3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru

kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums zemesgrāmatā nav ierakstīts;

3.2. saskaņā ar Valsts zemes dienesta Vidzemes reģionālās

nodaļas 2008.gada 10.septembra kadastra izziņu Nr.11-26V4/1360

nekustamais īpašums sastāv no trim zemes vienībām 50,2 ha

kopplatībā. Neapbūvētās zemes vienības (zemes vienības kadastra

apzīmējums 6676 008 0259) platība ir 14,3 ha;

3.3. saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva 2008.gada

18.septembra izziņu Nr.5-JP-6024 nekustamā īpašuma

"Trīsrozītes nr.76F" zemes īpašnieks uz 1940.gada

21.jūliju bija fiziska persona. No nekustamā īpašuma

"Trīsrozītes nr.76F" 1936.gada 26.novembrī atdalīts

zemesgabals Nr.103 0,639 ha platībā Rīgas-Rūjienas dzelzceļa

vajadzībām;

3.4. saskaņā ar Skultes pagasta padomes 2007.gada 18.aprīļa

vēstulē Nr.5/951 sniegto informāciju nekustamā īpašuma sastāvā

ietilpstošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums

6676 008 0259) daļa 0,639 ha platībā ir piešķirta Satiksmes

ministrijai dzelzceļa uzturēšanai. Skultes pagasta teritorijas

plānojumā (apstiprināts ar Skultes pagasta padomes 2006.gada

21.jūnija lēmumu Nr.P-82106) un Rīgas reģiona teritorijas

plānojumā 2005.-2025.gadam (apstiprināts ar Rīgas plānošanas

reģiona attīstības padomes 2007.gada 2.februāra lēmumu Nr.9)

minētā nekustamā īpašuma daļa ir paredzēta dzelzceļa darbības

nodrošināšanai;

3.5. saskaņā ar Valsts zemes dienesta pārskatu par Lauku zemes

izpirkšanas reģistrā no 2005.gada 1.septembra līdz 2008.gada

15.novembrim iekļautajiem pieprasījumiem zemes vienības (zemes

vienības kadastra apzīmējums 6676 008 0259) izpirkšanas

pieprasījumi Lauku zemes izpirkšanas reģistrā nav reģistrēti;

3.6. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību zemes

īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās" 6.panta

pirmo daļu zeme, kas 1940.gada 21.jūlijā piederēja personām,

kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai

pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav

paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, izņemot zemi, kura

zemesgrāmatā ierakstāma uz valsts vai pašvaldības vārda saskaņā

ar šā likuma 2.panta otro daļu un 3.panta otro daļu, turpmāk

izmantojama zemes reformas pabeigšanai;

3.7. ņemot vērā šā rīkojuma 3.3., 3.4. un 3.6.apakšpunktu,

saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas

3.punktu privatizācijas ierosinātājas Antras Bērziņas viedokļa

noskaidrošana nav nepieciešama;

3.8. saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 23.septembra

rīkojuma Nr.698 "Par sliežu ceļa posma Skulte-Aloja-rajona

robeža slēgšanu" 2.punktu zeme dzelzceļa nodalījuma joslā

nav nododama privatizācijai līdz lēmuma pieņemšanai par

perspektīvo dzelzceļa līniju "Rail Baltica".

Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošās zemes vienības (zemes

vienības kadastra apzīmējums 6676 008 0259) daļa 0,639 ha

platībā ietilpst minētā dzelzceļa nodalījuma joslā un nav

nododama privatizācijai;

3.9. saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada

29.aprīļa Lēmumu 884/2004/EK par grozījumiem Lēmumā 1692/96/EK

par Kopienas pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai

ir paredzēts, ka "Rail Baltica"

Varšavas-Kauņas-Rīgas-Tallinas-Helsinku dzelzceļa līnija ir viens

no prioritārajiem projektiem. Eiropas Komisija 2008.gada

11.decembrī pieņēma lēmumu C (2008) 7978 par TEN-T

finansiālā atbalsta piešķiršanu projektam "Pētījumi par

Eiropas platuma sliežu ceļa līniju (Latvijas posms)".

Projekta attiecināmās izmaksas paredzētas EUR 2,2 milj., tai

skaitā 50 % jeb EUR 1,1 milj. - TEN-T finansējums un EUR 1,5

milj. (tai skaitā PVN) - valsts budžeta finansējums

(2010.-2012.gadā). Ministru kabinets 2008.gada 30.septembra sēdē

(prot. Nr.70 30.§ 2. un 3.punkts) konceptuāli

atbalstīja projekta "Rail Baltica" īstenošanu,

kā arī konceptuāli atbalstīja valsts budžeta finansējuma

piešķiršanu 38 518 809 latu apmērā projekta

īstenošanai. Pašreiz noris darbs pie Latvijas, Lietuvas un

Igaunijas kopīga pētījuma par perspektīvās dzelzceļa līnijas

"Rail Baltica" izvietojumu. 2010.gada sākumā ir

plānots parakstīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pakalpojuma

līgumu par "Rail Baltica" projekta pirmo daļu -

tehniski ekonomiskais pamatojums. Tehniski ekonomiskā pamatojuma

izstrādes termiņš ir paredzēts līdz 2010.gada beigām. Tehniski

ekonomiskā pamatojuma galvenais mērķis ir nodrošināt Eiropas

Savienību, tai skaitā Baltijas valstu valdības, ar visaptverošu

un pamatotu informāciju lēmumu pieņemšanai par tālākām

detalizētām tehniskām izpētēm nacionālajā līmenī, tai skaitā

noteikt, vai atsevišķa 1435 mm platuma dzelzceļa līnija ir

ekonomiski un finansiāli pamatota, vai izdevīgāk ir būvēt jaunu

1435 mm līniju paralēli blakus esošajai 1520 mm līnijai vai

veidot jaunu maršrutu, kā arī citi būtiski jautājumi par izmaksām

un katras iesaistītās valsts ieguvumiem.