1. pants

Ministru kabinets (adrese - Brīvības bulvāris 36, Rīga,

LV-1520), pamatojoties uz Augstskolu likuma 55.2 panta

trešo daļu, ir izvērtējis sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Sociālo tehnoloģiju augstskola" (izglītības iestādes

reģistrācijas numurs 3343800154, adrese - Bezdelīgu iela 12,

Rīga, LV-1048) (turpmāk - Sociālo tehnoloģiju augstskola)

pieejamos resursus un studiju virziena "Sociālā

labklājība" atbilstību valsts attīstības prioritātēm un

konstatē:

1.1. Sociālo tehnoloģiju augstskola 2014. gada 4. septembrī

iesniedza Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu, lai

licencētu profesionālo bakalaura studiju programmu

"Sociālais darbs" un profesionālo maģistra studiju

programmu "Sociālais darbs", kuras atbilst jaunajam

Sociālo tehnoloģiju augstskolas studiju virzienam "Sociālā

labklājība";

1.2. saskaņā ar Augstskolu likuma 55.2 panta trešo

daļu, ja augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju

programmu jaunā augstskolas vai koledžas studiju virzienā,

Ministru kabinets pieņem lēmumu par jauna studiju virziena

atvēršanu attiecīgajā augstskolā vai koledžā;

1.3. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 25. aprīļa

noteikumu Nr. 230 "Studiju programmu licencēšanas

noteikumi" (turpmāk - licencēšanas noteikumi) 14. punktu, ja

augstskola vai koledža iesniedz licencēšanai studiju programmu,

kura atbilst jaunam studiju virzienam augstskolā vai koledžā,

pirms jautājuma izskatīšanas par studiju programmas licencēšanu

Studiju programmu licencēšanas komisija apstiprina ekspertu, kurš

izvērtē augstskolai vai koledžai pieejamos resursus un mēneša

laikā no iesnieguma saņemšanas dienas sniedz atzinumu Izglītības

un zinātnes ministrijai;

1.4. Studiju programmu licencēšanas komisija, pamatojoties uz

licencēšanas noteikumu 6.2. apakšpunktu, 2014. gada 24. septembra

sēdē apstiprināja atbilstošās nozares ekspertus licencēšanai

iesniegto studiju programmu un Sociālo tehnoloģiju augstskolai

pieejamo resursu izvērtēšanai licencēšanas noteikumu 14. punktā

paredzētajā gadījumā;

1.5. eksperts, izvērtējot Sociālo tehnoloģiju augstskolas

licencēšanas iesniegumu profesionālās bakalaura studiju

programmas "Sociālais darbs" licencēšanai, norāda, ka

ne visi studiju programmas īstenošanai pieteiktie docētāji ir

veikuši zinātniski pētniecisko darbu vai praktiski darbojušies

nodomu līgumos pieteiktajā jomā un atbilstoši studiju programmai,

kurā ir iesaistīti kā docētāji. Ne visu docētāju izglītība ir

atbilstoša docējamam studiju priekšmetam, taču papildu

kompetences iegūtas, apmeklējot kursus un seminārus. Publikāciju

skaits, kas attiecināms uz sociālā darba nozari, ir neliels, kas

nozīmē, ka lielākajai daļai docētāju zinātniskās intereses nav

saistītas ar šo nozari.

Bibliotēkā ir maz grāmatu sociālā darba nozarē. Kopumā

bibliotēkā pieejamā literatūra ne latviešu valodā, ne svešvalodās

neatspoguļo aktualitātes un jaunākos sasniegumus šajā nozarē,

taču Sociālo tehnoloģiju augstskolas vadība ir paredzējusi

piešķirt līdzekļus nozares literatūras papildināšanai. Vizītes

laikā sociālā darba nozarei un sociālās labklājības virziena

attīstīšanai pieejamie resursi bija nepietiekami.

Ne visu studiju priekšmetu saturs un iegūstamās kompetences

(pēc studiju priekšmetu apraksta) atbilst profesijas standartā

norādītajām zināšanām, prasmēm un kompetencēm. Nav skaidra

studiju programmas koncepcija.

Eksperts norāda, ka licenci profesionālajai bakalaura studiju

programmai "Sociālais darbs" var piešķirt tikai tad, ja

tiek novērstas eksperta konstatētās nepilnības;

1.6. eksperts, izvērtējot Sociālo tehnoloģiju augstskolas

iesniegumu profesionālās maģistra studiju programmas

"Sociālais darbs" licencēšanai, norāda, ka ne visi

studiju programmas īstenošanā iesaistītie pasniedzēji iepriekš

strādājuši ar sociālā darba jomā studējošajiem.

Eksperts, izvērtējot studiju kursu saturu un to atbilstību

studiju programmas saturam un mērķiem, uzdevumiem un studiju

rezultātiem, ir atzīmējis nepilnības studiju kursu aprakstos

norādītajā ieteicamajā literatūrā un norādījis uz studiju kursu

satura dublēšanos.

Sociālo tehnoloģiju augstskolai nepieciešams iegādāties

jaunāko literatūru, jo nav korekti studiju kursu aprakstos

norādīt literatūru svešvalodā, kura nav pieejama Sociālo

tehnoloģiju augstskolas bibliotēkā, bet citās Latvijas

bibliotēkās ir pieejama ierobežotā daudzumā.

Eksperts norāda, ka profesionālās maģistra studiju programmas

"Sociālais darbs" licencēšana ir pieļaujama, ja tiek

izvērtēts studiju kursu saturs, lai novērstu tēmu dubultošanos

dažādos studiju kursos, kā arī izvērtēta studiju kursā izmantotās

literatūras aktualitāte un pieejamība;

1.7. saskaņā ar licencēšanas noteikumu 14. punktu Izglītības

un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Pārresoru

koordinācijas centrs, Augstākās izglītības padome un Latvijas

Darba devēju konfederācija, pamatojoties uz Latvijas ilgtspējīgas

attīstības stratēģiju, Nacionālo attīstības plānu un citiem

attīstības plānošanas dokumentiem, sniedz viedokli par

augstskolas vai koledžas jaunā studiju virziena atbilstību valsts

attīstības prioritātēm;

1.8. Ekonomikas ministrija 2014. gada 13. novembra vēstulē Nr.

312-1-14775 secina, ka studiju programmās iekļauti sociālo

pakalpojumu jomai būtiski un aktuāli jautājumi, tomēr jau 2013.

gadā sociālo pakalpojumu jomā ir vērojams speciālistu

pārpalikums. Kopumā sociālo pakalpojumu jomā 2013. gadā bezdarba

līmenis bija tuvu 10 %, kamēr starp iedzīvotājiem ar augstāko

izglītību kopumā bezdarba līmenis bija 5,9 %. Ņemot vērā

Ekonomikas ministrijas sagatavotās darba tirgus prognozes,

darbaspēka pieprasījums sociālo pakalpojumu jomā turpmākajos

gados varētu samazināties, tādējādi radot lielāku speciālistu

pārpalikumu. Ekonomikas ministrija uzskata, ka atbilstošās

studiju programmās sagatavoto speciālistu skaits jau tagad ir

pietiekams un turpmākajos gados darba tirgū nav paredzams to

iztrūkums, tādēļ nav nepieciešama jaunu studiju programmu

"Sociālais darbs" īstenošanas uzsākšana;

1.9. Pārresoru koordinācijas centrs 2014. gada 14. novembra

vēstulē Nr. 1.2.-5/90 norāda, ka Latvijas ilgtspējīgas attīstības

stratēģijā līdz 2030. gadam noteikts, ka, lai palielinātu

nabadzības riska zonā nonākušo iespējas uzlabot savu labklājību,

viens no priekšnoteikumiem ir efektīva sociālo pakalpojumu,

sociālās palīdzības un sociālās drošības sistēma. Latvijas

Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam prioritātes

"Cilvēka drošumspēja" viens no mērķiem ir iedzīvotāju

apmierinātība ar dzīvi. Lai sasniegtu šo mērķi, ir paredzēts

pasākumu kopums sociālās atstumtības riska mazināšanai, sociālās

aprūpes un rehabilitācijas daudzveidošanai, kā arī atbalsta

pasākumi ģimenei krīzes situācijās. Ekonomikas ministrijas

izstrādātajā Informatīvajā ziņojumā par darba tirgus vidēja un

ilgtermiņa prognozēm norādīts, ka 2013. gadā pakāpeniski

palielinās sociālās labklājības tematiskajā grupā studijas

uzsākušo īpatsvars un pieprasījums pēc sociālo lietu

speciālistiem arvien pieaug, kā arī atzīmēts - ja netiks mainīta

izglītības struktūra, līdz 2020. gadam var veidoties augstāko

izglītību ieguvušo speciālistu trūkums sociālās labklājības jomā.

Pārresoru koordinācijas centrs uzskata, ka abu studiju programmu

mērķi nav pretrunā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju

līdz 2030. gadam un Latvijas Nacionālo attīstības plānu

2014.-2020. gadam.

1.10. Augstākās izglītības padome 2014. gada 14. novembra

vēstulē Nr. 1.12./72 norāda, ka 2013. gada 18. decembrī Ministru

kabinetā apstiprinātajā politikas plānošanas dokumentā

"Profesionāla sociālā darba attīstības pamatnostādnes

2014.-2020. gadam" norādīts, ka valstī kopumā joprojām nav

pietiekams atbilstošu profesionālo kvalifikāciju ieguvušo sociālā

darba speciālistu skaits sociālajos dienestos. Latvijas

Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam noteikta

prioritāte "Cilvēka drošumspēja", kuras ietvaros

noteikts rīcības virziens "Cienīgs darbs". Raksturojot

rīcības virzienu "Cienīgs darbs", norādīts, ka cienīgs

darbs nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu

atalgojumu, darbavietas drošību, ģimenes sociālo aizsardzību,

labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālajai

integrācijai, brīvas iespējas apvienoties un piedalīties lēmumu

pieņemšanā. Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un

savai ģimenei un uzlabot kvalifikāciju, lai pastāvīgi nodrošinātu

labklājību un spētu pielāgoties darba tirgus izmaiņām. Augstākās

izglītības padome norāda, ka studiju virziens "Sociālā

labklājība" var tikt atzīts par prioritāru Latvijas

tautsaimniecības attīstībā;

1.11. Latvijas Darba devēju konfederācija 2014. gada 19.

novembra vēstulē Nr. 2-9/199 norāda, ka studiju virzienu

"Sociālā labklājība" īsteno deviņas Latvijas augstākās

izglītības iestādes, studiju programmu piedāvājums ir

sadrumstalots, bet resursu izmantojums - neefektīvs. Pašlaik ne

Latvijas Universitātes, ne Rīgas Stradiņa universitātes iespējas

apmācīt sociālos darbiniekus nav pilnībā izmantotas. Reģionālās

augstākās izglītības iestādes nodrošina speciālistu pieejamību

reģionos. Ņemot vērā demogrāfijas tendences, ir paredzams, ka

studējošo skaits samazināsies. Studiju piedāvājumu šobrīd

nodrošina vismaz divas augstākās izglītības iestādes, līdz ar to

Sociālo tehnoloģiju augstskolas piedāvājums nevar būtiski uzlabot

konkurences situāciju tirgū, savukārt vēl lielāka sadrumstalotība

ir nevēlama, jo pieprasījums pēc studijām tuvākajā nākotnē būs

ierobežots. Jauno studiju programmu licencēšana būtu atbalstāma

tikai tad, ja tās sasniegtu augstāku kvalitātes līmeni, pretējā

gadījumā sagaidāmais labums, ko var dot konkurences pieaugums,

būs ievērojami mazāks nekā sadrumstalotības pieauguma izraisītās

negatīvās sekas;

1.12. Izglītības un zinātnes ministrija norāda, ka 2014./2015.

akadē­miskajā gadā Latvijā tiek īstenota 21 studiju virzienam

"Sociālā labklājība" atbilstoša studiju programma

deviņās augstākās izglītības iestādēs. 2014. gadā licencētas trīs

jaunas studiju virzienam "Sociālā labklājība"

atbilstošas studiju programmas, no kurām divas tiek īstenotas

kopā ar ārvalstu partneraugstskolu.

Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam

izvirzīta prioritāte "Cilvēka drošumspēja", kuras

ietvaros ir jāveic šādi uzdevumi: 1) sociālās atstumtības riskam

pakļauto iedzīvotāju un bezdarbnieku konkurētspējas un piekļuves

darba tirgum veicināšana, nodrošinot aktuālu motivācijas, prasmju

uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā

atbalsta pakalpojumu pieejamību; 2) sociālās aprūpes un sociālās

rehabilitācijas formu daudzveidošana; 3) uz resocializāciju

vērstu pasākumu īstenošana ieslodzītajiem un kriminālsodu

izcietušajiem to integrācijai sabiedrībā un darba tirgū. Latvijas

ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam īpaši tiek

izcelta Latvijas pamatvērtība - cilvēkkapitāls. Cilvēku skaitam

samazinoties un sabiedrībai novecojot, ir svarīgi nesamazināt

cilvēkkapitāla bāzes vērtību un palielināt tā produktivitāti.

Investīcijas cilvēkkapitālā ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums,

lai nodrošinātu visu cilvēkresursu, jo īpaši nabadzības un

sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu,

līdzdalību darba tirgū, uzlabotu veselības, sociālās aprūpes,

sociālās drošības, kā arī mūžizglītības sistēmas pakalpojumus un

efektivitāti.

Ministru kabinetā 2013. gada 18. decembrī apstiprinātajā

politikas plānošanas dokumentā "Profesionāla sociālā darba

attīstības pamatnostādnes 2014.-2020. gadam" kā viena no

problēmām ir izvirzīta sociālajos dienestos nodarbināto sociālā

darba speciālistu skaita un profesionālās kvalifikācijas

neatbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tomēr,

pamatojoties uz veikto pētījumu, secināts, ka sociālo darbinieku

trūkums nav tik daudz saistīts ar atbilstošu profesionālo

kvalifikāciju ieguvušo sociālo darbinieku trūkumu, bet gan ar

sociālā darba studiju programmu absolventu nevēlēšanos strādāt

specialitātē.

Izglītības un zinātnes ministrija secina, ka, neskatoties uz

sociālo problēmu aktualitāti mūsdienu Latvijas sabiedrībā un

attiecīgi arī nepiecieša­mību pēc profesionāliem sociālajiem

darbiniekiem, jaunu studiju programmu atvēršana nevar atrisināt

darbinieku piesaisti darbam sociālajos dienestos.

Nodarbinātības valsts aģentūra, sniedzot informāciju

Izglītības un zinātnes ministrijai, norāda, ka vakances sociālā

darba jomā tiek aizpildītas ātrāk nekā citas vakances, kur

nepieciešama augstākā izglītība. Tas nozīmē, ka iegūtā izglītība

un profesionālā kvalifikācija sociālā darba jomā lielākā mērā

atbilst darba tirgus pieprasījumam nekā citas jomas vai arī to

var aizpildīt citu profesiju pārstāvji. Arī sociālā darba jomas

vakanču skaits uz vienu bezdarbnieku ar profesionālo

kvalifikāciju "sociālais darbinieks" ir vairāk nekā

divas reizes lielāks, salīdzinot ar kopējo bezdarbnieku skaitu ar

augstāko izglītību, proti, sociālā darba jomā uz vienu vakanci

2014. gada novembra beigās pretendēja septiņi bezdarbnieki, bet

kopumā - 15, bezdarbnieku vidū ar augstāko izglītību uz vienu

vakanci pretendēja 18 bezdarbnieki. Tomēr joprojām atbilstoši

2015. gada janvāra datiem vakanču skaits sociālā darba jomā ir

pārāk mazs, lai bezdarbnieki iekārtotos savā profesijā. Iegūtā

izglītība, iespējams, nav tik elastīga vai arī nav vēlmes to

mainīt, salīdzinot ar citu profesiju pārstāvjiem, tāpēc

atgriešanās darba tirgū ir lēnāka.

Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam kā

viena no Latvijas augstākās izglītības pamatproblēmām minēta

sistēmas sadrumstalotība, par ko liecina studējošo skaitam un

dinamikai neatbilstoši liels augstskolu un studiju programmu

skaits. Laikposmā no 2006. līdz 2014. gadam demogrāfisko apstākļu

dēļ studējošo skaits ir samazinājies par 34,5 procentiem,

vienlaikus ir pieaudzis augstākās izglītības iestāžu skaits.

2006. gadā Latvijā darbojās 54 akreditētas augstākās izglītības

iestādes, 2014. gadā - 58 augstākās izglītības iestādes un trīs

ārvalstu augstākās izglītības iestāžu filiāles. Piedāvāto studiju

programmu skaits 2013./2014. akadēmiskā gada sākumā bija

ievērojami lielāks (901 programma) nekā 2006./2007. akadēmiskā

gada sākumā (616 programmu). Augstākās izglītības resursu

sadrumstalotība mazina augstskolu konkurētspēju starptautiskā

līmenī un spēju sniegt kvalitatīvu izglītību.

Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka, neskatoties uz

sociālo problēmu aktualitāti mūsdienu Latvijas sabiedrībā un

attiecīgi arī nepieciešamību pēc profesionāliem sociālajiem

darbiniekiem, jaunu studiju programmu atvēršana nevar atrisināt

darbinieku piesaisti darbam sociālajos dienestos.