2018. pants

Kultūras infrastruktūras uzlabošanas programma

2006.-2018.gadam"" valsts īpašuma objekts ir iekļauts kultūras

objektu sarakstā, kurus paredzēts pilnībā atjaunot un attīstīt.

Valsts īpašuma objekts ir iekļauts minētās programmas īstenošanas

3., 4. un 5.posmā. Minēto posmu īstenošanas kārtība būs cieši

saistīta ar 1. un 2.posmā paredzēto darbu faktisko izpildi, bet

sadalījums pa posmiem tiks veikts, pamatojoties uz izstrādāto

nepieciešamo tehnisko dokumentāciju, ņemot vērā objekta tehnisko

stāvokli, kā arī nacionālās nozīmes un reģiona aspektu

izvērtējumu. Lai nodrošinātu programmas izpildi, Kultūras

ministrija sadarbībā ar Finanšu ministriju saskaņā ar programmā

minēto kultūras objektu sarakstu iesniedz Ministru kabinetā

rīkojuma projektus par atsevišķu objektu renovācijas darbu

uzsākšanu, veikšanu un plānotajām izmaksām;

3.8.4. Ministru kabineta 2003.gada

29.aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 1. un

3.punkts nosaka, ka Kultūras ministrija ir vadošā valsts

pārvaldes iestāde kultūras nozarē. Kultūras nozare ietver

autortiesību, kultūras pieminekļu aizsardzības, arhīvu,

arhitektūras, tautas mākslas, teātra, mūzikas, muzeju,

bibliotēku, vizuālās mākslas, grāmatniecības, literatūras,

kinematogrāfijas un kultūrizglītības apakšnozares. Kultūras

ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām

valsts pārvaldes iestādēm. Saskaņā ar likuma "Par Latvijas

Nacionālo bibliotēku" 2.pantu Latvijas Nacionālā bibliotēka ir

Kultūras ministrijas pārraudzībā esoša nacionālas nozīmes valsts

kultūras iestāde. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pants

nosaka, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā

sistēmā un Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras

administratīvās funkcijas, kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes

uzdevumiem un atbildības par to izpildi. Saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā minētajiem valsts pārvaldes

principiem valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Latvijas Nacionālās bibliotēkas

struktūrvienību nodrošināšana ar darbam piemērotām telpām ir

visas sabiedrības interesēs. Nododot privatizācijai valsts

īpašuma objektu, nevar vienlaikus ieguvējam tālāk deleģēt valsts

iestādei noteikto valsts pārvaldes uzdevumu un funkciju

izpildi;

3.8.5. likuma "Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.pants nosaka, ka

jebkura fiziska un juridiska persona, iesniedzot Privatizācijas

aģentūrā privatizācijas ierosinājumu, ir tiesīga ierosināt

jebkura tāda valsts īpašuma nodošanu privatizācijai, uz kuru

attiecināms likums "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu

privatizāciju". Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 51.

un 56.pantu, ar privatizācijas ierosinājuma reģistrācijas brīdi

ir ierosināta administratīvā lieta un iestāde to izskata

atbilstoši savai kompetencei. Ministru kabinets lēmumā par valsts

īpašuma objekta nodošanu vai nenodošanu privatizācijai nevar

noteikt konkrētu privatizācijas subjektu. Valsts īpašuma objekta

pircēja noteikšanas kārtība un valsts īpašuma objekta pircēja

izraudzīšanās kritēriji ir noteikti likuma "Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 26. un 27.pantā;

3.8.6. lai noskaidrotu sabiedrības

ar ierobežotu atbildību "VIRAMA" apgalvojumu par tās veikto

ieguldījumu valsts īpašuma objekta un tam piegulošās teritorijas

uzkopšanā, valsts īpašuma objekta pārvaldītājs - valsts akciju

sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" 2008.gada 12.augustā

nosūtīja Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vēstuli Nr.16/13776 ar

lūgumu sniegt informāciju par sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"VIRAMA" veiktajiem finanšu ieguldījumiem valsts īpašuma objekta

un tam piegulošās teritorijas sakopšanā, kā arī informāciju par

nomnieka tiesībām uz šo ieguldījumu atlīdzību. 2008.gada

18.augustā no Latvijas Nacionālās bibliotēkas tika saņemta

vēstule Nr.1-446. Minētajā vēstulē norādīts, ka sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "VIRAMA" valsts īpašuma objektā finanšu

ieguldījumus nav veikusi. Teritorijas sakārtošanas izdevumi, ko

sabiedrība ar ierobežotu atbildību "VIRAMA" uzskata par finanšu

ieguldījumiem valsts īpašuma objektā, ir tikai sava biznesa

nodrošināšanas izdevumi. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību

"VIRAMA" nekādus ieguldījumus ar Latvijas Nacionālo bibliotēku

nav saskaņojusi.