3. pants

Pēc privatizācijas

ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. saskaņā ar Valsts zemes

dienesta izgatavoto zemes robežu plānu neapbūvētā zemesgabala

kopplatība ir 5,5 ha. Neapbūvētā zemesgabala īpašuma tiesības

zemesgrāmatā nav nostiprinātas;

3.2. neapbūvētais zemesgabals nav

iznomāts;

3.3. saskaņā ar Isnaudas pagasta

padomes 2001.gada 10.oktobra uzziņu Nr.1-12/322 neapbūvētais

zemesgabals ir daļa no bijušā īpašuma - Jurizdikas sādžas

viensēta Nr.27 - Ludzas apriņķa Zvirgzdenes (pašreiz Isnaudas)

pagastā. Minētais īpašums 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskai

personai. Neapbūvētā zemesgabala bijušā īpašnieka mantinieks par

īpašumu ir saņēmis kompensāciju;

3.4. likuma "Par valsts un

pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu

zemesgrāmatās" 6.panta pirmā daļa nosaka, ka zeme, kas 1940.gada

21.jūlijā piederēja personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot

īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā

arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību

atjaunošana, izņemot zemi, kura zemesgrāmatā ierakstāma uz valsts

vai pašvaldības vārda saskaņā ar šā likuma 2.panta otro daļu un

3.panta otro daļu, turpmāk izmantojama zemes reformas

pabeigšanai;

3.5. saskaņā ar Isnaudas pagasta

padomes 2000.gada 29.jūnija sēdes protokolu Nr.45 neapbūvētais

zemesgabals piešķirts lietošanā Latvijas Republikas Zemessardzes

32.kājnieku bataljonam. Saskaņā ar Isnaudas pagasta padomes

2007.gada 3.janvāra izziņu Nr.3-11/3 neapbūvētā zemesgabala

lietošanas mērķis ir valsts aizsardzības nozīmes objektu,

drošības, policijas, ugunsdrošības un soda izciešanas iestāžu

apbūve;

3.6. saskaņā ar likuma "Par valsts

un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu

zemesgrāmatās" 2.panta otrās daļas 3.punktu zemes reformas laikā

valstij piekrīt un uz valsts vārda zemesgrāmatās ierakstāma zeme,

kura 1940.gada 21.jūlijā piederēja fiziskām un juridiskām

personām, ja šīs personas par zemi saņēmušas kompensāciju, nav

pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz zemi vai arī zemes

īpašuma tiesību atjaunošana likumos nav paredzēta, tikai

gadījumā, ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā paredzēti

attiecīgi neapbūvēti zemesgabali jaunu valsts ēku (būvju)

celtniecībai vai valsts funkciju īstenošanai;

3.7. saskaņā ar Valsts

aizsardzības koncepcijas (apstiprināta ar Saeimas 2008.gada

19.jūnija lēmumu) 24.2.6.apakšpunktu viens no valsts aizsardzības

sistēmas attīstības galvenajiem virzieniem ir apmācību sistēmas

pilnveidošana Nacionālo bruņoto spēku profesionalitātes

paaugstināšanai, lai katram karavīram nodrošinātu militārajam

dienestam nepieciešamās zināšanas un profesionālās izaugsmes

iespējas, bet vienību lauka taktiskās nodarbības būtu tuvinātas

iespējamiem kaujas apstākļiem. Neapbūvētais zemesgabals tiek

izmantots kā Latvijas Republikas Zemessardzes 32.kājnieku

bataljona mācību poligons taktiskajiem un kaujas šaušanas

vingrinājumiem. Neapbūvētais zemesgabals ir vienīgā vieta Ludzas

novadā, kas piemērota kaujas šaušanas vingrinājumiem;

3.8. uz neapbūvētā zemesgabala ir

izveidota atklāta tipa šautuve. Šautuves drošības robežas atrodas

ārpus apdzīvotām vietām, un tā norobežota ar necauršaujamiem

aizsargvaļņiem, lai nodrošinātu taktisko mācību un kaujas

šaušanas vingrinājumu veikšanu atbilstoši Ministru kabineta

2003.gada 14.oktobra noteikumu Nr.565 "Kārtība, kādā izsniedzama

atļauja šautuvju (šaušanas stendu) izveidošanai un darbībai, un

šautuvju (šaušanas stendu) izmantošanas kārtība" 31.punktā

noteiktajām drošības prasībām;

3.9. saskaņā ar Nacionālo bruņoto

spēku likuma 3.pantu Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku

sastāvdaļa. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas Republikas

Zemessardzi" 2.pantu Zemessardzei ir šādi uzdevumi:

3.9.1. aizsargāt valsts sauszemes

teritoriju;

3.9.2. pildīt Nacionālo

bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma

funkciju;

3.9.3. piedalīties avārijas,

ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju

izraisīto seku likvidēšanā;

3.10. ņemot vērā šā rīkojuma 3.3.,

3.4., 3.5., 3.6. un 3.7.apakšpunktu, saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu privatizācijas

ierosinātāja Aivara Lapiņa viedokļa noskaidrošana nav

nepieciešama.