6. pants
Maksa par autoceļu lietošanu

(1) Valsts autoceļi un pašvaldību autoceļi un ielas lietojamas bez maksas, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Ja tiek veikti lielgabarīta vai smagsvara pārvadājumi pa komersantu ceļiem vai māju ceļiem, par šo ceļu lietošanu var ņemt maksu, ja tā noteicis attiecīgā ceļa īpašnieks.

(3) Par lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanu (šā likuma 5.panta 6.1 daļa) maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, maksāšanas kārtību un atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets. Valsts nodevu ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

(4) Maksu var ņemt par tādu autoceļu lietošanu, kas izbūvēti par privātiem līdzekļiem. Šādos gadījumos maksu nosaka autoceļa īpašnieks.

(41) Pašvaldība ar saistošajiem noteikumiem var paredzēt, ka par transportlīdzekļa novietošanu uz pašvaldības autoceļa vai ielas stāvēšanai drīkst iekasēt maksu. Šajos noteikumos norādāms attiecīgais autoceļš vai iela (to posms), vai konkrēta teritorija, kurā ietilpst autoceļi vai ielas (to komplekss), noteikts laiks, kurā stāvēšanai novietotā transportlīdzekļa atrašanās uz pašvaldības autoceļa vai ielas ir par maksu (piemēram, noteikts diennakts, nedēļas laiks), maksas apmērs un tās iekasēšanas kārtība.

(42) Universālā pasta pakalpojuma sniedzējs var novietot transportlīdzekļus, kuriem izsniegta Ceļu satiksmes likuma 45. panta otrajā daļā paredzētā caurlaide, uz pašvaldības autoceļa vai ielas maksas autostāvvietās stāvēšanai bez maksas uz laiku, ne ilgāku par 30 minūtēm, ievērojot caurlaides lietošanas kārtību.

(5) Ceļu lietotāju maksājumu elektronisko iekasēšanas sistēmu savstarpējas izmantojamības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(6) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 18.12.2008. likumu.)

(8) Par valsts galveno autoceļu lietošanu ar kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir lielāka par 3500 kilogramiem un kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem, normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un noteiktajā kārtībā maksājama autoceļu lietošanas nodeva.

(9) Valsts autoceļu kompleksā ietilpstošus stāvlaukumus, kas paredzēti kravas transportlīdzekļu drošai novietošanai, valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi" ir tiesības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iznomāt komersantam, paredzot komersantam pienākumu nodrošināt tajos apsardzes un citus drošības pakalpojumus, kuru minimālo apjomu nosaka Ministru kabinets. Par kravas transportlīdzekļu novietošanu šādos stāvlaukumos komersants ir tiesīgs ņemt maksu.

7

(10.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.10.2006., 08.11.2007., 18.12.2008., 08.10.2009., 21.10.2010., 20.12.2010., 06.11.2013., 05.12.2013., 18.01.2018. un 17.12.2020. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2020.)

6.1 pants. Ceļa servitūts

(1) Ja kāda īpašnieka zemes gabalu, kuru viņš ieguvis sakarā ar īpašuma tiesību atjaunošanu vai zemes privatizāciju, pievedceļš nesavieno ar valsts vai pašvaldības ceļu, šādam īpašniekam ir servitūta tiesības lietot braukšanai citos zemes gabalos esošos ceļus vai ierīkot tos no jauna.

(2) Servitūtu nodibina Civillikumā noteiktajā kārtībā. Strīdus sakarā ar servitūta nodibināšanu izskata tiesa.

8

(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)

6.2 pants. Ceļa servitūta blakus tiesības

(1) Ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nevar liegt servitūta lietotājam izmantot ceļa aizsargjoslas apakšzemes un virszemes komunikāciju ierīkošanai likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Ja ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašnieks nenosaka ceļa aizsargjoslu vai nenosaka to pietiekami lielu, strīdu izšķir tiesa.

(3) Servitūta lietotājs sedz zaudējumus, kas ceļa servitūta nodibināšanai kalpojošā zemes gabala īpašniekam rodas ceļa servitūta blakus tiesību izmantošanas rezultātā.

9

(01.10.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.11.1997.)