Par atteikumu nodot privatizācijai valstij piederošās valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" kapitāla daļas

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru

kabinets konstatē:

3.1. sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Kultūras

un sporta centrs "Daugavas stadions"" (turpmāk -

kapitālsabiedrība) ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 1993.gada

3.augustā ar Nr.000314067 un 2004.gada 6.decembrī saskaņā ar

Ministru kabineta 2004.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.785 "Par

statūtsabiedrības valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību

"Kultūras un sporta centrs "Daugavas

stadions"" pieteikšanu ierakstīšanai komercreģistrā kā

valsts kapitālsabiedrību" un kapitālsabiedrības 2004.gada

28.oktobra dalībnieku ārkārtas sapulces lēmumu (prot. Nr.1)

pārreģistrēta komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas

Nr.50003140671 (juridiskā adrese - Augšiela 1, Rīga,

LV-1009). Kapitālsabiedrības pamatkapitāls ir 12043 lati, vienas

kapitāla daļas nominālvērtība ir viens lats. Saskaņā ar minētā

rīkojuma 3.punktu valstij piederošo kapitāla daļu turētāja ir

Izglītības un zinātnes ministrija;

3.2. saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta

pirmās daļas 6.punktu publiska persona komercdarbību var veikt

nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams

nodrošināt augstāku kvalitātes standartu;

3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību kapitāla

daļām un kapitālsabiedrībām" 19.panta trešo daļu kapitāla

daļu turētāja pārstāvim valsts vai pašvaldības kontrolētajā

kapitālsabiedrībā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos

un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un

citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu

un uzdevumu īstenošana;

3.4. saskaņā ar Sporta likuma 5.panta pirmo daļu Izglītības un

zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta

nozarē. Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.-2012.gadam

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra

rīkojumu Nr.632 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm

2004.-2012.gadam") ir norādīta būtiska problēma, kura

nopietni apdraud sporta nozares attīstību, proti, nepietiekams

sporta būvju skaits valstī. Arī Nacionālajā sporta attīstības

programmā 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta

2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo sporta

attīstības programmu 2006.-2012.gadam") ir norādīts, ka

nepieciešams attīstīt sporta bāzes;

3.5. saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu sporta bāze ir

speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide

(piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām, veselības takas).

Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta pirmo daļu sporta bāzes tiek

veidotas un uzturētas, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju

nodarboties ar sportu, un valsts vai pašvaldību īpašumā esošās

sporta bāzes izmanto, lai sniegtu iedzīvotājiem nepieciešamos

pakalpojumus sportā. Saskaņā ar Sporta likuma 12.panta otro daļu

Ministru kabinets saskaņā ar likumu "Par nacionālās sporta

bāzes statusu" sporta bāzei var piešķirt nacionālās sporta

bāzes statusu;

3.6. saskaņā ar likuma "Par nacionālās sporta bāzes

statusu" pārejas noteikumu 2.punktu sporta bāze, kura

nacionālās sporta bāzes statusu ieguvusi līdz 2009.gada

31.jūlijam saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes

1992.gada 3.novembra lēmumu "Par nacionālās sporta bāzes

statusa piešķiršanu" (turpmāk - Augstākās Padomes lēmums) un

kura pēc 2009.gada 31.jūlija darbojas kā sporta bāze, nacionālās

sporta bāzes statusu saglabā līdz 2010.gada 31.decembrim. Saskaņā

ar Augstākās Padomes lēmuma 1.punkta 8.apakšpunktu

kapitālsabiedrībai ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss,

lai saglabātu vienu no galvenajām Latvijas Republikas sporta

bāzēm un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta

sacensības, kā arī lai radītu apstākļus Latvijas sportistu

sagatavošanai Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām

sacensībām. Savukārt likuma "Par valsts nozīmes izglītības,

kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"

6.panta 8.punkts nosaka, ka nacionālās sporta bāzes statuss tiek

piešķirts Daugavas stadionam. Minētajā likumā norādīta arī

Daugavas stadiona adrese - Rīga, Augšiela 1;

3.7. saskaņā ar 2005.gada 4.martā starp kapitālsabiedrību un

Izglītības un zinātnes ministriju noslēgto valsts mantas

pārvaldīšanas līgumu Nr.1-28/2 (turpmāk - līgums)

kapitālsabiedrībai ir nodots pārvaldīšanai un apsaimniekošanai

(uzturēšanai ekspluatācijai atbilstošā stāvoklī) valstij

piederošais nekustamais īpašums (turpmāk - valsts īpašuma

objekts), kas sastāv no:

3.7.1. zemesgabala (zemes vienības kadastra

Nr. 0100 037 0172) 82 245 m2

platībā un 13 ēkām (būvju kadastra apzīmējumi

0100 037 0172 001,

0100 037 0172 002,

0100 037 0172 004,

0100 037 0172 005,

0100 037 0172 006,

0100 037 0172 007,

0100 037 0172 008,

0100 037 0172 009,

0100 037 0172 010,

0100 037 0172 012,

0100 037 0172 013,

0100 037 0172 016 un

0100 037 0172 023) Augšielā bez numura, Rīgā;

3.7.2. zemesgabala (zemes vienības kadastra apzīmējums

Nr. 0100 037 2003) 20 950 m2

platībā un divām ēkām (būvju kadastra apzīmējumi

0100 037 2003 014 un 0100 037 2003 022) Augšielā 3,

Rīgā;

3.8. saskaņā ar līgumu valsts īpašuma objekta pārvaldnieks

uzņemas atbildību par to, lai valsts īpašuma objekts netiek

bojāts, netiek samazināta tā vērtība, tiek saglabāts valsts

nacionālās sporta bāzes statuss, kā arī tiek ieviestas un

ievērotas starptautisko sporta veidu federāciju prasības. Saskaņā

ar minēto līgumu kapitālsabiedrība nodrošina valstij piederošā

nekustamā īpašuma izmantošanu tikai sporta, izglītības un

kultūras pasākumu organizēšanai. Atbilstoši valsts īpašuma

objekta funkcionālajam aprīkojumam kapitālsabiedrība nodrošina

iespēju nodarboties ar vieglatlētiku (45 disciplīnās),

futbolu, pludmales volejbolu, tenisu, hokeju, kā arī

daiļslidošanu;

3.9. Augstākās Padomes lēmumā ir ierakstīts konkrētās

kapitālsabiedrības nosaukums (firma), nevis nosaukts konkrēts

nekustamais īpašums. Saskaņā ar Sporta likuma 1.panta 1.punktu un

12.pantu, kā arī ievērojot Augstākās Padomes lēmuma 1.punktu,

nacionālās sporta bāzes statuss tiek piešķirts starptautisko

sporta federāciju prasībām atbilstošām Latvijas Republikas sporta

bāzēm neatkarīgi no tā, kā īpašumā tās atrodas. Minētais lēmums

tiek pieņemts, lai saglabātu Latvijas Republikas galvenās sporta

bāzes un nodrošinātu iespēju rīkot starptautiskas sporta

sacensības, un radītu apstākļus Latvijas sportistu sagatavošanai

pasaules un Eiropas čempionātiem un citām starptautiskām

sacensībām. Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 17.pantam ar

sistēmisko un teleoloģisko metodi interpretējot minētās tiesību

normas, secināms, ka likumdevēja griba bija nacionālās sporta

bāzes statusu piešķirt sporta bāzei kā konkrētam nekustamajam

īpašumam (to kopumam). Ievērojot to, ka likumdevējs Augstākās

Padomes lēmumā ir minējis konkrētas kapitālsabiedrības nosaukumu,

kā arī to, ka likuma "Par valsts nozīmes izglītības,

kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm"

6.panta 8.punktā minēta konkrēta adrese, kura sakrīt ar

kapitālsabiedrības juridisko un faktisko adresi, atbilstoši

Administratīvā procesa likuma 17.pantam interpretējot minētās

tiesību normas un piemērojot sistēmisko interpretācijas metodi,

secināms, ka likumdevējs ir vēlējies aizsargāt ne tikai nacionālo

sporta bāzi kā nekustamo īpašumu, bet arī kapitālsabiedrību, jo

tā pārvalda minēto nekustamo īpašumu;

3.10. kapitālsabiedrība, pārvaldot valsts īpašuma objektu,

nodrošina tā uzturēšanu, apsaimniekošanu un attīstību atbilstoši

nacionālās sporta bāzes statusam noteiktajām prasībām, kā arī

atbilstoši sabiedrības interesēm nodrošina augstāku kvalitātes

standartu sporta jomā saskaņā ar galveno darbības kvalitātes

vērtēšanas kritēriju - apstākļu nodrošināšana Latvijas sportistu

sagatavošanai olimpiskajām spēlēm, pasaules un Eiropas

čempionātiem un citām starptautiskām sacensībām;

3.11. kapitālsabiedrībai katru gadu tiek piešķirta dotācija

saimnieciskās darbības nodrošināšanai (samaksai par komunālajiem

pakalpojumiem). 2010.gadā no valsts budžeta programmas 09.00.00

"Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta

būves" valsts īpašuma objekta kā nacionālās sporta bāzes

uzturēšanai kapitālsabiedrībai piešķirti 147 184 lati. Papildus

minētajai dotācijai kapitālsabiedrībai ir piešķirti līdzekļi

atsevišķu attīstības projektu īstenošanai un valsts nozīmes

sporta un kultūras pasākumu rīkošanai. Saskaņā ar Ministru

kabineta 2007.gada 12.jūnija rīkojumu Nr.361 "Par

privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu Daugavas stadiona

sagatavošanai XXIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku un XIV Deju

svētku norisei" kapitālsabiedrībai piešķirti 200 000

latu Daugavas stadiona rietumu tribīņu remontam un 160 000

latu Daugavas stadiona centrālā laukuma zāles aizsargseguma

iegādei. 2008. un 2009.gadā vieglatlētikas skrejceļu un sektoru

renovācijas darbiem no valsts budžeta programmas 09.00.00

"Sports" apakšprogrammas 09.04.00 "Sporta

būves" kopā piešķirti 100 000 latu;

3.12. kapitālsabiedrība savu darbību īsteno, lai nodrošinātu

Sporta politikas pamatnostādnēs 2004.-2012.gadam noteikto valsts

sporta politikas mērķu sasniegšanu - sporta pakalpojumu

pieejamība un sabiedrības interešu īstenošana šādos sporta

politikas virzienos:

3.12.1. sports visiem - iespēja katram indivīdam nodarboties

ar sportu;

3.12.2. bērnu un jauniešu sports - iespēja katram jaunietim

nodarboties ar sportu (valsts atbildība par bērnu un jauniešu

obligātu fizisko izglītību, sekmējot talantīgo jauno sportistu

meistarības pilnveidi un nodrošinot visu veidu resursu plānošanu

un izmantošanu bērnu un jauniešu sportam);

3.12.3. augstu sasniegumu sports - sportistu un nacionālās

izlases komandu sagatavošana un dalība olimpiskajās spēlēs,

pasaules un Eiropas čempionātos;

3.12.4. invalīdu sports - valsts atbalsts invalīdu sporta

attīstībai;

3.13. saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta trešo

daļu deju kolektīvu mēģinājumu un koncertu norises vietas nosaka

atbilstoši Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un

attīstības programmai. Dziesmu un deju svētku tradīcijas

saglabāšanas un attīstības programmā (apstiprināta ar Ministru

kabineta 2008.gada 6.augusta rīkojumu Nr.472 "Par Dziesmu un

deju svētku saglabāšanas un attīstības programmu

2008.-2013.gadam") tika noteikts uzdevums sagatavot Daugavas

stadionu (Rīga) sekmīgai 2008.gada Dziesmu un deju svētku deju

lieluzveduma norisei atbilstoši svētku mākslinieciskajai

koncepcijai;

3.14. saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 5.jūnija

sēdes protokollēmuma (prot. Nr.33 45.§) "Par Daugavas

stadiona turpmāko attīstību un gatavību XXIV Vispārējiem latviešu

dziesmu un XIV Deju svētkiem" 1.punktu informatīvais

ziņojums "Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību un

gatavību XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju

svētkiem" pieņemts zināšanai. Saskaņā ar minētā informatīvā

ziņojuma pielikumu "Valsts intereses Daugavas stadiona

turpmākajā attīstībā" Daugavas stadionu plānots attīstīt un

izveidot par:

3.14.1. valsts nozīmes kultūras un sporta centru;

3.14.2. treniņu un sacensību vietu dažādos sporta veidos;

3.14.3. deju svētku (vispārējie, skolēnu) norises vietu;

3.14.4. citu pasākumu (papildus sporta sacensībām un deju

svētkiem), piemēram, koncertu un izstāžu, norises vietu;

3.14.5. brīvā laika pavadīšanas vietu, dodot iespēju

iedzīvotājiem iesaistīties organizētās vai individuālās

fiziskajās aktivitātēs, izmantojot sporta bāzes piedāvātās

iespējas;

3.15. pēc sporta bāzes rekonstrukcijas ir paredzēts, ka tā būs

būtisks elements vienotā sistēmā, kuras mērķis veidot veselas,

fiziski un garīgi attīstītas personības;

3.16. saskaņā ar likuma "Par nacionālās sporta bāzes

statusu" pārejas noteikumu 5.punktu valsts vai pašvaldības

īpašumā esošās nacionālās sporta bāzes, kurām šāds statuss

piešķirts līdz 2009.gada 31.jūlijam saskaņā ar Augstākās Padomes

lēmumu, var atsavināt, ņemot vērā Latvijas Nacionālās sporta

padomes atzinumu. Latvijas Nacionālās sporta padomes 2006.gada

13.decembra sēdē (prot. Nr. 7 4.2.§) tika pieņemts

lēmums neatbalstīt kapitālsabiedrības privatizācijas

pieteikumus;

3.17. lai nodrošinātu valsts īpašuma objekta turpmāko

attīstību un izmantošanu augstas klases sasniegumu sporta, bērnu

un jauniešu sporta un tautas sporta vajadzībām, pēc 2012.gada

11.februāra valsts īpašuma objekts tiks ieguldīts

kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Nododot privatizācijai

kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļas, valsts īpašuma objekta

ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā nebūtu

iespējama;

3.18. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās

daļas 3.punktu noskaidrot privatizācijas ierosinātāja -

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības

grupa" - viedokli nav nepieciešams. Ministru kabineta

komitejas 2009.gada 23.marta sēdē (prot. Nr.10 6.§) konceptuāli

tika atbalstīts Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais

Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par atteikumu nodot

privatizācijai sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Kultūras

un sporta centrs "Daugavas stadions"" (TA-3695),

iebildumi par minēto lēmumu nav saņemti.