3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru

kabinets konstatē:

3.1. nekustamā īpašuma "Rojas osta" (nekustamā

īpašuma kadastra Nr. 8882 008 0728) Rojas novada

Rojas pagastā īpašuma tiesības 2001.gada 3.augustā nostiprinātas

Rojas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā

Nr. 1000 0001 2751 uz valsts vārda Satiksmes

ministrijas personā;

3.2. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes

reģionālās nodaļas 2006.gada 11.decembra kadastra izziņu

Nr.10C-1.2.1877 nekustamais īpašums "Rojas osta"

(nekustamā īpašuma kadastra Nr. 8882 008 0728) Rojas

pagastā sastāv no trim zemes vienībām 50,0562 ha kopplatībā:

3.2.1. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums

8882 008 0726) Ostas ielā 1;

3.2.2. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums

8882 008 0728) Selgas ielā 1;

3.2.3. zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums

8882 008 0729) Ostas ielā 1;

3.3. uz apbūvētā zemesgabala atrodas 38 ēkas un būves;

3.4. Rojas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.638

nostiprinātas sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"BŪVSERVISS ROJA" īpašuma tiesības uz nekustamo

īpašumu - administrācijas ēku (liters Nr.028) (nekustamā

īpašuma kadastra Nr. 8882 008 0775) - Rojas novada

Rojas pagastā, Rojā, Selgas ielā 1c (turpmāk - būves

īpašums). Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Ziemeļkurzemes

reģionālās nodaļas 2006.gada 11.decembra kadastra izziņu

Nr.10C-1.2.1877 būves īpašums atrodas uz apbūvētā

zemesgabala;

3.5. Likuma par ostām 3.pants nosaka, ka ostas robežas,

iekļaujot tajās teritorijas, kuras, ņemot vērā ģeogrāfisko

stāvokli, varētu izmantot ostas perspektīvai attīstībai, tai

skaitā valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras

zemes nodalījuma joslas platības, nosaka Ministru kabinets pēc

attiecīgās pašvaldības, ostas pārvaldes un valsts publiskās

lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja ieteikuma;

3.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumu

Nr.350 "Noteikumi par Rojas ostas robežu noteikšanu"

1.pielikumu apbūvētais zemesgabals atrodas Rojas ostas

teritorijā;

3.7. saskaņā ar Likuma par ostām 2.pantu osta ir ar robežām

noteikta Latvijas sauszemes teritorijas daļa, ieskaitot mākslīgi

izveidotos uzbērumus, un iekšējo ūdeņu daļa, ieskaitot iekšējos

un ārējos reidus un kuģu ceļus ostas pieejā, kas iekārtoti kuģu

un pasažieru apkalpošanai, kravas, transporta un ekspedīciju

operāciju veikšanai un citai saimnieciskai darbībai;

3.8. saskaņā ar Likuma par ostām 19.panta ceturto daļu ostas

pārvaldei ir aizliegts valdījumā nodoto ostas zemi un citu tās

valdījumā nodoto nekustamo īpašumu pārdot, mainīt, dāvināt vai

citādi atsavināt, izņemot gadījumus, kas paredzēti 19.panta

septītajā daļā. Savukārt Likuma par ostām 19.panta septītajā daļā

ir noteikts, ka ostas pārvaldei atļauts dot galvojumu vai ieķīlāt

par labu trešajai personai tās īpašumā esošo zemi un citu

nekustamo īpašumu, kas atrodas ostas teritorijā, bet valdījumā

nodoto valsts vai pašvaldības zemi un citu nekustamo

īpašumu - tikai pēc saskaņošanas ar finanšu ministru, ja

zeme vai cits nekustamais īpašums pieder valstij, vai attiecīgo

pašvaldību, ja zeme vai cits nekustamais īpašums pieder

pašvaldībai;

3.9. Saeimas Tautsaimniecības komisija 2008.gada 6.augusta

vēstulē Nr.9/8-2-n/100-/9/08/, skaidrojot 2003.gada 19.jūnijā

pieņemtā likumprojekta "Grozījumi "Likumā par

ostām"" 19.panta ceturtās daļas redakciju, norāda, ka,

jau pieņemot Likumu par ostām, likumdevēja mērķis bija maksimāli

saglabāt ostas zemi valsts un pašvaldības īpašumā, un to

apliecina arī Likuma par ostām 19.panta ceturtā daļa, kurā ostas

pārvaldei tika noteikts aizliegums pārdot tās valdījumā nodoto

ostas zemi. Laika gaitā ir attīstījusies likumu terminoloģija, un

likumdevējs, pieņemot likumu "Grozījumi "Likumā par

ostām"" (2003.gada 19.jūnijā), nolēma paplašināt

19.panta ceturto daļu, pievienojot pārdošanas aizliegumam

atsavināšanas aizliegumu atbilstoši Civillikumā noteiktajiem

īpašuma iegūšanas veidiem. Līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības

komisija uzskata, ka Likuma par ostām 19.panta ceturtās daļas

ceturtā teikuma mērķis ir imperatīvi aizliegt ostas pārvaldei

valdījumā nodoto ostas zemju jebkādu atsavināšanu, attiecīgi

likuma ietvaros ierobežojot valsts vai pašvaldības kā ostas zemes

īpašnieku tiesības rīkoties ar ostas zemi;

3.10. ņemot vērā šā rīkojuma 3.6., 3.8. un 3.9.apakšpunktā

minēto, kā arī saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta

otrās daļas 3.punktu privatizācijas ierosinātāja - sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "BŪVSERVISS ROJA" - viedokļa

noskaidrošana nav nepieciešama, jo Likuma par ostām 19.panta

ceturtā daļa aizliedz ostas pārvaldei jebkādu ostas zemju

atsavināšanu, tai skaitā privatizāciju.