3. pants

Pēc privatizācijas

ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošais

nekustamais īpašums Rīgā, Platajā ielā 4 (kadastra

Nr. 0100 110 0361), sastāv no zemesgabala

38645 m2 platībā un 15 būvēm - kazarmas

(kadastra apzīmējums 0100 110 0361 001),

katlumājas (kadastra apzīmējums

0100 110 0361 002), atejas (kadastra apzīmējums

0100 110 0361 003), garāžas (kadastra apzīmējums

0100 110 0361 004), sūkņu stacijas (kadastra

apzīmējums 0100 110 0361 005), pirts (kadastra

apzīmējums 0100 110 0361 006), ēdnīcas (kadastra

apzīmējums 0100 110 0361 007), caurlaides punkta

(kadastra apzīmējums 0100 110 0361 008), divām

noliktavām (kadastra apzīmējumi 0100 110 0361 009

un 0100 110 0361 012), siltumnīcas (kadastra

apzīmējums 0100 110 0361 010), kūts (kadastra

apzīmējums 0100 110 0361 011), kluba (kadastra

apzīmējums 0100 110 0361 013), sporta kompleksa

(kadastra apzīmējums 0100 110 0361 014) un

tualetes (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 015)

(turpmāk - valsts īpašuma objekts);

3.2. īpašuma tiesības uz

valsts īpašuma objektu 2003.gada 27.oktobrī ir nostiprinātas

Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.100000114019 uz valsts

vārda Tieslietu ministrijas personā;

3.3. valsts īpašuma objekts

ir iznomāts. 2004.gada 30.janvārī starp Ieslodzījuma vietu

pār­valdi un privatizācijas ierosinātāju noslēgts nomas līgums

(grozījumi - 2005.gada 30.decembrī un 2006.gada 28.februārī) par

zemesgabala (38645 m2) un 15 būvju

(kopējā platība 7302,60 m2 ) Rīgā, Platajā ielā 4,

nomu līdz 2010.gada 31.decembrim. Minētais nomas līgums

zemes­grā­matā nav ierakstīts;

3.4. saskaņā ar likuma "Par

valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju" 17.panta

pirmās daļas 2.punktu pirmpirkuma tiesības ir nomniekam, ja tas

nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu, nomas

līgums ir reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā un nomniekam nav

nomas maksas parādu;

3.5. saskaņā ar Ministru

kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.243 "Tieslietu

ministrijas nolikums" 25.1.apakšpunktu Tieslietu ministrija ir

valsts akciju sabiedrības "Tiesu namu aģentūra" (turpmāk -

aģentūra) valsts kapitāla daļu turētāja. Saskaņā ar Ministru

kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 "Par Valsts nekustamā

īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju"

Tieslietu ministrijai līdz 2009.gada 2.janvārim jānodod aģentūras

pārvaldīšanā visi Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo

iestāžu valdījumā esošie nekustamie īpašumi, izņemot objektus,

kurus savu tiešo funkciju veikšanai izmanto un turpmāk pārvaldīs

Ieslodzījuma vietu pārvalde. Valsts īpašuma objekts ir

nepieciešams aģentūrai, lai nodrošinātu publiskas personas

komercdarbību saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma

88.panta pirmās daļas 5.punktu;

3.6. valsts īpašuma objekts

saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu tiks

ieguldīts aģentūras pamatkapitālā. Tādējādi tiks stiprināta

aģentūras kredītspēja un attīstīta komercdarbība, lai nodrošinātu

tieslietu sistēmas institūcijas ar to funkciju izpildei

piemērotām telpām un nodrošinātu to uzturēšanai nepieciešamos

pakalpojumus, kā arī efektīvi apsaimniekotu un iznomātu nekustamo

īpašumu, lai panāktu gan telpu lietotāju, gan klientu maksimālas

ērtības;

3.7. saskaņā ar likuma "Par

valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"

19.panta trešo daļu Tieslietu ministrijai kā kapitāla daļu

turētājai aģentūrā jāveicina likumos, Ministru kabineta

noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās,

stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošajos

dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana. Saskaņā ar

likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un

kapitālsabiedrībām" 37.pantu Tieslietu ministrija var noteikt

aģentūras peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos,

Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares

attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību

reglamentējošajos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus.

Aģentūra veic tiesību aktos noteiktos uzdevumus valsts

institūcijām nepieciešamo objektu būvniecībā, renovācijā,

apsaimniekošanā un to nodrošināšanā ar darba telpām. Saskaņā ar

Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta sēdes protokollēmumu (prot.

Nr.44 47.§) ir pieņemts zināšanai Tieslietu

ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums un konceptuāli

atbalstīta jaunas tiesu ēkas būvniecība Jūrmalā;

3.8. ieguldot aģentūras

pamatkapitālā jaunus nekustamos īpašumus, tiek ietekmēti

aģentūras kapitāla struktūras rādītāji (īpašuma koeficients,

saistību īpatsvars bilancē, aizņemtā kapitāla koeficients), kas

raksturo kreditoru interešu aizsardzības pakāpi un aģentūras

līdzekļu avotu struktūru. Šo rādītāju lielums ir sevišķi svarīgs

kreditoriem, lai noteiktu aģentūras kredītspēju. Ņemot vērā, ka

2007.-2009.gadā aģentūrai jāuzsāk vairāki nekustamo īpašumu

būvniecības projekti (tiesas ēka Madonā un Gulbenē), aģentūras

pamatkapitālā ir nepieciešams ieguldīt jaunus nekustamos

īpašumus, lai nostiprinātu aģentūras iespējas paaugstināt

kapitāla aizņēmuma summu;

3.9. saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Tieslietu

ministrija nosūtīja privatizācijas ierosinātājam Ministru

kabineta rīkojuma projektu "Par atteikumu nodot privatizācijai

nekustamo īpašumu Platajā ielā 4, Rīgā" ar lūgumu sniegt viedokli

par minēto rīkojuma projektu. Privatizācijas ierosinātājs

uzskata, ka:

3.9.1. minētais rīkojuma

projekts nav pamatots un saskaņā ar Ministru kabineta komitejas

2007.gada 19.februāra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.7 9.§) ir

jāizstrādā rīkojuma projekts par valsts īpašuma objekta

privatizāciju;

3.9.2. Tieslietu ministrijas

nostājas maiņa ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

Tieslietu ministrijas iepriekšējā rīcība, atbalstot

privatizāciju, privatizācijas ierosinātājam nākotnē radītu

labvēlīgas sekas, un privatizācijas ierosinātājs paļāvās, ka

Tieslietu ministrijas un Ministru kabineta komitejas rīcība ir

konsekventa un netiks pēkšņi mainīta;

3.9.3. minētais rīkojuma

projekts nav pamatots pēc būtības, jo privatizācijas atteikuma

pamatojumā ir norādīts, ka valsts īpašuma objekts nepieciešams

valsts komercdarbības un pārvaldes funkciju veikšanai. Par

argumentu nevar būt arī valsts īpašuma objekta ieguldīšana

pamatkapitālā, lai paaugstinātu vienas valsts komercsabiedrības

kapitāla struktūras rādītājus;

3.10. privatizācijas

ierosinātājs norāda, ka ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus

valsts īpašuma objekta uzturēšanā, remontā un apsaimniekošanā.

Privatizācijas ierosinātājs ieguldījis līdzekļus, nesaskaņojot un

nepaskaidrojot iemeslus un tiesisko pamatojumu šādu ieguldījumu

veikšanai, kā arī nesniedzot dokumentārus pierādījumus. Tāpēc

privatizācijas ierosinātāja rīcība vērtējama kā patvaļība, un tā

nav pieņemama rīcība ar svešu nekustamo īpašumu. Privatizācijas

ierosinātājs ir ieguldījis līdzekļus pēc savas brīvas gribas, jo

rīkoties ar nekustamo īpašumu drīkst tikai ar īpašnieka (šajā

gadījumā - ar Tieslietu ministrijas) piekrišanu;

3.11. tiesiskās paļāvības

princips aizsargā vienīgi pamatotu un tiesisku paļaušanos.

Tiesiskās paļāvības princips skaidrots Administratīvā procesa

likuma 10.pantā. Tas nosaka, ka privātpersona var paļauties, ka

iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras

pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt

privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Saskaņā ar likuma "Par valsts

un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 12.panta ceturto

daļu lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai

pieņem Ministru kabinets, un saskaņā ar Valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 6.panta piekto daļu tikai Ministru kabinets

var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts

īpašuma objektu, šī likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto

apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Līdz ar to

vienīgi Ministru kabineta izteikumi varētu radīt privatizācijas

ierosinātāja tiesisko paļāvību uz jautājuma izšķiršanas konkrētu

rezultātu. Tādējādi secināms, ka konkrētajā situācijā nav bijis

kompetentās iestādes (Ministru kabineta) gribas izteikums, kas

privatizācijas ierosinātājam varētu radīt pamatotu paļāvību, ka

attiecīgais valsts īpašuma objekts tiks nodots privatizācijai.

Līdz ar to norāde uz iespējamu tiesiskās paļāvības principa

aizskārumu, ja Ministru kabinets atteiks valsts īpašuma objekta

nodošanu privatizācijai, ir nepamatota.

Attiecībā uz šī rīkojuma

3.9.3.apakšpunktā minēto privatizācijas ierosinātāja iebildumu

jānorāda, ka aģentūra nodrošina tieslietu sistēmas institūcijas

ar to funkciju izpildei piemērotām telpām un nodrošina to

uzturēšanai nepieciešamos pakalpojumus, efektīvi apsaimnieko un

iznomā nekustamo īpašumu, lai panāktu gan telpu lietotāju, gan

klientu maksimālas ērtības. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 16.panta trešās daļas 1.punktu jāpieņem lēmums

par valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājuma

noraidīšanu, jo attiecīgais objekts ir nepieciešams valsts

komercdarbības veikšanai un tas tiks ieguldīts aģentūras

pamatkapitālā.