1. pants

Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga,

LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.2 panta

trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"International College of Business and Finance"

(izglītības iestādes reģistrācijas apliecības Nr. 3347802970,

adrese - Lomonosova iela 1, k-4, Rīga, LV-1019) (turpmāk −

koledža) pieejamos resursus un koledžas studiju virziena

"Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu

pārvaldība" atbilstību valsts attīstības prioritātēm un

konstatē:

1.1. koledža 2013. gada 10. oktobrī iesniedza Izglītības un

zinātnes ministrijā iesniegumus par šādu koledžas jaunajam

studiju virzienam "Vadība, administrēšana un nekustamo

īpašumu pārvaldība" atbilstošo studiju programmu

licencēšanu:

1.1.1. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

programma "Mārketings un komunikāciju tehnoloģijas"

tirgvedības un tirdzniecības speciālista kvalifikācijas

iegūšanai;

1.1.2. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

programma "Atpūtas industrijas uzņēmumu vadība"

komercdarbības speciālista kvalifikācijas iegūšanai;

1.1.3. pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju

programma "Starptautiskā biznesa organizācija un

vadība" komercdarbības speciālista, loģistikas speciālista

vai banku speciālista kvalifikācijas iegūšanai;

1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.2 panta trešo

daļu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju

programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā,

Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena

atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā;

1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. aprīļa

noteikumu Nr. 230 "Studiju programmu licencēšanas

noteikumi" (turpmāk − licencēšanas noteikumi) 14. punktu, ja

augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu,

kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā,

pirms jautājuma izskatīšanas par studiju programmas licencēšanu

Studiju programmu licencēšanas komisija apstiprina ekspertu, kurš

izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un mēneša

laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu Izglītības

un zinātnes ministrijai;

1.4. Studiju programmu licencēšanas komisija, pamatojoties uz

licencēšanas noteikumu 6.2. apakšpunktu, 2013. gada 16. oktobra

sēdē apstiprināja atbilstošās nozares ekspertus (turpmāk −

eksperti) katras studiju programmas izvērtēšanai un koledžai

pieejamo resursu izvērtēšanai licencēšanas noteikumu 14. punktā

paredzētajā gadījumā. Izglītības un zinātnes ministrijā tika

iesniegti triju ekspertu atzinumi par koledžai pieejamiem

resursiem. Divi eksperti, izvērtējot koledžai pieejamos resursus,

norāda, ka koledžai pieejamie resursi nodrošina studiju programmu

īstenošanu, vienlaikus iesakot papildināt bibliotēkā pieejamo

starptautisko datubāzu sarakstu. Savukārt viens eksperts norāda,

ka studiju informatīvā bāze (tai skaitā bibliotēka), finansiālā

un materiāltehniskā bāze nav pietiekama un tā neatbilst studiju

programmas nosacījumiem, tāpēc nevar tikt īstenota kvalitatīva

studiju programma. Par studiju, informatīvās bāzes (tai skaitā

bibliotēkas), finansiālās un materiāltehniskās bāzes atbilstību

minēto studiju programmu īstenošanai lems Studiju programmu

licencēšanas komisija;

1.5. saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības

un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Pārresoru

koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome un Latvijas

Darba devēju konfederācija, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem

attīstības plānošanas dokumentiem, sniedza viedokli par koledžas

jaunā studiju virziena atbilstību valsts attīstības

prioritātēm;

1.6. Ekonomikas ministrija 2013. gada 20. novembra vēstulē Nr.

324-1-11513 secināja, ka studiju virziens "Vadība,

administrēšana un nekustamo īpašumu pārvaldība" daļēji

atbilst valsts attīstības prioritātēm, jo, veiksmīgi īstenojot

studiju programmu, tiktu sagatavoti komercdarbības un

tirdzniecības speciālisti, kas būs nepieciešami atbilstoši darba

tirgus ilgtermiņa pieprasījuma prognozēm, kā arī minētais studiju

virziens varētu palielināt Latvijas izglītības pakalpojumu

eksportu un veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm un darba

devējiem;

1.7. Pārresoru koordinācijas centrs 2013. gada 14. novembra

vēstulē Nr. 1.2-5/95 norāda, ka koledžas studiju virziens

"Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu

pārvaldība" tikai daļēji saskan ar prioritātēm, kas

noteiktas Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.

gadam (turpmāk − stratēģija) un Nacionālajā attīstības plānā

2014.−2020. gadam (turpmāk − nacionālais attīstības plāns), un

komercdarbības speciālistu sagatavošanas lietderība ir apšaubāma,

ņemot vērā sasaistes trūkumu ar valsts attīstības prioritātēm un

attiecīgās profesijas vispārīgo raksturu, vai arī studiju

programma būtu ievērojami jāpārorientē, liekot lielāku akcentu uz

komunikācijas tehnoloģiju apguvi. Nacionālajā attīstības plānā

viena no trim prioritātēm ir tautas saimniecības izaugsme. Minētā

prioritāte paredz attīstīt šādus rīcības virzienus: izcila

uzņēmējdarbības vide, augstražīga un eksportspējīga ražošana un

starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi. Tomēr paredzamā darba

tirgus piedāvājuma piesātinājuma dēļ piesardzīgi vērtējama

ierosme veidot studiju programmu "Starptautiskā biznesa

organizācija un vadība", lai gan tā netieši atbilst

nacionālā attīstības plāna prioritātēm par finanšu un loģistikas

nozaru attīstības perspektīvām.

Viens no nacionālā attīstības plāna uzdevumiem paredz, ka tiks

atbalstīta uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana,

izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu,

reģionos izveidoto infrastruktūru un kurortoloģijas pakalpojumu

potenciālu, kas varētu radīt papildu pieprasījumu pēc atpūtas

industrijas speciālistiem. Tādējādi varētu tikt atbalstīta

ierosme īstenot studiju programmu "Atpūtas industrijas

uzņēmumu vadība" ar specializāciju tūrismā atbilstoši

stratēģijas un nacionālā attīstības plāna prioritātēm, vienlaikus

norādot, ka specializācija sporta un atpūtas uzņēmumu vadībā ar

tām nav tieši saistāma;

1.8. Augstākās izglītības padome 2013. gada 15. novembra

vēstulē Nr. 1.12./79 norāda, ka nacionālajā attīstības plānā ir

noteikts rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga

ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi" un

"Izcila uzņēmējdarbības vide", kā arī prioritātē

"Tautsaimniecības izaugsme" rīcības virzienā

"Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība"

ir noteikts uzdevums "augstākās izglītības konkurētspēja un

konsolidācija, materiāltehniskās bāzes (aprīkojums) attīstība,

augstskolu un koledžu iekšējās kvalitātes sistēmas pilnveide,

augstskolu personāla zinātnisko publikāciju skaita pieauguma

motivēšana, starptautisko zinātnisko žurnālu izveide un

pārvaldības sistēmas efektivitātes palielināšana". Ņemot

vērā, ka studiju virziens "Vadība, administrēšana un

nekustamo īpašumu pārvaldība" jau tiek īstenots 32 augstākās

izglītības iestādēs, tiek nodrošināts pietiekams augstākās

izglītības piedāvājums minētajā studiju virzienā. Ja vēl kāda

augstākās izglītības iestāde sāks īstenot studijas šajā studiju

virzienā, tas būs pretrunā ar nacionālajā attīstības plānā

noteikto uzdevumu par augstākās izglītības konsolidāciju;

1.9. Latvijas Darba devēju konfederācija 2013. gada 12.

novembra vēstulē Nr. 2-9/254 norāda, ka, neraugoties uz to, ka

līdzīgu studiju programmu klāsts, kas tiek piedāvāts citās

izglītības iestādēs, ir plašs, tomēr, ņemot vērā, ka attiecīgo

studiju virzienu plāno īstenot privātā iestāde kā pakalpojumu

tiem klientiem, kas par šo pakalpojumu paši ir gatavi maksāt, no

valsts puses nebūtu jāierobežo šī pakalpojuma sniegšanas

iespējas;

1.10. Izglītības un zinātnes ministrija 2014. gada 13. marta

vēstulē Nr. 1-13/1237, sniedzot viedokli par studiju virziena

atbilstību valsts attīstības prioritātēm, norāda, ka studijas ar

iespēju iegūt kādu no koledžas studiju programmās minētajām

kvalifikācijām jau tiek īstenotas Latvijas augstskolās un

koledžās. Šādu speciālistu papildu sagatavošana nav lietderīga,

ņemot vērā valsts attīstības prioritātes. Saglabājoties

pašreizējai augstākās izglītības struktūrai un prognozētajai

tautsaimniecības attīstībai, Latvijā turpmāko 20 gadu laikā

palielināsies speciālistu skaits, kas ieguvuši augstāko izglītību

humanitārajās zinātnēs, mākslā, izglītībā, sociālajās un tiesību

zinātnēs, pārsniedzot pieprasījumu, vienlaikus palielināsies

deficīts tādās nozarēs kā inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība, dabas zinātnes, matemātika un informācijas

tehnoloģijas.

Nacionālajā attīstības plānā kā prioritāte rīcības virzienā

"Attīstīta pētniecība, inovācija un augstākā izglītība"

ir noteikts uzdevums "augstākās izglītības konkurētspēja un

konsolidācija". Latvijas augstākās izglītības iestāžu tīkla

sadrumstalotība pazemina augstākās izglītības kvalitāti un mazina

augstskolu iespējas kļūt par konkurētspējīgām starptautiskajā

līmenī. Šīs problēmas izpausme ir lielais augstākās izglītības

iestāžu un studiju programmu skaits un nelielais studējošo

skaits. Augstākās izglītības iestāžu tīkls pašreizējai

demogrāfiskajai situācijai un ārzemju studentu piesaistes

kapacitātei ir pārāk plašs. Sadrumstalotība ne tikai paaugstina

administratīvās izmaksas, bet arī samazina augstskolu iespēju

kļūt par konkurētspējīgām starptautiskajā līmenī. Tādējādi ir

spēcīga konkurence, zemas iestāšanās prasības augstākās

izglītības iestādēs un nepietiekami akadēmiskie resursi. Ņemot

vērā minēto, Izglītības un zinātnes ministrija neatbalsta studiju

virziena "Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu

pārvaldība" atvēršanu koledžā.