3. pants

Pēc privatizācijas ierosinājuma

izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valsts sabiedrība ar

ierobežotu atbildību "Vides projekti" (turpmāk -

kapitālsabiedrība) 1997.gada 10.jūlijā reģistrēta Uzņēmumu

reģistrā ar Nr.000334992 un 2004.gada 25.oktobrī, pamatojoties uz

Ministru kabineta 2004.gada 29.septembra rīkojumu Nr.712 "Par

bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Vides projekti" reorganizāciju un valsts sabiedrības

ar ierobežotu atbildību "Vides projekti" izveidi", pārreģistrēta

komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr.40003349929 (juridiskā

adrese - Rīga, Pils iela 17);

3.2. kapitālsabiedrības

pamatkapitāls ir 221777 lati, un vienas kapitāla daļas

nominālvērtība - viens lats. Kapitālsabiedrības dibinātājs ir

valsts (100 % kapitāla daļas), un valstij piederošo kapitāla

daļu turētāja ir Vides ministrija;

3.3. saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 1., 3., 5. un

6.punktu un otro daļu publiska persona komercdarbību var veikt,

ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu

attiecīgajā jomā stratēģiski svarīgā nozarē, kā arī nozarē, kuras

infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi

un kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt

augstāku kvalitātes standartu. Šīs darbības veikšanai publiska

persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību;

3.4. saskaņā ar Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 40.panta pirmo un otro daļu publiska

persona var deleģēt privātpersonai tādu pārvaldes uzdevumu, kas

ietver pārvaldes lēmumu pieņemšanu;

3.5. saskaņā ar likuma "Par

valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām"

19.panta trešo daļu kapitāla daļu turētājam vai tā pārstāvim

valsts vai pašvaldības kontrolētajā kapitālsabiedrībā jāveicina

likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares

attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību

reglamentējošos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana.

Saskaņā ar minētā likuma 37.pantu kapitāla daļu turētājs var

noteikt kapitālsabiedrības peļņas izlietošanas principus,

ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un

apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un

citos nozares attīstību reglamentējošos dokumentos noteiktos

mērķus un uzdevumus;

3.6. kapitālsabiedrības

īpašumā ir Latvijā vienīgais azbesta un azbestu saturošo

(bīstamo) atkritumu poligons Saldus rajona Brocēnu novada

"Dūmiņos".

Saskaņā ar Atkritumu

apsaimniekošanas likuma 7.panta 7.punktu Ministru kabinets nosaka

kārtību, kādā apsaimniekojami atsevišķu veidu atkritumi, kuru

apsaimniekošanai to bīstamības vai citu īpašību dēļ ir izvirzāmas

īpašas prasības, arī azbesta atkritumi. 2003.gada 16.aprīlī

Atēnās parakstītā Līguma starp Beļģijas Karalisti, Dānijas

Karalisti, Vācijas Federatīvo Republiku, Grieķijas Republiku,

Spānijas Karalisti, Francijas Republiku, Īriju, Itālijas

Republiku, Luksemburgas Lielhercogisti, Nīderlandes Karalisti,

Austrijas Republiku, Portugāles Republiku, Somijas Republiku,

Zviedrijas Karalisti, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto

Karalisti (Eiropas Savienības dalībvalstīm) un Čehijas Republiku,

Igaunijas Republiku, Kipras Republiku, Latvijas Republiku,

Lietuvas Republiku, Ungārijas Republiku, Maltas Republiku,

Polijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Slovākijas Republiku par

Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas,

Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas,

Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un

Slovākijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai VIII

pielikuma 10.sadaļas "Vide" "A" punkta 3.punktā noteikts, ka

atkāpes no Padomes Direktīvas 1999/31/EK par atkritumu poligoniem

un Padomes Direktīvas 91/689/EK par bīstamajiem atkritumiem bija

pieļaujamas līdz 2004.gada 31.decembrim.

No 2005.gada 1.janvāra Latvijā

radušos bīstamos atkritumus jāapglabā speciālos bīstamo atkritumu

poligonos. Ņemot vērā, ka privātie atkritumu apsaimniekotāji

lielo kapitālieguldījumu un neprognozējamā pieprasījuma dēļ nav

ieinteresēti ieguldīt līdzekļus bīstamo atkritumu (t.sk. azbesta)

poligonu izveidē, Eiropas Savienības prasību izpildi, veidojot

bīstamo atkritumu poligonus, nodrošina valsts. 2005.gada

27.septembrī Valsts vides dienesta Liepājas reģionālā vides

pārvalde izsniedza kapitālsabiedrībai A kategorijas atļauju

Nr.LIT-21-016 A bīstamo atkritumu poligona darbībai. Tā ir

derīga līdz 2010.gada 26.septembrim. Saskaņā ar Ministru kabineta

2004.gada 29.septembra rīkojuma Nr.712 "Par bezpeļņas

organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Vides

projekti" reorganizāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu

atbildību "Vides projekti" izveidi" 2.1 punktu

poligons tika ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā.

Kapitālsabiedrības īpašuma tiesības uz zemesgabalu "Dūmiņi"

Saldus rajona Brocēnu novadā (kadastra

Nr. 8405 001 0033), uz kura atrodas poligons, ir

nostiprinātas Saldus zemesgrāmatu nodaļas Brocēnu pilsētas

zemesgrāmatu nodalījumā Nr.100000128019. Tas ir vienīgais

poligons Latvijā, kas atbilst īpašajām bīstamo atkritumu

apglabāšanas prasībām;

3.7. kapitālsabiedrība veic

Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprināšanas

darbus un Rīgas HES ūdenskrātuves inženieraizsardzības būvju

ekspluatācijas nodrošināšanas darbu vadību.

Ievērojot Vides aizsardzības

likuma 3.pantā minētos principus, Civillikuma 1779.panta tiesisko

regulējumu un elektroenerģijas ražošanas licences nosacījumus

valsts akciju sabiedrībai "Latvenergo", kā arī pamatojoties uz

Ministru kabineta iekārtas likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu,

tika pieņemti Ministru kabineta 1998.gada 18.augusta noteikumi

Nr.310 "Daugavas hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu

nostiprināšanas darbu un Rīgas HES ūdenskrātuves

inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas izdevumu finansēšanas

kārtība". Saskaņā ar minēto noteikumu 3. un 4.punktu

kapitālsabiedrība:

3.7.1. administrē līdzekļus,

kas iegūti, realizējot Daugavas hidro­elektro­staciju saražoto

elektroenerģiju;

3.7.2. veic Daugavas

hidroelektrostaciju ūdenskrātuvju krastu nostiprinā­šanas, krasta

nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto

saimniecības ēku pārvietošanas un Rīgas HES ūdenskrātuves

inženieraizsardzības būvju ekspluatācijas darbu pasūtītāja

pienākumus;

3.7.3. izmaksā kompensāciju

krasta nobrukumu apdraudēto dzīvojamo ēku un ar tām saistīto

saimniecības ēku īpašniekiem;

3.7.4. nosaka vides

sakārtošanas veidu un veicamo darbu apjomu un aprēķina

nepieciešamās izmaksas;

3.7.5. līdz kārtējā gada

1.oktobrim paredzamo darbu izmaksas iesniedz saskaņošanai valsts

akciju sabiedrībā "Latvenergo";

3.8. kapitālsabiedrība

organizē un pārvalda projektu "Latvijas kapacitātes nodrošināšana

ANO konvencijas par zemes degradāciju ieviešanai".

1994.gada 17.jūnijā Latvija ir

ratificējusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par cīņu

pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju valstīs, kurās novērojami

ievērojami sausuma periodi un/vai pārtuksnešošanās, jo īpaši

Āfrikā (turpmāk - ANO konvencija). Lai nodrošinātu ANO

konvencijas saistību izpildi, Apvienoto Nāciju Attīstības

programma (turpmāk - ANO Attīstības programma) un Latvijas

valdība izstrādāja projektu "Ilgtspējīgas kapacitātes un

atbildības veidošana ANO konvencijas mērķu īstenošanai Latvijā"

(turpmāk - projekts), kurš saskaņā ar projekta

dokumentu tiek īstenots no 2005.gada decembra līdz 2008.gada

martam.

Saskaņā ar projekta 5.punkta

nosacījumiem tas tiek īstenots atbilstoši ANO Attīstības

programmas noteiktajām procedūrām. Projekta izpildaģentūra

(ieceltā institūcija) ir Vides ministrija. Saskaņā ar projekta

6.punktu Vides ministrija ir iecēlusi kapitālsabiedrību par

aģentūru, kas īsteno projektu, atbild par projekta vispārējo

procesu un nodrošina ar projekta ieviešanu nacionālajā līmenī

saistīto uzdevumu veikšanu. 2005.gada 23.decembrī

kapitālsabiedrība un ANO Attīstības programma noslēdza vienošanos

par sadarbību projekta īstenošanai;

3.9. saskaņā ar Saprašanās

memorandu par Baltijas jūras reģiona INTERREG III B

Kaimiņattiecību programmas īstenošanu (pieņemts un apstiprināts

ar Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumiem Nr.745

"Noteikumi par saprašanās memoranda par Baltijas jūras reģiona

INTERREG III B Kaimiņattiecību programmas

īstenošanu") programmas vadošie partneri un projektu partneri var

būt tikai valsts institūcijas vai sabiedrības ar 100 %

valsts vai pašvaldību kapitālu. Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrība

atbilst šim kritērijam, tā iesniedza pieteikumu projekta izpildei

un ir viens no partneriem Eiropas Kopienas iniciatīvas

INTERREG programmas finansētajā projektā "ENMaR -

EIROPAS PAŠVALDĪBU UN UPJU TĪKLS". Projekta vadošā organizācija

Kommunale Umwelt-Aktion U.A.N. sadarbībā ar partneriem no

Latvijas, Vācijas, Spānijas, Anglijas un Zviedrijas izstrādāja

projektu, kura laikā tiks izveidots vietējo pašvaldību sadarbības

tīkls šajās valstīs. Šī sadarbības tīkla mērķis ir atbalstīt

pašvaldības un veicināt sadarbību starp iesaistītajām pusēm, lai

izpildītu Eiropas Savienības prasības ūdens apsaimniekošanas

jomā. Apkopojot labākos sadarbības pieredzes piemērus, tiks

sagatavotas vadlīnijas pašvaldībām un vietējām institūcijām;

3.10. kapitālsabiedrība (kā

kapitālsabiedrība ar 100 % valsts kapitālu) piedalās Eiropas

Kopienas iniciatīvas INTERREG programmas finansētajā

projektā - Baltijas jūras reģiona Kaimiņattiecību programmas

projektā "Baltijas Biomasas tīkls", kurā var līdzdarboties tikai

valsts institūcijas vai sabiedrības ar 100 % valsts vai

pašvaldību kapitālu. Projekts tiek īstenots sešos Baltijas jūras

reģionos (pilotteritorijās): Somijā - North Karelia,

Igaunijā - East - Viiru, Latvijā - Tukuma rajonā, Lietuvā

- Kaunas, Polijā - Pomorskie, Vācijā -

Brandenburg.

Šī sadarbības tīkla mērķis ir

veicināt bioenerģijas noteiktu sektoru attīstību reģionālā līmenī

saskaņā ar Eiropas Savienības un nacionālajiem mērķiem

atjaunojamās enerģijas izmantošanā saskaņā ar ANO vispārējo

konvenciju "Par klimata pārmaiņām", ko Latvija parakstīja

1992.gadā. Sadarbības tīkla mērķis atbilst arī Kioto protokolam,

ko Latvija parakstīja 1997.gadā, bet likuma spēku tas ieguva

2002.gada 13.jūnijā, kā arī Padomes Direktīvai 99/32/EK, ar ko

paredz sēra satura samazināšanu konkrētiem šķidrā kurināmā

veidiem, un Padomes Direktīvai 2001/77/EK par tādas

elektro­enerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības

tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus.

Pievienojoties Eiropas Savienībai, Latvija piekrita palielināt

atjaunojamās enerģijas izmantošanas īpatsvaru ražošanā no

42,4 % (1997.gadā) līdz 49,3 % (2010.gadā).