3. pants

Pēc privatizācijas

ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. privatizācijas

ierosinājumā iekļautās filmas (turpmāk - filmas) radītas Valsts

Rīgas kinostudijā laikposmā no 1962.gada līdz 1989.gadam;

3.2. minētajā laikposmā Padomju

Sociālistisko Republiku Savienība bija pievienojusies 1952.gada

Ženēvas konvencijai "Universālā Autortiesību konvencija". Šī

konvencija nosaka katras dalībvalsts pienākumu aizsargāt darbus,

kas radīti to teritorijā, kā arī aizsargāt citās valstīs radītus

darbus. Konvencija nenosaka to, kas var būt autortiesību

subjekts, atstājot šo jautājumu nacionālo tiesību aktu ziņā;

3.3. saskaņā ar minētajā

laikposmā spēkā esošajām tiesību normām (Latvijas PSR

Civilkodeksa 510.pants) autortiesības uz kinofilmu vai

televīzijas filmu pieder uzņēmumam, kas to uzņēmis (juridiskajai

personai), bet scenārija autoram, komponistam, režisoram

inscenētājam, galvenajam operatoram, māksliniekam inscenētājam un

citiem autoriem, kuru darbi ir kinofilmas vai televīzijas filmas

sastāvdaļa, pieder autortiesības katram uz savu darbu;

3.4. saskaņā ar Augstākās

Padomes 1991.gada 20.marta lēmumu "Par valsts īpašumu un tā

konversijas pamatprincipiem" 2.punktu noteikts, ka valsts īpašumā

Latvijas Republikā ir visi īpašuma objekti neatkarīgi no to

pašreizējā valdījuma veida, izņemot fizisko personu īpašumu,

kooperatīvo un sabiedrisko organizāciju īpašumu, kā arī citu

valstu īpašumu. Valsts mantas atrašanās juridiskās personas

bilancē nerada īpašuma tiesības uz to;

3.5. 1993.gada 15.maijā

stājās spēkā likums "Par autortiesībām un blakustiesībām".

Saskaņā ar minētā likuma 11.panta pirmās daļas 5.punktu

producents tiek atzīts par audiovizuāla darba autoru;

3.6. saskaņā ar Augstākās

Padomes 1993.gada 11.maija lēmuma "Par Latvijas Republikas likuma

"Par autortiesībām un blakustiesībām" spēkā stāšanās kārtību"

2.punktu saistību tiesiskās attiecības, kas uz likuma vai

darījuma pamata vai neatļautas darbības rezultātā radušās pirms

1993.gada 15.maija, apspriežamas saskaņā ar tiem likumiem, kas

bija spēkā līdz 1993.gada 14.maijam, ciktāl likums nenosaka

citādi;

3.7. valsts akciju sabiedrība

"Rīgas kinostudija" tika privatizēta 1997.gadā. 1997.gada

23.decembrī apstiprinātie privatizācijas noteikumi neparedzēja

valstij piederošo autora mantisko tiesību privatizāciju, un tās

tika saglabātas valsts īpašumā;

3.8. 2000.gada 11.maijā

stājās spēkā Autortiesību likums. Saskaņā ar šī likuma 11.panta

otro daļu par audiovizuāla darba autoru nevar atzīt šī darba

producentu. Likums neparedz nosacījumus, ar kuriem saskaņā līdz

ar jaunā likuma spēkā stāšanos tiktu veiktas izmaiņas attiecībā

uz jau personām piederošajām autortiesībām. Saskaņā ar

Civillikuma 3.pantu katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc

likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies,

pārgrozījusies vai izbeigusies. Jau iegūtās tiesības paliek

neskartas. Tādējādi autora mantiskās tiesības uz filmām valstij

un autoriem - fiziskām personām (režisoram, scenārija autoram,

dialogu autoram, attiecīgajam audiovizuālajam darbam radīta

muzikāla darba (ar tekstu vai bez tā) autoram, kā arī citām

personām, kas jaunrades rezultātā devušas savu ieguldījumu darba

tapšanā) - pieder kopā;

3.9. filmas, uz kuru mantisko

izņēmuma tiesību privatizāciju ir iesniegts privatizācijas

ierosinājums, ir pieņemtas Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu

arhīvā pastāvīgā valsts glabāšanā un ir iekļautas valsts arhīvu

fondā. Saskaņā ar likuma "Par arhīviem" 2.panta pirmo daļu valsts

arhīvu fonda dokumenti nevar būt par objektu pirkšanā un

pārdošanā, kā arī citos darījumos, kuru rezultātā tiek pārkāptas

valsts īpašuma tiesības uz šiem dokumentiem;

3.10. saskaņā ar likuma "Par

arhīviem" 8.pantu valsts arhīvi uzkrāj dokumentus, nodrošina to

saglabāšanu, kā arī operatīvu izmantošanu valsts, sabiedrības un

pilsoņu interesēs. Tādēļ valsts arhīvi organizē un veic

zinātnisko darbu, izdod informatīvus izdevumus un sagatavo

dokumentu publikācijas, sniedz metodisko palīdzību juridiskajām

un fiziskajām personām dokumentu uzskaitē, saglabāšanā un

izmantošanā. Tādējādi Latvijas Valsts kinofoto­fono­dokumentu

arhīvs veic valsts pārvaldes funkciju;

3.11. saskaņā ar likuma "Par

arhīviem" 15.pantu Latvijas un ārvalstu pilsoņi, iestādes,

uzņēmumi un organizācijas ir tiesīgi noteiktā kārtībā izmantot

Latvijas valsts arhīvu fondu dokumentus. Visi arhīvu materiāli

lasītavās izmantojami bez maksas, izņemot sniegtos

papildpakalpojumus;

3.12. saskaņā ar Ministru

kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumu Nr.558 "Valsts aģentūras

"Nacionālais Kino centrs" nolikums" 2.2.apakšpunktu valsts

aģentūra "Nacionālais Kino centrs" veicina audiovizuālo

jaunrades darbu un audiovizuālā mantojuma pieejamību un izplatību

Latvijā un pasaulē. Valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs"

regulāri rīko un veido izstādes, lekcijas, filmu skates, dažādas

akcijas, kurās tiek izmantoti Latvijas audiovizuālā mantojuma

materiāli. Valsts aģentūras "Nacionālais Kino centrs" veiktie

pasākumi ir nekomerciāli, lai nodrošinātu pēc iespējas plašu

sabiedrības piesaisti. Valsts aģentūra "Nacionālais Kino centrs"

nodarbojas ar Latvijas kino mantojuma izpēti. Aģentūra veic

Latvijas filmu mantojuma nekomerciālo izplatīšanu ārvalstīs -

filmu dienās un festivālos;

3.13. saskaņā ar politikas

plānošanas dokumentu "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas

2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts" (apstiprinātas ar Ministru

kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 "Par ilgtermiņa

politikas pamatnostādnēm "Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas

2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts"") (turpmāk - vadlīnijas)

noteikti šādi valsts politikas rīcības virzieni:

3.13.1. veidot kvalitatīvu un

daudzveidīgu audiovizuālo vidi, veicinot ideju un zināšanu brīvu

apmaiņu un vispārcilvēcisko un nacionālo vērtību nostiprināšanu

sabiedrībā (vadlīniju 5.tabulas 5.6.apakšpunkts);

3.13.2. Kultūras ministrijai,

veidojot valsts programmu kultūras mantojuma aizsardzībai,

saglabāšanai un pieejamības veicināšanai, iekļaut tajā pasākumus

audiovizuālā mantojuma saglabāšanai un digitalizēšanai, tai

skaitā organizēt pievienošanos Eiropas Konvencijai par

audiovizuālā mantojuma aizsardzību (vadlīniju 5.tabulas

5.6.4.apakšpunkts);

3.13.3. Kultūras ministrijai

sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi veicināt

kvalitatīvu un daudzveidīgu kultūras saturu sabiedriskajos radio

un televīzijas kanālos, tai skaitā paplašināt Latvijas

audiovizuālās jaunrades un audiovizuālā mantojuma (piemēram,

Latvijas filmu mantojums, Latvijas teātra izrāžu ieraksti,

latviešu mūzikas ieraksti) pieejamību (vadlīniju 5.tabulas

5.6.6.apakšpunkts);

3.14. saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 2.punktu

noskaidrot privatizācijas ierosinātāja viedokli nav

nepieciešams.