3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma

izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts īpašuma objekts

Rīgā, Dzirnavu ielā 113 (kadastra

Nr. 0100 030 0090), sastāv no sešstāvu

administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums

0100 030 0090 003) - turpmāk valsts īpašuma

objekts. Būves kopējā platība ir 3586,7 m2. 1999.gada

14.maijā īpašuma tiesības uz valsts īpašuma objektu ierakstītas

zemesgrāmatā uz valsts vārda Latvijas Republikas Prokuratūras

personā (turpmāk - prokuratūra);

3.2. Saskaņā ar Valsts zemes

dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2006.gada 30.oktobra

kadastra izziņu Nr.10B-1.1./17444 un Valsts zemes dienesta

Kadastra pārlūka datiem valsts īpašuma objekts atrodas uz četriem

zemesgabaliem:

3.2.1. uz zemesgabala Rīgā,

Dzirnavu ielā 113 (kadastra apzīmējums 0100 030 0090). Īpašuma

tiesības uz minēto zemesgabalu 1996.gada 19.martā ir reģistrētas

Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.3399 uz Dz.Lauskas (uz

2/3 domājamām daļām) un G.I.Bruņenieka (uz 1/6 domājamo daļu)

vārda. 2000.gada 11.septembrī G.I.Bruņenieka domājamā daļa

samazinājusies uz 1/12 domājamo daļu un īpašuma tiesības uz 1/12

domājamo daļu nostiprinātas A.C.M.Brunenieks-Lamb. 2000.gada

11.septembrī G.I.Bruņenieka īpašuma tiesības izbeigušās, bet

M.P.Bruneniekam nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/12 domājamo

daļu. 2000.gada 7.decembrī īpašuma tiesības uz 1/6 domājamo daļu

nostiprinātas J.Žagaram. 2001.gada 12.septembrī īpašuma tiesības

uz zemesgabalu Rīgā, Dzirnavu ielā 113, nostiprinātas

J.Žagaram;

3.2.2. uz zemesgabala Rīgā,

Marijas ielā 14 (kadastra apzīmējumu 0100 030 0096).

Īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu 1998.gada 3.septembrī ir

reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.13503 uz

I.I.Voerner (uz 1/36 domājamo daļu), I.V.Todorovičas (uz 1/36

domājamo daļu), R.Nurkas (uz 1/3 domājamo daļu), J.Gaujas (uz

1/36 domājamo daļu), A.Gaujas (uz 1/36 domājamo daļu),

I.M.Laukers (uz 1/36 domājamo daļu), J.N.Karlsona (uz 1/36

domājamo daļu), M.Stott (uz 1/4 domājamo daļu) un M.Berga (uz 1/4

domājamo daļu) vārda. 1999.gada 13.janvārī J.N.Karlsona domājamā

daļa mainījusies uz 16/36 domājamām daļām, I.I.Voerner domājamā

daļa - uz 1/6 domājamo daļu, R.Nurkas domājamā daļa - uz 1/8

domājamo daļu un I.V.Todorovičas domājamā daļa - uz 1/8 domājamo

daļu. 1999.gada 4.februārī izbeigušās M.Berga īpašuma tiesības,

bet J.N.Karlsona domājamās daļas mainījušās uz 17/36 domājamām

daļām. 1999.gada 4.februārī izbeigušās M.Stott īpašuma tiesības

un J.N.Karlsona domājamās daļas mainījušās uz 18/36 domājamām

daļām, 2000.gada 27.decembrī izbeigušās I.M.Laukers īpašuma

tiesības un J.N.Karlsona domājamās daļas mainījušās uz 19/36

domājamām daļām. 2001.gada 4.oktobrī izbeigušās I.V.Todorovičas

īpašuma tiesības un J.N.Karlsona domājamās daļas mainījušās uz

25/36 domājamām daļām. 2007.gada 8.janvārī J.N.Karlsona īpašuma

tiesības izbeigušās un īpašuma tiesības uz 25/36 domājamām daļām

nostiprinātas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību

"OMNIUM";

3.2.3. uz zemesgabala Rīgā,

Dzirnavu ielā 111 bez numura (kadastra apzīmējums

0100 030 0160). Īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu

1996.gada 19.martā ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr.3399 uz Dz.Lauskas (uz 2/3 domājamām daļām) un

G.I.Bruņenieka (uz 1/6 domājamo daļu) vārda. 2000.gada

11.septembrī G.I.Bruņenieka īpašuma tiesības samazinājušās uz

1/12 domājamo daļu un īpašuma tiesības uz 1/12 domājamo daļu

nostiprinātas A.C.M.Brunenieks-Lamb. 2000.gada 11.septembrī

G.I.Bruņenieka īpašuma tiesības izbeigušās, bet M.P.Bruneniekam

nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/12 domājamo daļu. 2000.gada

7.decembrī J.Žagaram nostiprinātas īpašuma tiesības uz 1/6

domājamo daļu. 2001.gada 12.septembrī īpašuma tiesības uz

zemesgabalu Rīgā, Dzirnavu ielā 111, nostiprinātas J.Žagaram;

3.2.4. uz zemesgabala Rīgā,

Dzirnavu ielā, bez numura (kadastra apzīmējums

0100 030 2012). Īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu

2000.gada 16.oktobrī reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu

nodalījumā Nr.28069 uz Rīgas pilsētas vārda;

3.3. valsts īpašuma objekta

daļa (158 m2) iznomāta sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību "ARNIKA R". 2005.gada 10.martā starp prokuratūru un

sabiedrību ar ierobežotu atbildību "ARNIKA R" tika noslēgts nomas

līgums līdz 2010.gada 15.februārim;

3.4. valsts īpašuma objekts

iegādāts prokuratūras izvietošanai saskaņā ar Ministru kabineta

1997.gada 16.decembra rīkojumu Nr.644 "Par valsts īpašuma

privatizācijas fonda līdzekļu piešķiršanu ēkas iegādei Rīgā,

Dzirnavu ielā 113";

3.5. valsts īpašuma objektā

pašreiz izvietotas septiņas Rīgas pilsētas rajonu un

specializētās prokuratūras iestādes (Rīgas pilsētas Centra

rajona, Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas, Rīgas pilsētas

Vidzemes priekšpilsētas, Rīgas rajona, Specializētā vairāku

nozaru, Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas un Muitas

lietu prokuratūra). Ēkā ir nodrošinātas darba vietas aptuveni 200

prokuratūras darbiniekiem;

3.6. prokuratūras

struktūrvienību izvietojums vienkopus ievērojami atvieglo

Prokuratūras likuma 2.pantā noteikto prokuratūras tiešo funkciju

izpildi:

3.6.1. izziņas iestāžu darbu

un citu iestāžu operatīvo darbību uzraudzību;

3.6.2. pirmstiesas

izmeklēšanas organizēšanu, vadīšanu un veikšanu;

3.6.3. kriminālvajāšanas

uzsākšanu un veikšanu;

3.6.4. valsts apsūdzības

uzturēšanu;

3.6.5. sodu izpildes

uzraudzību;

3.6.6. personu un valsts

tiesību un likumīgo interešu aizsargāšanu likumā noteiktajā

kārtībā;

3.6.7. prasības pieteikuma

vai iesnieguma tiesā iesniegšanu likumā noteiktajos

gadījumos;

3.6.8. piedalīšanos lietu

izskatīšanā tiesā likumā noteiktajos gadījumos;

3.7. atbilstoši Prokuratūras

likuma 1.panta otrajai daļai prokuratūras uzdevums ir reaģēt uz

likuma pārkāpumu un nodrošināt ar to saistītās lietas izlemšanu

likumā noteiktajā kārtībā;

3.8. valsts īpašuma objekta

telpas ir pielāgotas prokuratūras funkciju veikšanai. Kopš

1998.gada prokuratūra no piešķirtajiem valsts budžeta līdzek­ļiem

ir remontējusi un labiekārtojusi valsts īpašuma objektu. Kopumā

valsts īpašuma objekta iegādei un remontiem iztērēts vairāk nekā

viens miljons latu;

3.9. saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 62.panta otrās daļas 2. un 3.punktu noskaidrot

privatizācijas ierosinātāja viedokli un argumentus nav

nepieciešams.