2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets

konstatē:

2.1. nekustamais īpašums "Valsts mežs Rucava"

(nekustamā īpašuma kadastra numurs 6484 008 0207)

4848,36 ha kopplatībā Rucavas pagastā, Rucavas novadā

(turpmāk - nekustamais īpašums), reģistrēts zemesgrāmatā uz

valsts vārda Zemkopības ministrijas personā (zemesgrāmatas

nodalījums Nr. 100000334130). Nekustamā īpašuma sastāvā ir

zemes vienība (kadastra apzīmējums 6484 011 0076)

981,62 ha platībā;

2.2. nekustamajā īpašumā saskaņā ar projektu

"20 kV KL izbūve no N2488 uz N2213 Rucavas novads,

Rucavas pagasts" (turpmāk - projekts) plānots izbūvēt jaunu

20 kV pazemes kabeļa līniju gar dabiskās brauktuves malu

(turpmāk - paredzētā darbība) valsts meža zemē, lai uzlabotu

elektroapgādi posmā no Nidas ciema līdz Papes Ķoņu ciema

viensētai "Līdumnieki" Rucavas novada Rucavas

pagastā;

2.3. Rucavas novada teritorijas plānojuma

2013.-2025. gadam "Teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi" 3. nodaļas "Prasības visā Rucavas

novada teritorijā" 3.1. apakšnodaļas "Visās

teritorijās atļautā un aizliegtā izmantošana"

9.1. apakšpunkts noteic, ka visā Rucavas novada teritorijā

ir atļauta inženierkomunikāciju tīklu un objektu izbūve atļautās

izmantošanas nodrošināšanai. 2016. gada 11. novembra

vēstulē Nr. 2.1.5/4/82 "Par 20kV kabeļu elektrolīniju

izbūvi" Rucavas novada dome apstiprina, ka minētā

būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam,

kā arī neiebilst, ka projektētā kabeļa līnija atrodas pašvaldības

ceļa aizsargjoslā;

2.4. akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži"

2017. gada 11. aprīļa vēstulē Nr. VM3.5-3/425

"Par tehnisko noteikumu sniegšanu elektroapgādes projekta

izstrādei" akceptē paredzētās darbības izpildi nekustamajā

īpašumā, vienlaikus izvirzot nosacījumus projekta realizēšanas

gaitai un tehniskajiem risinājumiem, tai skaitā ievērot Valsts

vides dienesta nosacījumus;

2.5. projekta realizācijai nepieciešamā atmežošana

ierosināta zemes vienības ar kadastra apzīmējumu

6484 011 0076 daļā 0,3 ha kopplatībā. Atmežojamā

platībā paredzēta 61 koka nociršana;

2.6. saskaņā ar Meža likuma 41. panta pirmo daļu

platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai, derīgo izrakteņu

ieguvei, lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai, īpaši

aizsargājamo biotopu atjaunošanai, valsts sauszemes teritorijas

aizsardzības un neaizskaramības nodrošināšanai vai valsts

apdraudējuma situācijas novēršanai militārajos objektos un to

aizsargjoslās un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas

administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās

darbības, un persona ir kompensējusi valstij ar atmežošanas

izraisīto negatīvo seku novēršanu saistītos izdevumus;

2.7. atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas

jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk - krasta kāpu

aizsargjosla);

2.8. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo

daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ar Aizsargjoslu likuma

36. panta pirmo daļu noteikti aprobežojumi visā Baltijas

jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt ar

36. panta otro daļu noteikti būvniecības ierobežojumi krasta

kāpu aizsargjoslā un izņēmuma gadījumi, kad būvniecība ir

atļauta, ievērojot 36. panta 2.1 daļā

noteikto - būvniecību krasta kāpu aizsargjoslā veic, ja veikts

paredzētās darbības ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums,

izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes

uz vidi novērtējumu" prasībām un tā ir paredzēta vietējās

pašvaldības teritorijas plānojumā;

2.9. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas

ekspertes Ievas Roves (turpmāk - biotopu eksperte)

2017. gada 3. aprīļa atzinumu "Atzinums par

biotopiem un īpaši aizsargājamām augu sugām" (turpmāk -

atzinums) posms, kurā paredzēta elektrokabeļa izbūve, šķērso

vairākus Eiropas Savienības aizsargājamos biotopus Latvijā -

mežainas piejūras kāpas (kods 2180), piejūras zemienes smiltāju

līdzenumu sausus virsājus (kods 2320), smiltāju zālājus (kods

6120) un sugām bagātas ganības un granītu pļavas (kods 6270).

Elektrokabeļa izbūves perspektīvā trase šķērsos dabas parka

"Pape" dabas lieguma zonu, kas posma dienvidu un

ziemeļu galā nelielā daļā robežojas ar neitrālo zonu. Kā norādīts

biotopu ekspertes atzinumā, paredzētās darbības tiešā tuvumā nav

konstatētas īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu atradnes.

Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot izvirzītos nosacījumus,

tai skaitā izmantojot kabeļa ierakšanas metodi;

2.10. biotopu eksperte 2018. gada 12. maijā

atkārtoti apsekoja projekta teritoriju, precizējot izcērtamos

kokus konkretizētajās paredzētās darbības vietās. Apsekošana

veikta pa precizēto kabeļa ievietošanas trasi, izvērtējot

plānotās darbības īstenošanai nocērtamos kokaugus, kā arī

atkārtoti novērtējot Eiropas Savienības nozīmes un Latvijā īpaši

aizsargājamo biotopu aktuālo stāvokli. Kā norādīts biotopu

ekspertes atzinuma grozījumos, kas sagatavoti pēc apsekošanas

2018. gada 12. maijā, izvērtējot plānotās darbības

iespējamo ietekmi uz Eiropas Savienības nozīmes un Latvijā īpaši

aizsargājamiem biotopiem, konstatēts, ka, īstenojot plānoto

darbību, nav sagaidāma būtiska negatīva ietekme uz biotopu

funkcijām, jo visi kokaugi atrodas esošu ceļu ar grants segumu,

dabisku brauktuvju un stigu malās. Vērtējot kokaugu ciršanu visas

trases garumā, kopējais kokaugu zudums nav apjomīgs. Turklāt ir

atrasts risinājums, kā saglabāt (nenocirst) kokus ar stumbra

diametru, sākot no 35 cm un vairāk, kā arī vienu sazarotu

skujkoku, kura stumbra diametrs ir 30 cm. Plānotā darbība -

kabeļa ievietošana - tiks īstenota, izmantojot caurduršanas

metodi. Zem mērķa koka un tā vainaga projekcijas kabelis tiks

ierakts nevis tieši, bet gar koku, lai pēc iespējas netraumētu

sakņu sistēmu;

2.11. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi

sākotnējais izvērtējums un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar

likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu"

13. panta trešās un ceturtās daļas prasībām. Valsts vides

dienesta Liepājas reģionālā vides pārvalde (turpmāk - pārvalde)

2017. gada 8. maijā izsniedza ietekmes sākotnējo

izvērtējumu Nr. LI17SI0023 (turpmāk - izvērtējums), kurā

tiek vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi. Pārvalde

pieņēmusi lēmumu nepiemērot ietekmes uz vidi novērtējuma

procedūru paredzētajai darbībai. Paredzētā darbība īstenojama,

ievērojot atbilstošās vides aizsardzības prasības, kuras

nosakāmas pārvaldes tehniskajos noteikumos, kā arī biotopu

ekspertes un Dabas aizsardzības pārvaldes ieteikumus. Paredzētā

darbība ir pieļaujama, ja tiek ievēroti akciju sabiedrības

"Latvijas valsts meži", Dabas aizsardzības pārvaldes un

pārvaldes izvirzītie plānotās darbības īstenošanas

nosacījumi;

2.12. pārvalde 2017. gada 12. maijā ir

izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. LI17TN0103 (spēkā līdz

2022. gada 11. maijam) (turpmāk - tehniskie noteikumi),

bet 2018. gada 22. jūnijā - precizētā projekta

grozījumus "Par izmaiņu veikšanu 2017. gada

12. maija SIA "AVITON" izsniegtajos tehniskajos

noteikumos Nr. LI17TN0103". Elektrokabeļa izbūvi

atļauts veikt, ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes un biotopu

ekspertes noteikto. Plānotās darbības īstenošanas gaitā nav

pieļaujama būtiska īpaši aizsargājamo biotopu bojāšana. Tehniskie

noteikumi un to grozījumi izdoti, nosakot vides aizsardzības

prasības paredzētajai darbībai, kā arī ņemot vērā biotopa

ekspertes ieteikumus;

2.13. saskaņā ar šā rīkojuma 2.10. apakšpunktā

minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras

līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kas noteikts

Aizsargjoslu likuma 6. pantā, kā arī Vides aizsardzības

likuma 3. panta pirmajā daļā noteiktajiem vides aizsardzības

principiem. Paredzētā darbība, ja tā tiek īstenota, ievērojot

izvirzītos nosacījumus un tehniskos risinājumus, neradīs būtisku

neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi un krasta kāpu

aizsargjoslu;

2.14. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta

ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts

bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību,

kuras rezultātā platība tiek atmežota;

2.15. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada

11. jūnija sēdes protokola Nr. 34 24.§ "Noteikumu

projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada

1. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie

būvnoteikumi""" 2. punktu atbildīgā

institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta

sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā, kad plānota meža

zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes

aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības

ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts

meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides

aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības

ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.