4. pants

Ārlietu ministrijai līdz 2006.gada 1.aprīlim iesniegt

Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par plāna izpildi saskaņā

ar Ministru kabineta 2003.gada 19.februāra rīkojuma Nr.107 "Par

Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas

pamatno-stādnēm" 3.3.apakšpunktu.

Ministru prezidents I.Emsis

Ārlietu ministrs

A.Pabriks

(Ministru

kabineta

2004.gada 31.augusta rīkojums Nr.594)

Attīstības

sadarbības politikas plāna 2005.gadam kopsavilkums

Kopš Latvija pirms 12 gadiem

aizsāka pāreju uz tirgus ekonomiku, ir uzkrāta unikāla pieredze,

kas uzskatāma par Latvijas priekšrocību salīdzinājumā ar

līdzšinējām donorvalstīm, kurām šādas pārejas procesa pieredzes

nav. Jau šobrīd Latvija ir uzsākusi savas bagātīgās pieredzes

nodošanu tuvākām un tālākām valstīm. Latvijas ekspertu palīdzība

līdz šim ir sniegta pensiju reformas un sociālās aizsardzības

sistēmas jomā, pašvaldību finanšu sistēmas jautājumos, dabas

aizsardzības jomā, muitas, informācijas tehnoloģiju izmantošanas

un vadības sistēmu, kā arī enerģētikas un transporta statistikas

jautājumos. Plānojot tālāko attīstības sadarbību, jāievēro, ka

Latvijas pārejas perioda pieredze ir svarīga tām valstīm, kuras

atpaliek no mums reformu procesa virzībā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 19.februāra rīkojumu

Nr.107 "Par Latvijas Republikas Attīstības sadarbības politikas

pamatnostādnēm" ir noteikti šādi rīcības virzieni Attīstības

sadarbības politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai:

1) Latvijas dalība Eiropas Savienības attīstības politikā;

2) divpusēja sadarbība ar attīstības valstīm, kā arī ar

valstīm, kuras atrodas pārejas periodā no plānveida ekonomikas uz

brīvā tirgus ekonomiku;

3) sadarbība ar trešajām valstīm - aktīvām attīstības

politikas īstenotājām;

4) dalība starptautisko organizāciju pasākumos, kā arī

programmu un politikas īstenošanā, sadarbība humānās palīdzības

programmu īstenošanā;

5) publiskās informācijas kampaņas un informatīvi pasākumi

par attīstības sadarbības politikas mērķiem un prioritātēm.

Latvijas dalība Eiropas Savienības attīstības politikā -

Latvijas prioritāšu un interešu pārstāvība Eiropas Savienības

Ministru Padomes darba grupās un komitejās šobrīd tiek organizēta

saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 3.jūnija noteikumiem

Nr.286 "Pagaidu kārtība, kādā tiek koordinēta Latvijas nacionālo

pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrāde, apstiprināšana

un pārstāvēšana" un par katru aktuālo jautājumu tiek sagatavotas

attiecīgas pozīcijas. Minētās pozīcijas apstiprina Ministru

kabinets.

Līdz divpusējās politikas izveidošanai un specifisku Latvijas

interešu definēšanai nav iespējams izstrādāt un realizēt noteiktu

politiku attīstības sadarbības jautājumos starptautiskajās

organizācijās un to programmās, kā arī pilnā apjomā īstenot

dalību Eiropas Savienības attīstības politikā.

Tādēļ Attīstības sadarbības politikas plāns 2005.gadam (turpmāk -

plāns) par prioritāti izvirza divpusējās un trīspusējās

sadarbības projektu uzsākšanu, kā arī publiskas informācijas

sniegšanu par attīstības sadarbības politikas mērķiem,

prioritātēm un Latvijas rīcību iedzīvotāju pilsoniskās apziņas un

atbalsta veidošanā attīstības sadarbības politikas veiksmīgai

īstenošanai.

Attīstības sadarbības politika ir jauna koncepcija gan valsts

pārvaldei, gan sabiedrībai kopumā, tādēļ 2005.gadā un tuvākajos

gados papildus pamatnostādnēs noteiktajiem rīcības virzieniem

liels atbalsts tiks sniegts pētniecības darbam par Latvijas

palīdzības potenciālajām saņēmējvalstīm, kā arī normatīvi

tiesiskās bāzes un administratīvās spējas attīstīšanai.

Palīdzība krīzes situācijās un humānā palīdzība nav pieskaitāma

divpusējās attīstības sadarbības prioritātēm 2005.gadā.

Plāns ir pirmais solis, uzsākot divpusējo attīstības sadarbības

projektu programmu. Minētās programmas mērķis - nodrošināt, lai

pārskatāmā periodā Latvija ? Eiropas Savienības dalībvalsts ?

izpildītu saistības, kas ietvertas Eiropas Savienības Barselonas

Padomes deklarācijā, - palielināt finansējumu attīstības

sadarbības mērķiem, vienlaikus izpildot Latvijas saistības -

nodrošināt, lai Latvijas attīstības sadarbības politika un

Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sniegtā palīdzība abpusēji

papildinātu viena otru.

Plāns ir izstrādāts prioritārajam reģionam (tas noteikts ar

Ministru kabineta 2003.gada 19.februārī apstiprinātajām

pamatnostādnēm) - NVS un Balkānu valstīm, par prioritārām

izvirzot Gruziju, Moldovu, Ukrainu un Uzbekistānu, ņemot vērā

līdz šim izveidojušos kontaktus, attiecīgo valstu ārpolitisko

virzību, Latvijas vēstniecību esību šajās valstīs un citus

aspektus. Latvijas interesēs ir veicināt sadarbību arī ar

Baltkrieviju, tomēr šobrīd tā var notikt tikai atsevišķās

nozarēs, piemēram, demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības

veicināšanā, kravu transporta jomā un vides aizsardzībā. Būtisks

elements plāna izstrādē ir Eiropas Savienības Jauno kaimiņu

politika, kas daļēji aptver šo Latvijai prioritāro reģionu

(Ukrainu, Moldovu, Gruziju un Baltkrieviju).

Ārlietu ministrs

A.Pabriks