1. pants

Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga,

LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.2 panta

trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Biznesa augstskola "Turība"" (izglītības

iestādes reģistrācijas numurs 3343800213, adrese - Graudu iela

68, Rīga, LV-1058) (turpmāk - augstskola) pieejamos resursus un

studiju virziena "Mākslas" atbilstību valsts attīstības

prioritātēm un konstatē:

1.1. augstskola 2017. gada 2. februārī iesniedza Izglītības un

zinātnes ministrijā iesniegumu jauna studiju virziena

"Mākslas" atvēršanai;

1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.2 panta trešo

daļu lēmumu par jauna studiju virziena atvēršanu attiecīgajā

augstskolā vai koledžā pieņem Ministru kabinets, izvērtējis

augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un atbilstību valsts

attīstības prioritātēm;

1.3. izvērtējot studiju virziena īstenošanā iesaistāmo

mācībspēku radošās un zinātniskās biogrāfijas, viņu

kvalifikācijas līmeni un zinātniskās specializācijas virzienus

iepretī paredzētajiem studiju kursiem, secināms, ka mācībspēku

kvalifikācija ir daļēji atbilstoša studiju virziena ietvaros

plānotās studiju programmas īstenošanai. Astoņiem no 22 studiju

virziena īstenošanā iesaistāmajiem mācībspēkiem ir augstākā

izglītība mākslās un tiem paredzēts īstenot lielāko daļu

specializācijas studiju kursu, tādējādi radot iespējami lielu

noslodzi studiju programmas īstenošanā. Vispārīgo studiju kursu

īstenošanā iesaistīti mācībspēki ar atbilstošu izglītību, bet

zinātniskās specializācijas virzieni neatbilst īstenojamajiem

studiju kursiem, proti, vispārīgie studiju kursi vērsti uz

dizaina jomu, bet pētniecība mācībspēkiem ir ar dizainu

nesaistītā jomā;

1.4. saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 14. jūlija

noteikumu Nr. 408 "Studiju programmu licencēšanas

noteikumi" (turpmāk - noteikumi Nr. 408) 12. punktu

Ekonomikas ministrija, Pārresoru koordinācijas centrs, Augstākās

izglītības padome, Latvijas Darba devēju konfederācija,

Izglītības un zinātnes ministrija un tā ministrija, kuras

kompetencei atbilst atveramais studiju virziens, pamatojoties uz

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības

plānu un citiem plānošanas dokumentiem, sniedz viedokli par

augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts

attīstības prioritātēm;

1.5. Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka studiju

virziena "Mākslas" atvēršana augstskolā neatbilst

valsts attīstības prioritātēm, jo Latvijas Nacionālā attīstības

plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena "Attīstīta

pētniecība, inovācija un augstākā izglītība" ietvaros

noteikts uzdevums "Augstākās izglītības konkurētspēja un

konsolidācija". Jauna studiju virziena atvēršana un jaunu

studiju programmu licencēšana neveicina minētā uzdevuma izpildi,

jo saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.

gadam augstākās izglītības jomā tiks atbalstīta augstākās

izglītības iestāžu, tai skaitā koledžu, savstarpējā sadarbība,

veicināta augstākās izglītības iestāžu resursu konsolidācija un

studiju programmu ciešāka integrācija ar industriju. Tiek

paredzēts atbalsts studiju programmu konsolidēšanai, veidojot

kopīgas studiju programmas. Augstākās izglītības politika ir

vērsta uz resursu konsolidāciju un studiju programmu skaita

samazināšanu. Līdz 2020. gadam plānots samazināt studiju

programmu skaitu no 900 uz 600. Izglītības un zinātnes ministrija

neatbalsta jaunu studiju virzienu atvēršanu un jaunu studiju

programmu licencēšanu, jo tādējādi tiek palielināta studiju

programmu fragmentācija un veicināta resursu izkliedēšana, nevis

koncentrācija.

Augstskolai, veicot valsts funkciju un īstenojot augstākās

izglītības programmas, jādarbojas valsts interesēs, līdz ar to

arī jāveicina augstākajai izglītībai noteikto mērķu

sasniegšana;

1.6. Ekonomikas ministrija 2017. gada 20. aprīļa vēstulē

Nr. 312-1-2913 izsaka viedokli, ka saskaņā ar Ekonomikas

ministrijas darba tirgus prognozēm paredzams, ka darbaspēka

pieprasījums pēc izglītības programmas "Dizains"

speciālistiem nākotnē pieaugs. Vidējā termiņā tiek prognozēts arī

darbaspēka piedāvājuma samazinājums, un tas nozīmē, ka darba

tirgū var veidoties šīs jomas speciālistu iztrūkums. Ekonomikas

ministrija atbalsta studiju virziena "Mākslas"

atvēršanu augstskolā;

1.7. Pārresoru koordinācijas centrs 2017. gada

13. aprīļa vēstulē Nr. 1.2-7/50 norāda, ka studiju

virziens "Mākslas" atbilst hierarhiski augstākā

nacionālā līmeņa ilgtermiņa plānošanas dokumentam - Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam -, kā arī nav

pretrunā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020.

gadam.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam

norādīts, ka Latvijai ir nepieciešamais potenciāls, lai uz

kultūras bāzes attīstītu eksportspējīgu radošo industriju, kā arī

radītu dizaina preces ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas

Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam rīcības virziena

"Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski

konkurētspējīgi pakalpojumi" ietvaros viens no veicamajiem

uzdevumiem ir atbalsts radošo industriju dizaina pasākumiem, kas

nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu

ražošanā;

1.8. Augstākās izglītības padome 2017. gada

24. aprīļa vēstulē Nr. 1.12/60 informē, ka, pēc tās

ieskata, studiju virziens "Mākslas" atbilst Latvijas

Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam norādītajam rīcības

virzienam "Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā

līdzdalība kā piederības Latvijai pamats", līdz ar to

Augstākās izglītības padomei nav iebildumu pret studiju virziena

"Mākslas" atvēršanu augstskolā.

Vienlaikus Augstākās izglītības padome norāda, ka ir

nepietiekams mācībspēku skaits ar kompetenci tieši mākslas

nozarē.

Augstākās izglītības padome 2017. gada 12. jūnija vēstulē

Nr. 1.12/73 informē, ka ir uzklausījusi augstskolas

pārstāvi, kas norādīja, ka plānotā studiju maksa ir pietiekama,

lai būtu iespējams iesaistīt mācībspēkus mākslas studiju kursu

pasniegšanai gan no Latvijas, gan no citām valstīm. Līdz ar to

Augstākās izglītības padome neiebilst pret studiju virziena

"Mākslas" atvēršanu augstskolā;

1.9. Latvijas Darba devēju konfederācija 2017. gada 26. maija

vēstulē Nr. 2-9/88 informē, ka neiebilst pret studiju

virziena "Mākslas" atvēršanu augstskolā. Latvijas Darba

devēju konfederācija uzskata, ka studiju virziena ietvaros

licencēšanai paredzētā profesionālā bakalaura studiju programma

"Produktu dizains" ir darba tirgū pieprasīta, jo

iekļaujas vairākās tautsaimniecības nozarēs un ir atbilstoša

nozares attīstības politikas plānošanas dokumentiem;

1.10. Kultūras ministrija 2017. gada 18. aprīļa vēstulē

Nr. 3.1.3-1/905 un 2017. gada 7. jūnija vēstulē Nr.

3.1.1-2/1289 norāda, ka neatbalsta jauna studiju virziena

"Mākslas" atvēršanu augstskolā.

Kultūras ministrija norāda, ka atzinīgi vērtē augstskolas

darbības mērķi, kas atbilst Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģijas līdz 2030. gadam un Latvijas Nacionālā attīstības

plāna 2014.-2020. gadam mērķiem − veicināt ārvalstu studentu

īpatsvaru Latvijas augstskolās līdz vismaz 10 % no kopējā

studējošo skaita - un Ministru kabineta prioritārajiem rīcības

virzieniem tautsaimniecības attīstībai - radošo industriju

attīstība, tradicionālo un moderno tehnoloģiju izmantošana radošo

produktu izstrādē, lai komercializētu kultūras ekonomisko

potenciālu. Iepazīstoties ar piedāvāto studiju kursu

uzskaitījumu, Kultūras ministrijai nerodas pārliecība par

visaptverošu un mūsdienu dizaina izglītības tendencēm atbilstošu

studiju programmas "Produktu dizains" saturu, jo nav

atainota dizaina starpdisciplinaritāte, dizaina kā stratēģiska

instrumenta sasaiste ar inovācijām, tautsaimniecību, dizaina

iespējas un sasaiste ar citām industrijām, kā arī iztrūkst

vispusīga priekšstata arī par citām dizaina disciplīnām.

Kultūras ministrija kā vadošā valsts pārvaldes iestāde dizaina

jomā neatbalsta studiju virziena "Mākslas" atvēršanu

augstskolā. Kultūras ministrija uzskata, ka augstskola nav ņēmusi

vērā plānošanas dokumentos noteikto par kopīgu, starpdisciplināru

studiju programmu veidošanu ar citām Latvijas vai ārvalstu

augstskolām, kā arī rast iespēju jau esošās studiju programmas

papildināt ar jauniem studiju kursiem dizainā, tādējādi sniedzot

studentiem aktuālās zināšanas, izpratni par dizainu, dizaina

domāšanas metodiku, dizaina saistību ar inovācijām, dizaina lomu

tautsaimniecībā un dizaina iespējām sabiedrības labklājības

veidošanā.