

sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad

plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības

ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas Valsts

meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības

ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.