Par atteikumu nodot privatizācijai ēku Jūrmalā, Dubultu prospektā 71

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

Pēc privatizācijas ierosinājuma

izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1.nekustamais īpašums - ēka

Jūrmalā, Dubultu prospektā 71 (kadastra apzīmējums

13000111102001) (turpmāk - objekts) -, ir nodots Labklājības

ministrijas valdījumā. Objekts 2005.gada 25.novembrī ir

reģistrēts zemes­grāmatā uz valsts vārda Labklājības ministrijas

personā;

3.2.īpašuma tiesības uz

zemesgabalu (kadastra Nr.13000111102) Jūrmalā, Dubultu prospektā

71 (pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas domes 2005.gada 8.jūnija

lēmumu Nr.112, mainīta īpašuma adrese - no Jūrmala, Dubultu

prospekts 69/73, uz Jūrmala, Dubultu prospekts 71), ir

reģistrētas Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.2171

Elizabetei Ritai Balodis (uz 3469/10000 domājamām daļām) un

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "NEMO MĀJAS" (uz 3600/10000

domājamām daļām).

Latvijas valstij piederošās

2931/10000 domājamās daļas 2005.gada 21.decembrī ir reģistrētas

zemesgrāmatā uz valsts vārda Labklājības ministrijas personā;

3.3.saskaņā ar likuma "Par valsts

un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmās

daļas 1.punktu valsts īpašuma objekta pirm­pirkuma tiesības ir

personai, kuras īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas valsts

īpašuma objekts;

3.4.objektu funkciju

nodrošināšanai izmanto Labklājības ministrijas padotības iestāde

valsts aģentūra "Sociālās integrācijas centrs";

3.5. saskaņā ar Ministru kabineta

2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.570 "Valsts aģentūras "Sociālās

integrācijas centrs" nolikums" (turpmāk - nolikums) 2.punktu

valsts aģentūra "Sociālās integrācijas centrs" ir institūcija,

kas no­drošina invalīdu un personu ar funkcionāliem traucējumiem

sociālo integrāciju;

3.6.atbilstoši nolikuma 3.punktam

valsts aģentūrai "Sociālās integrācijas centrs" ir šādas

funkcijas:

3.6.1.sniegt profesionālās

rehabilitācijas pakalpojumus;

3.6.2.sniegt sociālās

rehabilitācijas pakalpojumus;

3.6.3.sniegt medicīniskās

rehabilitācijas un fizikālās medicīnas pakalpojumus;

3.6.4.īstenot profesionālās

pamatizglītības, profesionālās vidējās izglī­tības un pirmā

līmeņa profesionālās augstākās (koledžas) izglītības, kā arī

profesionālās pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un

profesionālās tālākizglītības programmas;

3.7.saskaņā ar Ministru kabineta

2004.gada 28.decembra noteikumiem Nr.1067 "Noteikumi par kārtību,

kādā personas saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus

sociālās rehabilitācijas institūcijās, un prasībām sociālās

rehabilitācijas pakalpojumu saņēmējiem" objektā tiek nodrošināta

sociālā reha­bilitācija. 2006.gadā objektā kopumā tiks

nodrošināts 21dienas sociālās reha­bilitācijas pakalpojumu kurss

aptuveni 1800 personām (2007.gadā plānots - 2800 personām). Šo

pakalpojumu tiesīgas saņemt personas ar funkcionāliem

traucējumiem - reizi divos gados; politiski represētās personas -

reizi trijos gados; Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku

likvidēšanas dalībnieki - reizi gadā.

Sociālās rehabilitācijas kursa

laikā klients saņem fizioterapijas, ergoterapijas, masāžas,

fizikālās medicīnas un balneoloģijas procedūras, iespējams

piedalīties arī atpūtas un sporta pasākumos. Objektā pakalpojuma

saņēmējam tiek nodrošinātas telpas - vienvietīgas un divvietīgas

istabiņas, kas ir pielāgotas personām ar īpašām vajadzībām;

3.8. lai uzlabotu sniegto

pakalpojumu kvalitāti, pārņemtu un ieviestu ārvalstu labāko

pieredzi un sakārtotu citām Eiropas valstīm līdzvērtīgu

infrastruktūru, valsts aģentūra "Sociālās integrācijas centrs"

īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu projektus (kopskaitā -

20), piemēram:

3.8.1.Eiropas Kopienas iniciatīvas

EQUAL projektu "Invalīdu nodarbi­nātības veicināšana"

(līgums ar Labklājības ministriju 20.01.2005.);

3.8.2. Sabiedrības integrācijas

fonda (SIF) trīs projektus. Tos īstenojot, tiks izveidota

invalīdiem piemērota vide, kas paredzēta patstāvīgu dzīves iemaņu

veicināšanai;

3.8.3. Eiropas Reģionālās

attīstības fonda (ERAF) grantu shēmas projektu "Sociālās

infrastruktūras attīstība invalīdu darbaspēju un profesionālo

iemaņu attīstībai".

4.Saskaņā ar Valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets vai

pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai pašvaldības

īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala

nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai

zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts

vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai

Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot

privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas

2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret

konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par

pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī

valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu

nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās

daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

zemesgabalu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai

vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai

zemesgabals nepieciešams.