3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma

izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts īpašuma objekts

atrodas valsts nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra

Nr. 0100 037 0172) Rīgā, Augšielā bez numura (turpmāk -

valsts nekustamais īpašums), sastāvā. Valsts nekustamais īpašums

2000.gada 12.jūnijā ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr.25827 uz valsts vārda Izglītības un zinātnes

ministrijas personā. Valsts nekustamais īpašums sastāv no

zemesgabala 82 245 m2 platībā un 14 ēkām

(būvju kadastra apzīmējumi 0100 037 0172 001,

0100 037 0172 002,

0100 037 0172 004,

0100 037 0172 005,

0100 037 0172 006,

0100 037 0172 007,

0100 037 0172 008,

0100 037 0172 009,

0100 037 0172 010,

0100 037 0172 011,

0100 037 0172 012,

0100 037 0172 013,

0100 037 0172 016 un

0100 037 0172 023);

3.2. valsts īpašuma objekts nav

iznomāts;

3.3. saskaņā ar likuma "Par

valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.pantu nav

subjekta, kuram varētu tikt atzītas pirmpirkuma tiesības uz

valsts īpašuma objektu;

3.4. saskaņā ar 2005.gada 4.martā

noslēgto Valsts mantas pārvaldīšanas līgumu (Izglītības un

zinātnes ministrijas reģistrācijas Nr.1-28/2) (turpmāk - līgums)

valsts īpašuma objekts ir nodots valsts sabiedrības ar ierobežotu

at­bildību "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions""

(turpmāk - Daugavas stadions) pārvaldīšanā un apsaimniekošanā,

lai nodrošinātu valsts nekustamā īpašuma, tajā skaitā valsts

īpašuma objekta, primāro izmantošanu Latvijas sporta nozares

attīstībai atbilstoši Eiropas Sporta hartas nosacījumiem un

valsts sporta politikas mērķu īstenošanai saskaņā ar Sporta

politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam (apstiprinātas ar

Ministru kabineta 2004.gada 15.septembra rīkojumu Nr.632 "Par

Sporta politikas pamatnostādnēm 2004.-2009.gadam") un Nacionālo

sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam (apstiprināta ar

Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra rīkojumu Nr.838 "Par

Nacionālo sporta attīstības programmu 2006.-2012.gadam").

Daugavas stadiona pienākumos ietilpst arī valsts īpašuma objekta

kā publiskas apbūves - valsts nozīmes sporta būves -

uzturēšana;

3.5. valsts īpašuma objektā

ietilpstošā ēka nav atsevišķa, arhitektoniski patstāvīga ēka, bet

gan Daugavas stadiona arhitektūras ansambļa sastāvdaļa - daļa no

ieejas zonas būvēm, kas veido simetrisku arhitektonisku

kompozīciju pret stadiona priekšlaukumu un galveno fasādi. Valsts

kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2008.gada

23.septembra atzinumā norādīts, ka taisnstūra garenplāna ēka ir

vienotā kompozīcijā ar Daugavas stadiona galvenajiem vārtiem, kas

arī ir veidoti kā masīva kolonāde. Vienstāva ēdnīcas mūra ēka ir

veidota 20.gadsimta piecdesmito gadu arhitektūras tradīcijās,

izmantojot fasāžu apdarē tolaik populāro vieglo kolonādi, ēka ir

labā tehniskā stāvoklī un kopumā raksturojama kā arhitektoniski

veiksmīgs, sava laikmeta detaļās labi izstrādāts projekts;

3.6. valsts nekustamais īpašums

atrodas UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Rīgas

vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Minētās zonas saglabāšanu,

aizsardzību, izmantošanu un attiecīgās kultūrvēsturiskās vides

vērtībai atbilstošās prasības nosaka Rīgas vēsturiskā centra

saglabāšanas un aizsardzības likums un Ministru kabineta

2004.gada 8.marta noteikumi Nr.127 "Rīgas vēsturiskā centra

saglabāšanas un aizsardzības noteikumi". Saskaņā ar Rīgas

vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 5.panta

pirmo daļu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir

aizliegta jebkāda darbība, kas var izraisīt tajā esošo

saglabājamo un aizsargājamo kultūrvēsturisko vērtību iznīcināšanu

vai bojāšanu. Savukārt minētā likuma 5.panta otrajā daļā ir

noteikts, ka Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā ir

saglabājamas un aizsargājamas tādas autentiskas kultūrvēsturiskas

vērtības kā vēsturiskā plānojuma struktūra (ar vēlākos laikos

veiktiem kvalitatīviem pārveidojumiem), panorāma un siluets,

skatu perspektīvas, publiskā ārtelpa, un tās jāņem vērā, veicot

jebkuru saimniecisko darbību un būvdarbus minētajā objektā.

Tādējādi atsevišķas arhitektoniskajā ansamblī ietilpstošas ēkas

un tai piekrītoša zemesgabala atdalīšana var radīt publiskā

objekta sociālo vērtību degradāciju un negatīvu precedentu

turpmākai Daugavas stadiona teritorijas dalīšanai, kā arī var

izraisīt Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas saglabājamās

un aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības iznīcināšanu vai

pazemināšanu;

3.7. šā rīkojuma 3.5.apakšpunktā

minēto apstākļu kontekstā jāņem vērā, ka saskaņā ar Rīgas

vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 1.panta

pirmo daļu Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā jāsaglabā

tie objekti, kas demonstrē nozīmīgu cilvēces vērtību mijiedarbību

noteiktā laikposmā vai vietā saistībā ar arhitektūras un

tehnoloģijas attīstību, monumentālo mākslu, ainavu dizainu,

pilsētas plānošanu, kas tieši vai materiāli ir saistīti ar

notikumiem, dzīvām tradīcijām, mākslas vai literāriem darbiem,

kam piemīt īpaša, universāla vērtība un kas nav jaunāki par 25

gadiem;

3.8. Valsts kultūras

pieminekļu aizsardzības inspekcijas 2008.gada 23.septembra

atzinumā norādīts, ka Daugavas stadionu kopumā veido daudzas

līdzās esošas ēkas un būves, līdz ar to iespējamā tām piesaistīto

zemesgabalu sadale un norobežošana, kā arī izmantošanas funkciju

maiņa apdraudētu Daugavas stadiona kā vienota arhitektūras

ansambļa veselumu, jo tā vēsturiskā plānojuma struktūra un ēku

izvietojums prasa saglabāt kopēju sākotnējo veidolu;

3.9. Daugavas stadionam ir

noteikta valsts nekustamā īpašuma adrese. Saskaņā ar likuma "Par

valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un

nacionālajām sporta bāzēm" 6.panta 8.punktu, pamatojoties uz

Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1992.gada 3.novembra lēmuma

"Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu" (turpmāk -

Augstākās Padomes lēmums) 1.punkta 8.apakšpunktu, Daugavas

stadionam ir piešķirts nacionālās sporta bāzes statuss. Saskaņā

ar Augstākās Padomes lēmuma 2.punktu nacionālo sporta bāzi var

privatizēt vai atsavināt, ja tam piekrīt Latvijas Nacionālā

sporta padome, tās privatizācijas vai atsavināšanas noteikumos

paredzot, ka objekta ieguvēja pienākums ir saglabāt attiecīgās

sporta bāzes darbības profilu, to ekonomiski un finansiāli

garantēt, kā arī paredzot tajos nosacījumus starptautisko un

valsts nozīmes sporta sacensību rīkošanai;

3.10. Latvijas Nacionālā sporta

padome 2006.gada 13.decembra sēdē

(prot. Nr.7 4.§), izskatot iesniegtos

privatizācijas ierosinājumus par Daugavas stadiona un tā sastāvā

esošo valsts īpašuma objektu privatizāciju, nolēma neatbalstīt

Daugavas stadiona un tā sastāvā esošo valsts īpašuma objektu

nodošanu privatizācijai;

3.11. saskaņā ar Ministru kabineta

2007.gada 5.jūnija sēdes protokol­lēmuma (prot.

Nr.33 45.§) "Par Daugavas stadiona turpmāko attīstību

un gatavību XXIV Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju

svētkiem" 2.punktu tika atbalstīta Daugavas stadiona (nekustamā

īpašuma Rīgā, Augšielā 1) nodošana Rīgas domes īpašumā pēc XXIV

Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem. Saskaņā ar

minētā Ministru kabineta protokollēmuma 4.punktu Izglītības un

zinātnes ministrija tika pilnvarota uzsākt sarunas ar Rīgas domi

par Daugavas stadiona nodošanu Rīgas domes īpašumā pēc XXIV

Vispārējiem latviešu dziesmu un XIV Deju svētkiem;

3.12. nododot valsts īpašuma

objektu privatizācijai, netiktu saglabāta pilnīga kontrole pār

valstij un sabiedrībai svarīgiem resursiem sporta nozarē, kā arī

būtu apdraudēta valsts nekustamā īpašuma turpmākā attīstība un

sporta bāzes pieejamība visām sabiedrības grupām;

3.13. turpmāko gadu laikā Daugavas

stadionā tiek plānots izveidot valsts nozīmes kultūras un sporta

centru, rīkot treniņus un sacensības dažādos sporta veidos un

vispārējos un skolēnu deju svētkus, kā arī organizēt koncertus un

izstādes. Vienlaikus tiek plānots nodrošināt iespēju ikvienam

pavadīt brīvo laiku Daugavas stadionā, iesaistīties organizētās

vai individuālās fiziskajās aktivitātēs, izmantojot nacionālās

sporta bāzes piedāvātās iespējas;

3.14. saskaņā ar Administratīvā

procesa likuma 62.panta pirmo daļu Izglītības un zinātnes

ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par

atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu Augšielā 1,

Rīgā, - ēdnīcu (būves kadastra apzīmējums

0100 037 0172 006) un tai piekrītošo zemi" tika

nosūtīts privatizācijas ierosinātājai - sabiedrībai ar ierobežotu

atbildību "Ivega Pluss" - viedokļa sniegšanai. Iebildumi un

priekšlikumi par minēto Ministru kabineta rīkojuma projektu

netika saņemti.