4. pants

Izvērtējot atteikuma lietderību, jāsecina, ka konkrēta

satura administratīvais akts ir nepieciešams leģitīma mērķa

sasniegšanai, proti, lai nodrošinātu valsts tautsaimniecības

attīstību, jaunu studiju programmu veidošana būtu atbalstāma,

ievērojot Latvijas darba tirgus pieprasījumu. Šobrīd darba tirgū

nepieciešami speciālisti inženierzinātnēs, dabas zinātnēs,

ražošanā un būvniecībā, matemātikā un informācijas tehnoloģijās.

Valsts tautsaimniecības attīstības veicināšana nav tikai valsts

dibinātu augstskolu un koledžu uzdevums, jo jebkura augstskola un

koledža izsniedz diplomu valsts vārdā, tādējādi piedāvājot

augstāko izglītību, lai nodrošinātu valsts ekonomikas un

tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa

paaugstināšanos. Šāda mērķa sasniegšanai nav iespējams noteikt

mazāk ierobežojošus līdzekļus, jo Augstskolu likuma

55.2 panta trešā daļa un licencēšanas noteikumu 14.

punkts paredz tikai divas iespējas - tiek pieņemts lēmums atvērt

koledžā studiju virzienu vai lēmums par atteikumu atvērt studiju

virzienu. Nodrošinot valsts tautsaimniecības attīstības

intereses, augstākās izglītības jomai būtu jākoncentrējas uz

tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu, nevis

jāveicina sociālo zinātņu speciālistu skaita palielināšana.

Koledžai uzliktais ierobežojums ir mazāks nekā sabiedrības

ieguvums, jo ar atteikumu atvērt koledžā studiju virzienu

"Vadība, administrēšana un nekustamo īpašumu

pārvaldība" netiek uzlikts aizliegums koledžai īstenot

augstākās izglītības programmas, bet tiek atteikts atvērt

konkrēto studiju virzienu, kas nenodrošinātu valsts

tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo speciālistu

sagatavošanu. Augstskolu likuma 4. pants nosaka, ka augstskolas

ir autonomas institūcijas, bet tas neatceļ valsts pienākumu

nodrošināt tādu augstāko izglītību un studiju programmas, kuras

īstenojot tiktu sekmēta valstij nepieciešamo speciālistu

sagatavošana.