Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 21a

3. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Pēc privatizācijas ierosinājuma

izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1.nekustamais īpašums Rīgā,

Krišjāņa Barona ielā 21a, sastāv no četrstāvu administratīvās

ēkas (lit. Nr.2) un zemesgabala 326 m2 platībā, kas

ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.9263 uz

valsts vārda Finanšu ministrijas personā un nodots valsts akciju

sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā;

3.2. daļa no nekustamā īpašuma ir

iznomāta sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas datoru

centrs" (nomas līguma termiņš no 2004.gada 17.jūnija līdz

2009.gada 31.maijam). Iznomātā daļa ir 56,5% no visa nekustamā

īpašuma;

3.3. privatizācijas ierosinātājam

nav pirmpirkuma tiesību, jo saskaņā ar likuma "Par valsts un

pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmās daļas

2.punktu nomniekam ir pirmpirkuma tiesības, ja tas nomā visu

objektu vairāk nekā gadu;

3.4. nekustamais īpašums Rīgā,

Krišjāņa Barona ielā 21a, ir nepieciešams, lai saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 5.punktu

nodrošinātu publiskas personas komercdarbības veikšanu un saskaņā

ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu nekustamo

īpašumu ieguldītu valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie

īpašumi" pamatkapitālā kredītsaistību no­dro­šināšanai. Valsts

akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" veic šā­dus tiesību

aktos noteiktos uzdevumus valsts institūcijām nepieciešamo

objektu celtniecībā, renovācijā, apsaimniekošanā un to

nodrošināšanā ar darba telpām:

3.4.1.ar Ministru kabineta

2004.gada 28.jūlija rīkojumu Nr.535 "Par koncepciju par ēku

kompleksa būvprojektēšanas un būvniecības Rīgā, Gaujas ielā 15,

uzņēmuma līguma turpmāko izpildi" Finanšu minis­trijai un valsts

akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" ir uzdots veikt

ēku kompleksa būv­niecību Rīgā, Gaujas ielā 15, Iekšlietu

ministrijas vajadzībām, nepiesais­tot valsts budžeta

līdzekļus;

3.4.2. saskaņā ar Ministru

kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 "Par Valsts nekustamā

īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju" ir

paredzēts līdz 2007.gada 2.janvārim pabeigt Kultūras ministrijas

valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu nodošanu Finanšu

ministrijas valdījumā valsts akciju sabiedrības "Valsts

nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā, kā arī līdz 2008.gada

2.janvārim pabeigt Veselības ministrijas valdījumā esošo valsts

nekustamo īpašumu, par kuriem panākta vienošanās, nodošanu

Finanšu ministrijas valdījumā valsts akciju sabiedrības "Valsts

nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā. Šo nekustamo īpašumu renovācijā

ir jāiegulda lieli naudas līdzekļi, nepiesaistot valsts budžeta

līdzekļus;

3.4.3.saskaņā ar Ministru kabineta

2005.gada 11.novembra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.6832.§) "Par

Daugavpils pilsētas un rajona policijas pārvaldes un īslai­cīgās

aizturēšanas izolatora nodrošināšanu ar piemērotām telpām

Daugavpils cietokšņa ēku kompleksā" valsts akciju sabied­rībai

"Valsts nekustamie īpašumi" ir uzdots veikt rekonstrukcijas

projektēšanas un būvnie­cības darbus minētajā kompleksā,

nepiesaistot valsts budžeta lī­dzekļus;

3.4.4. ar Ministru kabineta

2005.gada 28.decembra rīkojumu Nr.853 "Par Ārlietu ministrijas

pārcelšanos uz telpām Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3" valsts

akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" ir uzdots

nodrošināt mi­nētā nekustamā īpašuma rekonstrukciju un

restaurāciju, nepiesaistot valsts budžeta līdzekļus;

3.4.5. ar Ministru kabineta

2006.gada 8.marta rīkojumu Nr.151 "Par valsts robežsardzes

nodrošināšanu ar darbam piemērotām telpām" uzdots valsts akciju

sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" par saviem līdzekļiem

segt izdevumus, kas saistīti ar piecu robežsardzes objektu

būvniecības tehnisko projektu pārprojektēšanu un izmaiņu

izdarīšanu esošajos projektos.

4.Saskaņā ar Valsts un pašvaldību

īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot

par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta

zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais

objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju

vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes

iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai

Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot

privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas

2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret

konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par

pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī

valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu

nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās

daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu

zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai

vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai

zemesgabals nepieciešams.