3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru

kabinets konstatē:

3.1. valstij piekrītošais nekustamais īpašums (nekustamā

īpašuma kadastra Nr. 0100 115 2028) Aizkraukles

ielā 23, Rīgā, saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas

reģionālās nodaļas 2008.gada 11.novembra vēstuli Nr.11-29-LR1/555

"Par nekustamo īpašumu Aizkraukles ielā, Stūrīša ielā,

Rīgā" un Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmas datiem sastāv no piecām būvēm -

darbnīcas (būves kadastra apzīmējums

0100 115 2028 003), laboratorijas korpusa (būves

kadastra apzīmējums 0100 115 2028 004), noliktavas

(būves kadastra apzīmējums 0100 115 2028 005),

divām piebūvēm (būvju kadastra apzīmējumi 0100 115 2028

006 un 0100 115 2028 010) - un tām piekrītošās zemes vienības

(zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 115 2028)

(turpmāk - valsts īpašuma objekts);

3.2. saskaņā ar pieprasāmā zemesgabala 2002.gada 20.februāra

plānu valsts īpašuma objekts izvietots uz vēsturiskajiem

gruntsgabaliem - 115.grupa, bez numura, un 115.grupa, 308.grunts.

Saskaņā ar Latvijas Valsts vēstures arhīva 1997.gada 27.marta

izziņu Nr.5-JP-7345 "Par nekustamā īpašuma piederību"

Rīgā 115.grupā līdz 1940.gadam bijuši tikai 239 gruntsgabali,

tādēļ nav iespējams sniegt ziņas par 308.gruntsgabala piederību.

Pamatojoties uz Latvijas Valsts vēstures arhīva 2002.gada

22.marta izziņu Nr.5-JP-1542 "Par nekustamā īpašuma

piederību", nekustamais īpašums Rīgā, 115.grupā, bez numura,

kā atsevišķa hipotekāra vienība līdz 1940.gadam nav izdalīta, un

zemesgrāmatu nodalījums tam nav atvērts, tādēļ nav iespējams

sniegt izrakstu no zemesgrāmatas par tā piederību līdz

1940.gadam. Saskaņā ar Rīgas domes Rīgas Vidzemes priekšpilsētas

izpilddirekcijas 2002.gada 25.februāra vēstuli

Nr.2-12/IVP-02-243-nd uz gruntsgabalu 115/308 likumā noteiktajā

kārtībā līdz 1994.gada 1.jūnijam nav pieteikušies bijušie

īpašnieki vai viņu likumīgie mantinieki. Saskaņā ar valsts

pieņemšanas komisijas 1968.gada 10.janvāra aktu ekspluatācijā

tika pieņemts vienots eksperimentālais laboratorijas korpuss

Aizkraukles ielā 23, Rīgā (šobrīd - valsts īpašuma objekta

sastāvā esošās piecas būves - darbnīca (būves kadastra apzīmējums

0100 115 2028 003), laboratorijas korpuss (būves

kadastra apzīmējums 0100 115 2028 004), noliktava

(būves kadastra apzīmējums 0100 115 2028 005) un

divas piebūves (būvju kadastra apzīmējumi

0100 115 2028 006 un

0100 115 2028 010)). Saskaņā ar Rīgas pilsētas

Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komitejas 1983.gada 19.maija

Zemes lietošanas tiesību valsts aktu valsts īpašuma objekta

sastāvā esošā zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums

0100 115 2028) Aizkraukles ielā 23, Rīgā, tika

nodota Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūtam

(šobrīd - Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas

Universitātes Polimēru mehānikas institūts") beztermiņa un

bezmaksas lietošanā ražošanas vajadzībām un sporta kompleksam.

Saskaņā ar 2008.gada 28.novembra zemes robežu plānu zemes

vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums

0100 115 2028) Aizkraukles ielā 23, Rīgā,

platība ir 12 678 m2. Saskaņā ar likuma

"Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to

nostiprināšanu zemesgrāmatās" 4.1 pantu un

likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu

zemesgrāmatās" 36.panta pirmās daļas 2.punktu un 37.pantu

valsts īpašuma objekts piekrīt valstij. Valsts īpašuma objekts

saskaņā ar Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma valsts

kadastra informācijas sistēmas datiem atrodas Izglītības un

zinātnes ministrijas valdījumā un nav ierakstīts

zemesgrāmatā;

3.3. valsts īpašuma objekts nav iznomāts;

3.4. saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma

objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu nav subjekta,

kuram varētu tikt atzītas valsts īpašuma objekta pirmpirkuma

tiesības;

3.5. valsts īpašuma objektu interešu izglītības procesa

nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu un praktiski lietojamo

izstrādņu radīšanai, pamatojoties uz valsts nekustamā īpašuma

2010.gada 9.aprīļa lietojuma līgumu (Izglītības un zinātnes

ministrijas reģ. Nr.1-29/14), izmanto Latvijas Universitātes

aģentūra "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas

institūts". Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada

16.septembra noteikumu Nr.528 "Izglītības un zinātnes

ministrijas nolikums" 24.20.apakšpunktu Latvijas

Universitāte ir Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esoša

izglītības iestāde. Pamatojoties uz Ministru kabineta 1997.gada

16.jūlija rīkojumu Nr.364 "Par Latvijas Zinātņu akadēmijas

Polimēru mehānikas institūta reorganizāciju", līdz 1997.gada

1.oktobrim tika reorganizēta bezpeļņas organizācija valsts

zinātniskā iestāde "Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru

mehānikas institūts", izveidojot valsts bezpeļņas zinātnisko

uzņēmumu "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas

institūts". Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada

17.marta rīkojuma Nr.179 "Par valsts bezpeļņas zinātniskā

uzņēmuma "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas

institūts" reorganizāciju" 1.punktu valsts bezpeļņas

zinātniskais uzņēmums "Latvijas Universitātes Polimēru

mehānikas institūts" tika pārveidots par Latvijas

Universitātes aģentūru "Latvijas Universitātes aģentūra

"Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas

institūts"" (turpmāk - Polimēru mehānikas institūts).

Polimēru mehānikas institūta darbību reglamentē Latvijas

Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Polimēru

mehānikas institūts" nolikums (apstiprināts Latvijas

Universitātes Senāta 2006.gada 27.marta sēdē (lēmums Nr.178))

(turpmāk - nolikums);

3.6. Polimēru mehānikas institūtam saskaņā ar likuma "Par

valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

nacionālajām sporta bāzēm" 3.panta 21.punktu un 9.pantu ir

noteikts valsts nozīmes zinātnes objekta statuss;

3.7. valsts īpašuma objekts ir nepieciešams Polimēru

mehānikas institūta darbības nodrošināšanai, lai īstenotu

nolikuma 1.3.apakšpunktā noteikto mērķi - nodrošināt zinātnisko

darbību, līdzdalību studiju programmu īstenošanā, publiskos

pakalpojumus materiālu mehānikā un materiālzinātnē un veikt

zinātnisko izdevējdarbību - un īstenotu nolikumā noteiktās

Polimēru mehānikas institūta pamatfunkcijas - zinātniskā darbība,

kā arī ar zinātniskās kvalifikācijas iegūšanu un celšanu saistīta

darbība materiālu mehānikā un materiālzinātnē, Latvijas

Universitātes, valsts un starptautisku teorētisku un praktisku

pētījumu projektu un programmu sagatavošana, pieteikšana un

īstenošana, kvalitatīvu studiju darbu, galvenokārt maģistra un

doktora darbu izstrādes nodrošināšana materiālu mehānikā un

materiālzinātnē;

3.8. Polimēru mehānikas institūta darbības tiesiskais

pamats ir noteikts Zinātniskās darbības likuma 21.pantā, Publisko

aģentūru likuma 3.panta otrajā daļā, Augstskolu likuma 22.pantā,

Latvijas Universitātes Satversmē (apstiprināta ar likumu

"Par Latvijas Universitātes Satversmi" (pieņemts

1998.gada 5.februārī)) un nolikumā;

3.9. Polimēru mehānikas institūts ir saņēmis Eiropas

Reģionālās attīstības fonda (turpmāk - fonds)

finansējumu 198 853,35 latu apmērā. Minētais

finansējums izlietots Polimēru mehānikas institūta materiālās

bāzes modernizēšanai. Saskaņā ar Padomes 1999.gada 21.jūnija

Regulas (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par

struktūrfondiem (turpmāk - regula Nr. 1260/1999), 30.panta ceturto

daļu Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma saņēmējam

jānodrošina, ka piecu gadu laikā pēc dienas, kad tika noslēgts

līgums par projekta īstenošanu, projektā netiek veiktas būtiskas

pārmaiņas, kas skar fonda ieguldījuma būtību vai īstenošanas

nosacījumus vai piešķir kādai firmai vai valsts iestādei

nepamatotas priekšrocības un kas izriet no izmaiņām kāda

infrastruktūras elementa īpašumtiesību veidā vai ražošanas

darbību pārtraukšanas vai to pārvietošanas. Ja šādas pārmaiņas

notiek, saskaņā ar regulas Nr. 1260/1999 39.panta trešo daļu

Eiropas Komisija var nolemt samazināt regulas Nr. 1260/1999

32.panta otrajā daļā minēto avansa maksājumu vai veikt

nepieciešamās finanšu korekcijas, pilnībā vai daļēji anulējot

fonda ieguldījumu šai palīdzībai. Lai nodrošinātu Eiropas

Savienības struktūrfondu ieguldījuma zinātnē ietekmes ilgtspēju,

Polimēru mehānikas institūtam kā Eiropas Savienības struktūrfondu

finansējuma saņēmējam ir jānodrošina, ka netiks mazināta fonda

līdzfinansētā projekta ieguldījuma iekārtās vērtība un netiks

mainīts iekārtu lietošanas mērķis;

3.10. saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 13.panta otrās

daļas 3.punktu un 34.panta ceturto daļu un Ministru kabineta

2009.gada 31.augusta rīkojuma Nr.594 "Par prioritārajiem

zinātnes virzieniem fundamentālo un lietišķo pētījumu

finansēšanai 2010.-2013.gadā" 2.punktu, kā arī Polimēru

mehānikas institūta darbības stratēģiju 2010.-2016.gadam

(apstiprināta ar Latvijas Universitātes rektora 2009.gada

22.decembra rīkojumu Nr.1/347) Polimēru mehānikas institūts veic

pētījumus valsts noteiktajā prioritārajā virzienā

"Inovatīvie materiāli un tehnoloģijas (informātika,

informācijas un signālapstrādes tehnoloģijas, nanostrukturētie

daudzfunkcionālie materiāli un nanotehnoloģijas)" šādos

inovatīvo materiālu mehānikas virzienos:

3.10.1. deformēšanas procesu izpēte;

3.10.2. materiālu mehāniskās integritātes pētījumi;

3.10.3. kompozīto materiālu pielietojumi mašīnbūvē un

būvniecībā;

3.10.4. kompozīto materiālu konstrukciju aprēķini;

3.10.5. ārējās vides faktoru ietekme uz materiālu mehāniskajām

īpašībām;

3.10.6. fizikālās metodes struktūras pētījumos materiālu

mehānikā;

3.10.7. ilglaicīgo īpašību prognozēšanas metodes;

3.10.8. nesagraujošās pārbaudes metodes un kompozīto materiālu

tehnoloģiju pētījumi;

3.11. Polimēru mehānikas institūts īsteno Eiropas Savienības

finansētus pētījumu projektus - divus EUREKA projektus un

vienu Eiropas Savienības struktūrfondu finansētu projektu, kā arī

12 Latvijas Zinātnes padomes finansētus projektus un izstrādā

tirgus orientēto pētījumu projektus un valsts pārvaldes

institūciju pasūtīto pētījumu projektus;

3.12. Polimēru mehānikas institūts piedalās valsts pētījumu

programmas "Modernu funkcionālu materiālu

mikroelektrotehnikai, nanoelektrotehnikai, fotonikai,

biomedicīnai un konstruktīvo kompozītu, kā arī atbilstošo

tehnoloģiju izstrāde" 6.projekta "Funkcionālo

materiālu/nanokompozītu dizains, tehnoloģiju izstrāde un to

īpašības" izpildē;

3.13. Polimēru mehānikas institūts apmāca un iesaista

zinātniskajā darbā Latvijas Republikas un ārvalstu universitāšu

bakalaurus, maģistrus un doktorantus, nodrošinot zinātniskās

kvalifikācijas iegūšanu un pilnveidošanu;

3.14. Polimēru mehānikas institūts tehniski nodrošina

starptautiski akreditētas konstrukciju materiālu mehāniskās

testēšanas laboratorijas darbību. Minētā laboratorija savā nozarē

ir Latvijā vienīgā, un katru gadu tā sniedz pakalpojumus vairāk

nekā 30 celtniecības, rūpniecības un būvmateriālu ražošanas

uzņēmumiem. Valsts īpašuma objekts, tajā skaitā zinātniski

tehniskā bibliotēka un eksperimentālās pārbaudes zāle ar

pārbaudes iekārtām un aparatūru (kas saskaņā ar Civillikuma

847.pantu uzskatāmas par neatdalāmām lietām), tiek izmantots

Polimēru mehānikas institūta zinātnisko projektu un līgumdarbu

izpildē sadarbībā ar Latvijas Republikas un ārvalstu

universitātēm un ražošanas uzņēmumiem. Valsts īpašuma objektā ir

īpaši pielāgotas telpas Polimēru mehānikas institūta darbības

nodrošināšanai, tajā skaitā hidrauliskā prese (IPS-500), kas

nodrošina lielgabarīta paraugu un konstrukciju slogošanu līdz

5000 kN lielai slodzei (spiedes pārbaudēm darba zonas laukums ir

600 x 600 mm un augstums līdz 3500 mm, lieces

pārbaudēm maksimālais paraugu garums ir 2200 mm). Preses izmēri

un konstrukcija nepieļauj tās pārvietošanu;

3.15. Polimēru mehānikas institūtam nav cita nekustamā

īpašuma, kas nodrošinātu tā funkciju izpildi. Ņemot vērā minēto,

Latvijā nav līdzīga valsts īpašuma objekta, kas būtu uzbūvēts,

ekspluatēts un par valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu

līdzekļiem modernizēts starptautisko sadarbības programmu

īstenošanai zinātnē;

3.16. valsts īpašuma objekta nodošana privatizācijai

neatbilstu sabiedrības interesēm un būtu nelietderīga un

neracionāla. Ja valsts īpašuma objekts tiks privatizēts, būs

nepieciešami papildu finanšu līdzekļi privātīpašuma nomai, cita

nekustamā īpašuma pielāgošanai vai jauna zinātniskā kompleksa

būvniecībai, tādējādi radot risku valsts budžeta līdzekļu

nesaimnieciskai izlietošanai;

3.17. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās

daļas 3.punktu privatizācijas ierosinātāja Jevgenija Gomberga

viedokļa noskaidrošana nav nepieciešama.