3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma

izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts īpašuma objekts

atrodas valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpa­šuma kadastra

Nr. 0100 037 0172) Rīgā, Augšielā bez numura

(turpmāk - valsts nekustamais īpašums), sastāvā. Valsts

nekustamais īpašums 2000.gada 12.jūnijā ierakstīts Rīgas pilsētas

zemesgrāmatas nodalījumā Nr.25827 uz valsts vār­da Izglītības un

zinātnes ministrijas personā. Valsts nekustamais īpašums sastāv

no zemesgabala 82 245 m2 platībā un 14 ēkām

(būvju kadastra apzīmējumi 0100 037 0172 001,

0100 037 0172 002,

0100 037 0172 004,

0100 037 0172 005,

0100 037 0172 006,

0100 037 0172 007,

0100 037 0172 008,

0100 037 0172 009,

0100 037 0172 010,

0100 037 0172 011,

0100 037 0172 012,

0100 037 0172 013,

0100 037 0172 016 un

0100 037 0172 023);

3.2. valsts īpašuma objekts ir

iznomāts. Starp valsts sabiedrību ar ierobežotu at­bildību

"Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"" (turpmāk -

Daugavas sta­dions) un biedrību "Latvijas Futbola federācija" ir

nomas tiesiskās attiecības par valsts īpašuma objektu;

3.3. saskaņā ar likuma "Par valsts

un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.pantu nav

subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības uz

valsts īpašuma objektu;

3.4. saskaņā ar 2005.gada 4.martā

noslēgto Valsts mantas pārvaldīšanas līgumu (Izglītības un

zinātnes ministrijas reģistrācijas Nr.1-28/2) (turpmāk -

līgums) valsts īpašuma objekts ir nodots Daugavas stadiona

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, lai nodrošinātu nekustamā

īpašuma, tajā skaitā valsts īpašuma objekta, primāro izmantošanu

Latvijas sporta nozares attīstībai atbilstoši Eiropas Sporta

hartas nosacījumiem un valsts sporta politikas mērķu īstenošanai

saskaņā ar Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam

(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra

rīkojumu Nr.632 "Par Sporta politikas pamatnostādnēm

2004.-2009.gadam") un Nacionālo sporta attīstības programmu

2006.-2012.gadam (apstiprināta ar Ministru kabineta 2006.gada

31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par Nacionālo sporta attīstības

programmu 2006.-2012.gadam"). Daugavas stadiona pienākumos

ietilpst arī valsts īpašuma objekta kā publiskas apbūves -

valsts nozīmes sporta būves - uzturēšana;

3.5. Daugavas stadionam ir

noteikta valsts nekustamā īpašuma adrese. Saskaņā ar likuma "Par

valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 8.punktu un, pamatojoties uz

Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma

"Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk -

Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 8.apakš­punktu, Daugavas

stadionam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Saskaņā

ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var

privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā

sporta padome, tās privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos

paredzot, ka objekta ieguvēja pienākums ir saglabāt attiecīgās

sporta bāzes darbības profilu, to ekonomiski un finansiāli

garantēt, kā arī paredzot tajos nosacījumus starptautisko un

valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanai;

3.6. Latvijas Nacionālā

sporta padome 2006.gada 13.decembra sēdē

(prot. Nr.7 4.§), izskatot iesniegtos

privatizācijas ierosinājumus par Daugavas stadiona un tā sastāvā

esošo valsts īpašuma objektu privatizāciju, nolēma, ka valsts

interesēs ir saglabāt minēto sporta objektu, un Daugavas stadiona

un tā sastāvā esošo valsts īpašuma objektu nodošana

privatizācijai netika atbalstīta;

3.7. saskaņā ar Ministru kabineta

2007.gada 5.jūnija sēdes protokollēmuma (prot.

Nr.33 45.§) "Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību

un gatavību XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju

svētkiem" 2.punktu tika atbalstīta Daugavas stadiona (nekustamā

īpašuma Rīgā, Augš­ielā 1) nodošana Rīgas domes īpašumā pēc XXIV

Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem. Saskaņā ar

minētā Ministru kabineta protokollēmuma 4.punktu Izglītības un

zinātnes ministrija tika pilnvarota uzsākt sarunas ar Rīgas domi

par Daugavas stadiona nodošanu Rīgas domes īpašumā pēc XXIV

Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem;

3.8. valsts nekustamais īpašums

atrodas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas

vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Minētās zonas saglabāšanu,

aizsardzību, izmantošanu un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides

vērtībai atbilstošas prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra

saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta

2004.gada 8.marta noteikumi Nr.127 "Rīgas vēsturiskā centra

saglabāšanas un aizsardzības noteikumi". Saskaņā ar Rīgas

vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 5.panta

pirmo daļu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir

aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo

saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu

vai bojāšanu. Savukārt minētā likuma 5.panta otrajā daļā ir

noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir

saglabājamas un aizsargājamas tādas autentiskas kultūrvēsturiskas

vērtības kā vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos

veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem), panorāma un siluets,

skatu perspektīvas, publiskā ārtelpa un ar tām ir jārēķinās,

veicot jebkuru saimniecisko darbību un būvdarbus minētajā

objektā. Tādējādi atsevišķas arhitektoniskajā ansamblī

ietilpstošas ēkas un tai piekrītoša zemesgabala atdalīšana var

radīt publiskā objekta sociālo vērtību degradāciju un negatīvu

precedentu tālākai Daugavas stadiona teritorijas dalīšanai, kā

arī var izraisīt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas

saglabājamās un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības

iznīcināšanu vai pazemināšanu;

3.9. šā rīkojuma 3.8.apakšpunktā

minēto apstākļu kontekstā jāņem vērā, ka saskaņā ar Rīgas

vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 1.panta

pirmo daļu Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā jāsaglabā

tie objekti, kas "demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību

mijiedarbību noteiktā laika posmā vai vietā saistībā ar

arhitektūras un tehnoloģijas attīstību, monumentālo mākslu,

ainavu dizainu, pilsētas plānošanu, kas tieši vai materiāli ir

saistīti ar notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem

darbiem, kam piemīt īpaša, universāla vērtība un kas nav jaunāki

par 25 gadiem";

3.10. Valsts kultūras pieminekļu

aizsardzības inspekcijas 2008.gada 23.septembra atzinumā

norādīts, ka Daugavas stadionu kopumā veido daudzas līdzās esošas

ēkas un būves, līdz ar to iespējamā tām piesaistīto zemesgabalu

sadale un norobežošana, kā arī izmantošanas funkciju maiņa

apdraudētu Daugavas stadiona kā vienota arhitektūras ansambļa

veselumu, jo tā vēsturiskā plānojuma struktūra un ēku izvietojums

prasa saglabāt kopēju sākotnējo veidolu;

3.11. nododot valsts īpašuma

objektu privatizācijai, netiktu saglabāta pilnīga kontrole pār

valstij un sabiedrībai svarīgiem resursiem sporta nozarē, kā arī

būtu apdraudēta valsts nekustamā īpašuma turpmākā attīstība un

sporta bāzes pieejamība visām sabiedrības grupām;

3.12. turpmāko gadu laikā Daugavas

stadionā tiek plānots izveidot valsts nozīmes kultūras un sporta

centru, rīkot treniņus un sacensības dažādos sporta veidos un

vispārējos un skolēnu deju svētkus, kā arī organizēt koncertus un

izstādes. Vienlaikus tiek plānots nodrošināt iespēju ikvienam

pavadīt brīvo laiku Daugavas stadionā, iesaistīties organizētās

vai individuālās fiziskajās aktivitātēs, izmantojot nacionālās

sporta bāzes piedāvātās iespējas;

3.13. saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 62.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes

ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par

atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Augšielā 1,

Rīgā, - viesnīcu (būves kadastra apzīmējums 0100 037 0172

009) un tai piekrītošo zemi" tika nosūtīts privatizācijas

ierosinātājai - biedrībai "Latvijas Futbola

federācija" - viedokļa sniegšanai. Iebildumi un priekšlikumi

par minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu netika

saņemti.