244. pants
, Elektronisko sakaru likuma 8., 32. un 34.pants);

3.6. saskaņā ar likuma "Par

valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"

19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim

valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina

likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares

attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību

reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana.

Saskaņā ar minētā likuma 37.pantu kapitāla daļu turētājs var

noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus,

ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un

apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un

citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos

mērķus un uzdevumus;

3.7. nododot kapitālsabiedrību

"Latvijas Vēstnesis" privatizācijai, valsts oficiālā preses

izdevuma "Latvijas Vēstnesis" izdošana un ar to saistītās

funkcijas tiktu deleģētas privātai kapitālsabiedrībai. Līdz ar to

valstij būtu jāveido paralēla rezerves publicēšanas iespēju un

procedūru sistēma, jo valsts zaudētu līdzšinējo kontroli pār

kapitālsabiedrību un tās publicētās informācijas saturu. Jebkura

oficiālās publikācijas neatbilstība oriģinālajam akta tekstam,

piemēram, Saeimas pieņemtajam likumam, radītu neparedzamas

tiesiskās un materiālās sekas. Tādēļ, nododot kapitālsabiedrību

"Latvijas Vēstnesis" privatizācijai, būtu nepieciešams izveidot

valsts oficiālā preses izdevuma satura kvalitātes kontroles

mehānismu;

3.8. Latvijas Republikas

Satversmes 90.pantā noteiktais, ka ikvienam ir tiesības zināt

savas tiesības, uzliek valstij par pienākumu nodrošināt, ka

izsludinātie normatīvie akti ir brīvi pieejami katram sabiedrības

loceklim. Tātad iespējas gūt ienākumus no valsts oficiālā preses

izdevuma "Latvijas Vēstnesis" tirdzniecības ir pakļautas

noteiktiem ierobežojumiem, jo tam jābūt pieejamam par samērīgu

cenu katram sabiedrības loceklim. Minētais vienlīdz attiecas arī

uz maksu par dažādu oficiālo paziņojumu publicēšanu laikrakstā

"Latvijas Vēstnesis". Līdz ar to, nododot privatizācijai

kapitālsabiedrību "Latvijas Vēstnesis", būtu jāveido tā sniegto

pakalpojumu cenu noteikšanas un regulēšanas mehānisms;

3.9. saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas 3.punktu

noskaidrot privatizācijas ierosinātāja - sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" - viedokli un

argumentus nav nepieciešams.

4. Saskaņā ar Valsts un

pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu

izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru

kabinets vai pašvaldības dome (padome), lemjot par valsts vai

pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta

zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais

objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju

vai valsts vai pašvaldības komercdarbības veikšanai saskaņā ar

Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai

Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot

privatizācijai valsts īpašuma objektu. Ministrijas vai citas

institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu

privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets

neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas

ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts

īpašuma objektu jānorāda, kuras valsts pārvaldes funkcijas

veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts

ir nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību

ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, kādēļ tas

vajadzīgs, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu

labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību

ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja

publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses,

ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda

interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa

likuma 13.pantam un 66.panta pirmajai daļai labums, ko sabiedrība

iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska

vadības grupa" privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās

interešu ierobežojums, jo tiek aizsargātas sabiedrības intereses

uz drošu pieeju uzticamam oficiālo publikāciju avotam. Vienlaikus

tiek aizsargātas sabiedrības tiesības uz ekonomisku un racionālu

valsts pārvaldi, jo, nododot kapitālsabiedrību "Latvijas

Vēstnesis" privatizācijai, oficiālās publikācijas satura

kontroles un ar to saistīto pakalpojumu cenu regulēšanas

nodrošināšana prasītu papildu valsts budžeta izdevumus.

Tādējādi, noraidot sabiedrības ar

ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa" privatizācijas

ierosinājumu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts

sabiedrības interesēm atbilstošs un tiesisks mērķis.

Līdz ar to secināms, ka

kapitālsabiedrība "Latvijas Vēstnesis" saglabājama valsts

īpašumā, lai nodrošinātu valsts pārvaldes funkcijas - valsts

oficiālā preses izdevuma izdošanas īstenošanu, un nav nododama

privatizācijai.

6. Ievērojot minētos

apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma

privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas

pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes

iekārtas likuma 6. un 9.pantu, 10.panta trešo daļu un 88.panta

pirmās daļas 2. un 6.punktu, Ministru kabinets nolemj noraidīt

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "JS Riska vadības grupa"

privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai

kapitālsabiedrību "Latvijas Vēstnesis", jo tā nepieciešama valsts

pārvaldes funkcijas īstenošanai - valsts oficiālā preses izdevuma

izdošana.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar

Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta

pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Antonijas

ielā 6, Rīgā, LV-1010) mēneša laikā no rīkojuma publicēšanas

dienas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu

ministrs G.Bērziņš