2. pants

Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. lai īstenotu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansēto

projektu "Antropogēno slodzi samazinošās un informatīvās

infrastruktūras izveide Natura 2000 teritorijās. IV

kārta" (turpmāk - projekts), nekustamā īpašuma "Valsts

mežs Užava" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 9878 006 0145)

sastāvā esošo zemes vienību (kadastra apzīmējumi Nr. 9878 003

0231 un Nr. 9878 005 0073) Užavas pagastā, Ventspils novadā

(turpmāk - nekustamais īpašums), teritorijā paredzēta divu auto

stāvlaukumu izbūve;

2.2. nekustamais īpašums pieder valstij Zemkopības ministrijas

personā;

2.3. meža zemes atmežošana ierosināta zemes vienībā (kadastra

apzīmējums Nr. 9878 003 0231) - 341. kvartāla 13. nogabala daļa

0,0131 ha platībā un zemes vienībā (kadastra apzīmējums Nr. 9878

005 0073) - 343. kvartāla 5. nogabala daļa 0,0279 ha platībā.

Atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča

krasta kāpu aizsargjoslā, dabas lieguma "Užava"

teritorijā;

2.4. 2014. gada 12. februārī valsts akciju sabiedrība

"Latvijas valsts meži" (turpmāk - Latvijas valsts meži)

noslēgusi ar Dabas aizsardzības pārvaldi (turpmāk - pārvalde)

vienošanos Nr. 1.17.2.2/1/2014-P par daļēju nekustamā īpašuma

nodošanu bezatlīdzības lietošanu. Saskaņā ar minēto vienošanos

zemes vienības (kadastra apzīmējumi Nr. 9878 003 0231 un Nr. 9878

005 0073) nodotas pārvaldei bezatlīdzības lietošanā

infrastruktūras izbūvei, tai skaitā auto stāvlaukumu izbūvei;

2.5. saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 2. jūnija

noteikumu Nr. 507 "Dabas aizsardzības pārvaldes

nolikums" 2.1. apakšpunktu pārvaldes funkcija ir Saeimas un

Ministru kabineta izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju

pārvaldīšana;

2.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes

protokollēmuma (prot. Nr. 34 24. §) "Noteikumu projekts

"Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos

Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi""" 2. punktu

Zemkopības ministrija ir atbildīgā institūcija par ikreizēja

Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu

Ministru kabinetā, ja plānota meža zemes atmežošana Baltijas

jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā un ja

būvniecības ierosinātājs ir Latvijas valsts meži vai Zemkopības

ministrijas padotības iestāde, savukārt atbildīgā institūcija ir

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja

būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona;

2.7. saskaņā ar Meža likuma 41. pantu platību atmežo, ja tā

nepieciešama būvniecībai, derīgo izrakteņu ieguvei,

lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanai un īpaši

aizsargājamo biotopu atjaunošanai un ja personai ir izdots

kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir

tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi

valstij izdevumus, kas saistīti ar atmežošanas izraisīto negatīvo

seku novēršanu. Meža likuma 41. panta otrajā daļā noteikts, ka šā

panta pirmajā daļā minētā kompensācija neattiecas uz personu

(šajā gadījumā pārvaldi), kas mežā veic meža infrastruktūras

objektu būvniecību un īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanu;

2.8. atmežojamajā platībā koku ciršana nav nepieciešama, tāpēc

plānotā darbība neradīs negatīvu ietekmi uz oglekļa

sekvestrāciju;

2.9. 2014. gada 25. septembrī Ventspils novada pašvaldības

būvvaldē apstiprināts būvprojekts "Antropogēno slodzi

samazinošās un informatīvās infrastruktūras izveide Natura

2000 teritorijās. II kārta. Dabas liegums Užava" (Nr.

264-6/14);

2.10. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi

sākotnējais izvērtējums un saņemts Vides pārraudzības valsts

biroja (turpmāk - birojs) atzinums par noslēguma ziņojumu,

novērtējuma ziņojumu, vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar

likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām.

Birojs 2012. gada 29. maijā sniedza atzinumu Nr. 232 "Par

ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu", kurā

tiek vērtēti projekta "Antropogēno slodzi samazinošās un

informatīvās infrastruktūras izveide Natura 2000

teritorijās. II kārta" iesniegtie materiāli. Atzinumā

norādīts, ka projekts tiks īstenots Užavas pagastā, Ventspils

novadā, pārvaldes pārraudzībā esošajā Natura 2000

teritorijā - dabas liegumā "Užava". Īstenojot projektu,

pasākumi tiks veikti atbilstoši teritoriju dabas aizsardzības

plāniem, lai mazinātu augsnes eroziju un eitrofo piesārņojumu,

optimizētu teritorijas apmeklētāju plūsmu, saglabājot dabas

vērtības un novirzot apmeklētāju plūsmu uz mazāk jutīgām

teritorijām, vienlaikus nodrošinot teritorijas pieejamību.

Atzinumā minēts, ka birojs ir saņēmis arī Valsts vides dienesta

reģionālo vides pārvalžu atzinumus, tai skaitā Ventspils

reģionālās vides pārvaldes 2012. gada 28. marta vēstuli Nr.

9.5.-31/135 par pārvaldes ierosinātā projekta īstenošanu.

Izvērtējot Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās vides

pārvaldes atzinumu, birojs konstatē, ka projektam atbilstoši

likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4. un 11.

pantam nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī

paredzētā darbība neatbilst likuma 4. pantā un 1. pielikumā

minētajām darbībām;

2.11. Valsts vides dienesta Ventspils reģionālā vides pārvalde

2013. gada 24. aprīlī ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr.

VE13TN0045 (spēkā līdz 2018. gada 23. aprīlim), nosakot vides

aizsardzības prasības projektā paredzētajām darbībām;

2.12. saskaņā ar Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija

noteikumiem Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem"

izveidots dabas liegums "Užava", lai saglabātu retu

augu sugu - jūrmalas zilpodzi, kā arī piejūras mežu ainavu, tās

bioloģisko daudzveidību (īpaši nozīmīga pelēko kāpu vieta).

Saskaņā ar likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas

teritorijām" pielikumu dabas liegums "Užava"

iekļauts Natura 2000 teritoriju tīklā kā C tipa teritorija

(teritorijas, kas noteiktas īpaši aizsargājamo sugu un īpaši

aizsargājamo biotopu aizsardzībai). Dabas lieguma teritorijā ir

sastopami 10 Eiropas nozīmes aizsargājami biotopi;

2.13. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla

izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru,

saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu

attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes

dabas resursu (arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu) un

citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību,

to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Saskaņā ar Aizsargjoslu

likuma 36. panta pirmo daļu ir noteikti aprobežojumi visā

Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt

saskaņā ar 36. panta otrās daļas 6. punktu papildus šā panta

pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts krasta kāpu

aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt

esošās, izņemot gadījumu, ja tiek veikta mehānisko

transportlīdzekļu stāvlaukumu un glābšanas staciju būvniecība un

tiem nepieciešamo pievedceļu un teritorijas labiekārtošanai

nepieciešamo mazēku būvniecība. Saskaņā ar šā rīkojuma 2.10.

apakšpunktā minēto izvērtējumu auto stāvlaukuma izbūve nav

pretrunā ar Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas

izveidošanas mērķi, kā arī ar vides aizsardzības principiem. Tā

neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi,

Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu un

īpaši aizsargājamo dabas teritoriju. Saskaņā ar Aizsargjoslu

likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu

aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma

veikt atmežošanu.