3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma

izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošā nekustamā

īpašuma Kuldīgas rajonā, Pelču pagastā, valsts aģentūras

"Latvijas Zivju resursu aģentūra'' filiāles "Pelči'' sastāvā ir

astoņi zemesgabali 107,2 ha platībā (zemes kadastra

Nr.62740020176, 62740020177, 62740020178, 6274002 0179,

62740020180, 62740020182, 62740020189 un 62740040095) un deviņas

ēkas un būves - ražošanas ēka inkubators (kadastra apzīmējums

6274002 0176001), administratīvā ēka (kadastra apzīmējums

62740020176002), ražošanas ēka inkubators (kadastra apzīmējums

62740020176003), ražošanas ēka darbnīca (kadastra apzīmējums

62740020176004), ražošanas ēka darbnīca (kadastra apzīmējums

62740020176005), palīgēka pirts (kadastra apzīmējums

62740020176006), ražošanas ēka inkubators (kadastra apzīmējums

62740020177001), garāža (kadastra apzīmējums 62740020189001),

noliktava (kadastra apzīmējums 62740020189002), kā arī zivju

audzēšanas galvenie dīķi Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11,

12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, zivju audzēšanas

dīķi Nr.1, 2, 3, 4, ziemas dīķi Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10,

11, krītošā ūdens kanāls, ūdeni savācošais kanāls, dubultais

filtrs un mežaudze (3,2 ha) (turpmāk - nekustamais īpašums);

3.2. saskaņā ar likuma "Par valsts

un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju'' 17.panta pirmo daļu

nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma

pirmpirkuma tiesības;

3.3. nekustamais īpašums ir nodots

lietošanā valsts aģentūrai "Latvijas Zivju resursu aģentūra''

saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.532

"Par valsts aģentūras "Latvijas Zivju resursu aģentūra''

izveidi'' 2.punktu;

3.4. nekustamais īpašums ir

nepieciešams Zemkopības minis­trijas padotībā esošās valsts

aģentūras "Latvijas Zivju resursu aģentūra" darbības

nodrošināšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada

14.septembra noteiku­mu Nr.794 "Valsts aģentūras "Latvijas Zivju

resursu aģentūra" nolikums" 3.punktu valsts aģentūrai "Latvijas

Zivju resursu aģentūra" ir šādas funkcijas:

3.4.1. īstenot valsts politiku

zivju krājumu atražošanas jomā un Zivju resursu atražošanas

valsts programmas pasākumus;

3.4.2. nodrošināt zinātnisko

pamatojumu zivju resursu racionālai un ilgtspējīgai

apsaimniekošanai Latvijas jurisdikcijā esošajos iekšējos un jūras

piekrastes ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un Eiropas Ekonomikas

zonas ūdeņos;

3.5. nekustamais īpašums ir

nepieciešams:

3.5.1. lai attīstītu jaunu,

Latvijas apstākļiem perspektīvu zivju un citu ūdens organismu

(hidrobiontu) sugu audzēšanu;

3.5.2. lai nodrošinātu zinātnisko

pamatojumu jautājumos, kas saistīti ar akvakultūras attīstīšanu,

atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām;

3.5.3. lai pildītu Zivju resursu

atražošanas valsts programmas 2001.-2010.gadam prasības

(programma apstiprināta ar Ministru kabineta 2001.gada

27.februāra protokollēmumu (prot. Nr.9 21.§) "Par zivju resursu

atražošanas valsts programmu''), nodrošinot zivju mazuļu

audzēšanu zivju resursu papildināšanai dabiskajās

ūdenstilpēs;

3.6. valsts aģentūras "Latvijas

Zivju resursu aģentūra'' filiāle "Pelči'' nodrošina galvenokārt

ceļotājzivju sugu atražošanu ielaišanai publiskajos ūdeņos, kuru

resursiem nepieciešama valstiska un starptautiska uzraudzība;

3.7. Latvijas ieguldījums Baltijas

jūras zivju resursu mākslīgajā pavairošanā ir ņemts vērā, nosakot

starptautiskās Latvijas nozvejas kvotas lašiem Baltijas jūrā;

3.8. valsts aģentūras "Latvijas

Zivju resursu aģentūra'' filiālei "Pelči'' ir īpaša

specializācija un atbilstošs tehniskais aprīkojums, lai

kompensētu zivju resursiem radītos zaudējumus Ventas baseinā.

Filiāles "Pelči'' uzdevums ir sagatavot kopumā 1,4 milj. zivju

(lašu, taimiņu, nēģu un līdaku) mazuļu un kāpuru, lai izlaistu

Ventas baseinā. Filiāle "Pelči'' ir arī valsts aģentūras

"Latvijas Zivju resursu aģentūra'' akvakultūras pētnieciskā

bāze;

3.9. nekustamā īpašuma nodošana

privatizācijai neatbilst sabiedrības un valsts interesēm un nav

lietderīga, jo, minētajam īpašumam kļūstot par privātīpašumu,

iespējami šādi riski:

3.9.1.nespēja īstenot valsts

pasūtījumu, jo zivju mazuļu audzēšana ielaišanai dabiskajās

ūdenstilpēs ir sarežģīta un darbietilpīga nozare. Tā

salīdzinājumā ar preču zivju audzēšanu nerada peļņu. Privātās

zivju audzētavas centīsies attīstīt komercdarbību, kas sniegs

iespēju iegūt maksimālu peļņu, un tās var atteikties no zivju

mazuļu audzēšanas;

3.9.2.zivju audzētavas darbības

profila maiņa var neatbilst valsts pasūtījuma vajadzībām;

3.9.3. var tikt apdraudēta Zivju

resursu atražošanas valsts programmas 2001.-2010.gadam

īstenošana, un netiks nodrošināta paredzētā zivju mazuļu skaita

izaudzēšana un ielaišana publiskajās Ventas baseina

ūdenstilpēs;

3.9.4.var tikt sagrauta pašreizējā

valstī izveidotā un funkcionējošā ziv­saimniecības struktūra,

kurā nekustamais īpašums ir saim­nieciski nedalāma vienība.

4.Saskaņā ar Valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot

par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta

zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais

objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju

vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai

Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot

privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas

2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret

konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par

pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šā

valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu

nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās

daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai

vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai

zemesgabals nepieciešams.

5.Ikvienas personas tiesību

ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums

tiek noteikts svarīgu sabiedrības interešu labad. Tādēļ

atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir

jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo

personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs

līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.apakšpunktam -

labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "ZIVE'' privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā

tās tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek sagrauta pašreizējā

valstī izveidotā un funkcionējošā zivsaimniecības struktūra.

Tādējādi, noraidot sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "ZIVE'' privatizācijas ierosinājumu,

samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības

interesēm atbilstošs mērķis.

Līdz ar to secināms, ka

nekustamais īpašums saglabājams valsts īpašumā.