3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma

izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošā nekustamā

īpašuma Rīgas rajonā, Salaspils lauku teritorijā, valsts

aģentūras ''Latvijas Zivju resursu aģentūra'' filiāles ''Dole''

sastāvā ir zemesgabals 19,79 ha platībā (zemes kadastra Nr.

80310080522) un desmit ēkas un būves - ražošanas korpuss

(kadastra apzīmējums 80310880522001), ražošanas korpuss (kadastra

apzīmējums 80310880522002), noliktava (kadastra apzīmējums

80310880522003), sūkņu stacija (kadastra apzīmējums

80310880522004), sūkņu stacija (kadastra apzīmējums

80310880522005), sūkņu stacija (kadastra apzīmējums

80310880522006), transformatora ēka (kadastra apzīmējums

80310880522008), šķūnis (kadastra apzīmējums 80310880522009),

platspīļu vēžu ziemošanas cehs (kadastra apzīmējums

803108805220010), platspīļu vēžu audzēšanas baseins (kadastra

apzīmējums

803108805220011), kā arī astoņi zivju dīķi, zemes dambji, ūdens

padeves tīkls, ūdens ņemšanas vieta (ar sifonu), kanāls (750 m),

drenāžas stacija, pievadceļi (turpmāk - nekustamais īpašums);

3.2 saskaņā ar likuma ''Par valsts

un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 17.panta pirmo daļu

nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma

pirmpirkuma tiesības;

3.3. nekustamais īpašums ir nodots

lietošanā valsts aģentūrai ''Latvijas Zivju resursu aģentūra"

saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.532

''Par valsts aģentūras ''Latvijas Zivju resursu aģentūra"

izveidi" 2.punktu;

3.4. nekustamais īpašums ir

nepieciešams Zemkopības minis­trijas padotībā esošās valsts

aģentūras ''Latvijas Zivju resursu aģentūra" darbības

nodrošināšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada

14.septembra noteiku­mu Nr.794 ''Valsts aģentūras ''Latvijas

Zivju resursu aģentūra" nolikums" 3.punktu valsts aģentūrai

''Latvijas Zivju resursu aģentūra" ir šādas funkcijas:

3.4.1. īstenot valsts politiku

zivju krājumu atražošanas jomā un Zivju resursu atražošanas

valsts programmas pasākumus;

3.4.2. nodrošināt zinātnisko

pamatojumu zivju resursu racionālai un ilgtspējīgai

apsaimniekošanai Latvijas jurisdikcijā esošajos iekšējos un jūras

piekrastes ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un Eiropas Ekonomikas

zonas ūdeņos;

3.5. nekustamais īpašums ir

nepieciešams:

3.5.1. lai ieviestu jaunas zivju

audzēšanas tehnoloģijas un optimizētu mazuļu audzēšanas

procesu;

3.5.2. lai attīstītu jaunu,

Latvijas apstākļiem perspektīvu zivju un citu ūdens organismu

(hidrobiontu) sugu audzēšanu;

3.5.3. lai nodrošinātu zinātnisko

pamatojumu jautājumos, kas saistīti ar akvakultūras attīstīšanu,

atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām;

3.5.4. lai pildītu Zivju resursu

atražošanas valsts programmas 2001.-2010.gadam prasības

(programma apstiprināta ar Ministru kabineta 2001.gada

27.februāra protokollēmumu (prot. Nr.9 21.§) ''Par zivju resursu

atražošanas valsts programmu"), nodrošinot zivju mazuļu audzēšanu

zivju resursu papildināšanai dabiskajās ūdenstilpēs;

3.6. Latvijas ieguldījums Baltijas

jūras zivju resursu mākslīgajā pavairo­šanā ir ņemts vērā,

nosakot starptautiskās Latvijas nozvejas kvotas lašiem Baltijas

jūrā;

3.7. valsts aģentūras "Latvijas

Zivju resursu aģentūra" filiālei "Dole" ir īpaša specializācija

un atbilstošs tehniskais aprīkojums, lai kompensētu Daugavas

hidroelektrostacijas kaskādes darbības dēļ zivju resursiem

radītos zaudējumus Daugavas baseinā, kā arī Rīgas jūras līcī un

Baltijas jūrā. Filiāles ''Dole" uzdevums ir sagatavot kopumā 6,3

milj. zivju (lašu, taimiņu, nēģu, vimbu un līdaku) mazuļu un

kāpuru, lai izlaistu Daugavas baseinā. Filiāle ''Dole" ir arī

valsts aģentūras ''Latvijas Zivju resursu aģentūra" zivju un vēžu

akvakultūras pētnieciskā bāze;

3.8. valsts aģentūras "Latvijas

Zivju resursu aģentūra" filiāles ''Dole" celtniecībā un attīstībā

ir ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi;

3.9.nekustamā īpašuma nodošana

privatizācijai neatbilst sabiedrības interesēm un nav lietderīga,

jo, minētajam īpašumam kļūstot par privātīpašumu, ir iespējami

šādi riski:

3.9.1.nespēja īstenot valsts

pasūtījumu, jo zivju mazuļu (it īpaši ceļotājzivju mazuļu)

audzēšana ielaišanai dabiskajās ūdens­tilpēs ir sarežģīta un

darbietilpīga nozare. Tā salīdzinājumā ar preču zivju audzēšanu

nerada peļņu. Privātās zivju audzētavas centīsies attīstīt

komercdarbību, kas sniegs iespēju iegūt maksimālu peļņu, un tās

var atteikties no zivju mazuļu audzēšanas;

3.9.2. zivju audzētavas darbības

profila un potenciāla maiņa var neatbilst valsts pasūtījuma

vajadzībām;

3.9.3. var tikt apdraudēta Zivju

resursu atražošanas valsts programmas 2001.-2010.gadam

īstenošana, un netiks nodrošināta paredzētā zivju mazuļu skaita

izaudzēšana un ielaišana publiskajās ūdenstilpēs;

3.9.4. var tikt sagrauta

pašreizējā valstī izveidotā un funkcionējošā zivsaim­niecības

struktūra, kurā nekustamais īpašums ir

saimnieciski nedalāma vienība.