4. pants

Lai nodrošinātu

Satversmes tiesas likuma 19.2 un 19.1 pantā

iestrādāto principu līdzsvaru, Satversmes tiesai ir jāatturas no

iejaukšanās konkrētās civillietas gaitā, dodot iespēju vispārējās

jurisdikcijas tiesai izvēlēties piemērotāko rīcības modeli

konkrētajā lietā. Savukārt gadījumā, ja vispārējās jurisdikcijas

tiesa patiešām neievērotu Satversmes tiesas likuma

19.2panta trešās daļas otrā teikuma prasības un,

izspriežot lietu, taisītu nolēmumu, kas var būtiski aizskart

pieteikuma iesniedzēja pamattiesības, kuru aizsardzībai

ierosināta lieta Satversmes tiesā, Satversmes tiesa var lemt par

attiecīgā nolēmuma izpildes apturēšanu.

Ņemot vērā iepriekšminēto un

pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 19.1,

19.2 un 26.panta pirmās daļas trešo teikumu

nolēma: