Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Matrožu ielā 9, Rīgā

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru

kabinets konstatē, ka:

3.1. nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 0100 062 2009) Matrožu ielā 9, Rīgā, sastāv no

zemes vienības 4245 m2 platībā (zemes vienības

kadastra apzīmējums 0100 062 2009) (turpmāk -

zemesgabals);

3.2. īpašuma tiesības uz zemesgabalu 2007.gada

22.februārī ir nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr.100000328421 uz valsts vārda Finanšu ministrijas

personā;

3.3. saskaņā ar Finanšu ministrijas 2007.gada 30.marta

rīkojumu Nr.481 "Par zemes gabalu Rīgā, Matrožu ielā 9"

zemesgabals nodots pārvaldīšanā valsts akciju sabiedrībai

"Valsts nekustamie īpašumi", bet 2007.gada 27.aprīlī

starp valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie

īpašumi" un Privatizācijas aģentūru noslēgta vienošanās par

zemesgabala nodošanu valdījumā Privatizācijas aģentūrai;

3.4. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību

īpašuma objektu privatizāciju" 64.panta pirmo daļu

pirmpirkuma tiesības uz zemesgabalu ir sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību "BALTIJAS AVS", pamatojoties uz 1997.gada

21.novembrī ar Privatizācijas aģentūru noslēgto nomaksas pirkuma

līgumu (par valsts nomas sporta inventāra fabrikas

"Dinamo" objekta Nr.1 valsts mantu Matrožu ielā 9,

Rīgā) un 1999.gada 11.martā Rīgas pilsētas zemesgrāmatu

nodalījumā Nr.15793 nostiprinātajām īpašuma tiesībām sabiedrībai

ar ierobežotu atbildību "BALTIJAS AVS" (nekustamā

īpašuma kadastra Nr. 0100 562 0017);

3.5. saskaņā ar Rīgas domes 2008.gada 18.marta lēmuma

Nr.3510 "Par lūgumu nodot bez atlīdzības Rīgas pilsētas

pašvaldības īpašumā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā

zemesgrāmatā reģistrēto zemesgabalu Rīgā, Matrožu ielā 9

(kadastra Nr.01000622009)" 1.punktu zemesgabals ir

nepieciešams Rīgas pilsētas pašvaldībai likuma "Par

pašvaldībām" 15.panta pirmās daļas 2. un 19.punktā minēto

pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai - pašvaldības

administratīvās teritorijas labiekārtošanai (ielu, ceļu un

laukumu būvniecība, rekonstruēšana un uzturēšana) un sabiedriskā

transporta pakalpojumu organizēšanai;

3.6. saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījuma

Nr.100000328421 III daļas 1.iedaļā norādīto zemesgabala daļa

3882 m2 platībā atrodas tuneļa aizsargjoslā un

saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam grafisko

daļu, Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošajiem noteikumiem

Nr.34 "Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi" un Rīgas domes 2006.gada 7.februāra saistošajiem

noteikumiem Nr.38 "Rīgas vēsturiskā centra un tā

aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves

noteikumi" paredzēta perspektīvā Daugavas šķērsojuma (tuneļa

vai tilta) izbūvei Hanzas ielas trasē (turpmāk - projekts);

3.7. saskaņā ar Rīgas pilsētas pašvaldības Pilsētas

attīstības departamenta 2009.gada 21.maija vēstulē

Nr.DA-09-822-nd un 2009.gada 9.jūlija vēstulē Nr.DA-09-1069-nd

sniegto informāciju:

3.7.1. projekta nepieciešamība ir noteikta Rīgas

teritorijas plānojumā 2006.-2018.gadam un Rīgas vēsturiskā centra

un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2004.gada 19.oktobra noteikumiem Nr.883

"Vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas noteikumi"

minētie dokumenti izstrādāti, ņemot vērā Rīgas attīstības

programmu 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Rīgas domes 2005.gada

15.novembra lēmumu Nr.584);

3.7.2. projekta īstenošanai paredzēti 60 milj. latu, un

projektu plānots īstenot līdz 2018.gadam;

3.7.3. tiek izstrādāts transporta plūsmas un satiksmes

infrastruktūras nodrošinājuma izpētes, analīzes un priekšlikumu

projekts, tai skaitā tehniski ekonomiskais pamatojums

priekšlikumiem par šķērsojumu Rīgas pilsētas teritorijas daļai,

kas ietver Hanzas ielas šķērsojuma trasi;

3.7.4. saskaņā ar Rīgas domes 2009.gada 18.augusta

saistošo noteikumu Nr.5 "Grozījumi Rīgas domes 2005.gada

20.decembra saistošajos noteikumos Nr.34 "Rīgas teritorijas

izmantošanas un apbūves noteikumi"" noslēguma jautājumu

26.punktu Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam paredz

sarkanās līnijas, kas ietver teritoriju, kura grafiskās daļas

plānā "Teritorijas plānotā (atļautā) izmantošana" un

"Galvenās aizsargjoslas un citi zemesgabalu izmantošanas

aprobežojumi" norādīta kā Hanzas ielas šķērsojuma tilta

koridora alternatīvā varianta trase ar nosacījumu, ka tās zaudē

spēku, ja 24 mēnešu laikā no attiecīgu saistošo noteikumu spēkā

stāšanās nav veikts Hanzas ielas šķērsojuma variantu tehniski

ekonomiskais izvērtējums un pieņemts Rīgas domes lēmums par

konkrēta šķērsojuma varianta būvniecību;

3.7.5. īstenojot projektu, atbilstoši sabiedrības

interesēm tiks sasniegts Rīgas attīstības programmā

2006.-2012.gadam noteiktais Rīgas pilsētas ilgtermiņa

stratēģiskais mērķis - ērti un ātri sasniedzama pilsēta - un

īstenots tā sasniegšanai noteiktais uzdevums - optimizēt un

attīstīt pilsētas transporta infrastruktūru;

3.8. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta

pirmo daļu rīkojuma projekts "Par atteikumu nodot

privatizācijai nekustamo īpašumu Matrožu ielā 9, Rīgā" tika

nosūtīts viedokļa sniegšanai privatizācijas ierosinātājam -

sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "BALTIJAS AVS".

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "BALTIJAS AVS"

2008.gada 16.decembra vēstulē sniedza viedokli, norādot, ka:

3.8.1. tiek būtiski aizskartas sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "BALTIJAS AVS" tiesības un likumiskās

intereses, kā arī apdraudētas tai piederošo ēku izmantošanas

iespējas;

3.8.2. minētais rīkojums neatbilst nevienam no tiem

apstākļiem saistībā ar īpašumtiesību atņemšanu, kas noteikti

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

Pirmā protokola 1.pantā;

3.8.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību

īpašuma objektu privatizāciju" 2.pantu privatizācijas mērķis

ir radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas

tautsaimniecības attīstības interesēs, taču ar rīkojuma

pieņemšanu šāda vide netiek nodrošināta;

3.9. izvērtējot šā rīkojuma 3.8.apakšpunktā minētos

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "BALTIJAS AVS"

argumentus, Ministru kabinets uzskata tos par nepamatotiem,

pamatojoties uz šādiem apsvērumiem:

3.9.1. atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 9.panta septītajai daļai sabiedrībai ar

ierobežotu atbildību "BALTIJAS AVS" zemesgabals, kas

nepieciešams šā rīkojuma 3.4.apakšpunktā minēto būvju

uzturēšanai, tiks iznomāts. Ja Rīgas dome šā rīkojuma

3.7.4.apakšpunktā minētajā termiņā pieņems lēmumu par būvniecības

projekta īstenošanu, būves tiks atsavinātas atbilstoši

normatīvajiem aktiem par nekustamā īpašuma atsavināšanu

sabiedrības vajadzībām;

3.9.2. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības

konvencijas Pirmā protokola 1.pants un Latvijas Republikas

Satversmes 105.pants aizsargā personas tiesības uz īpašumu, kā

arī nosaka izņēmuma apstākļus personas īpašuma tiesību

ierobežošanai. Zemesgabala īpašnieks saskaņā ar Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas datiem ir valsts Finanšu ministrijas personā. Ar šo

rīkojumu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "BALTIJAS

AVS" tiek atteikts nodot privatizācijai zemesgabalu un

tādējādi kā pirmpirkuma tiesīgai personai iegūt īpašumā

zemesgabalu, kas nepieciešams šā rīkojuma 3.5.apakšpunktā minēto

Rīgas pilsētas pašvaldības autonomo funkciju izpildes

nodrošināšanai sabiedrības interesēs, neierobežojot

privātpersonas tiesības lietot tai piederošo zemesgabalam

piesaistīto būvju īpašumu. Ar šo rīkojumu netiek pasliktināti

privātpersonai piederošā būvju īpašuma lietošanas tiesiskie un

faktiskie apstākļi, kādi tie ir bijuši no attiecīgo īpašuma

tiesību rašanās brīža. Atbilstoši šā rīkojuma 3.9.1.apakšpunktam,

iznomājot zemesgabalu, tiks nodrošinātas privātpersonas tiesības

arī turpmāk izmantot savu īpašumu, ciktāl saskaņā ar Aizsargjoslu

likumu teritorijā, kuru ierobežo pašvaldības apstiprinātajā

teritorijas plānojumā noteiktās sarkanās līnijas, esošā nekustamā

īpašuma lietošanas tiesības netiek aprobežotas saskaņā ar

likumiem. No minētā secināms, ka šis rīkojums nav pretrunā

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

Pirmajam protokolam un Latvijas Republikas Satversmei;

3.9.3. kopš privatizācijas uzsākšanas ir radīta labvēlīga

vide privātā kapitāla darbībai un ir sašaurinātas tās jomas,

kurās publiska persona darbojas kā komersants. Saskaņā ar Valsts

un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas

sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 2.pantu pašlaik

galvenais uzdevums ir nodrošināt valsts vai pašvaldības īpašumu

privatizācijas pabeigšanu, tas ir, noteikt tos īpašumus, kas ir

privatizējami, un tos īpašumus, kas saglabājami valsts vai

pašvaldības īpašumā valsts pārvaldes funkciju un komercdarbības

veikšanai.