Vairogs3. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17
Azartspēļu organizētājam, kuram līdz saistošo noteikumu
spēkā stāšanās brīdim piešķirta atļauja attiecīgajā vietā vai
teritorijā organizēt azartspēles, bet attiecīgā vieta vai
teritorija neatbilst saistošo noteikumu 2. punktam:
3.1. netiek izsniegta atļauja jaunu azartspēļu veidu
organizēšanai attiecīgajā vietā vai teritorijā;
3.2. atļauts organizēt azartspēles attiecīgajā vietā vai
teritorijā 5 gadus, skaitot no saistošo noteikumu spēkā stāšanās
dienas.
Talsu novada pašvaldības domes
priekšsēdētāja E. Kārkliņa
Talsu novada
pašvaldības domes 2024. gada 25. janvāra saistošo
noteikumu Nr. 5 "Par azartspēļu
organizēšanu"
paskaidrojuma raksts
1.
Mērķis un nepieciešamības pamatojumu, tostarp raksturojot
iespējamās alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma
izstrādi
1.1. Saistošo
noteikumu izdošanas mērķis - ko pašvaldība vēlas sasniegt ar
saistošajiem noteikumiem, kādi būs ieguvumi
Saistošo noteikumu mērķis ir mazināt azartspēļu atkarības
rašanās risku.
1.2. Problēmas
raksturojums, kuras risināšanai nepieciešami saistošie
noteikumi
1.2.1. Veselības ministrija 2019. gadā publicējusi
pētījuma "Pētījums par procesu atkarību (azartspēļu, sociālo
mediju, datorspēļu atkarība) izplatību Latvijas iedzīvotāju vidū
un to ietekmējošiem riska faktoriem" gala
ziņojumu1 (turpmāk - Pētījums).
Pētījumā konstatēts, ka Latvijā no azartspēlēm dažādā pakāpē
varētu ciest 79 119 personas 15-64 gadu vecumā, no tām 16 162
problēmas ir smagākajā pakāpē2.
Pētījumā secināts, ka viens no efektīvākajiem pasākumiem
spēlēšanas ierobežošanai gan starptautiskajā pieredzē, gan
ekspertu un pašu spēlētāju perspektīvā ir pieejamības
mazināšana3.
Pētījumā konstatēts, ka spēlētāji ar problēmām norāda, ka
spēļu zāļu tīkli atrodas tik tuvu mājām, ka nav iespējams
izvairīties no vizuāla kontakta4.
Ministru kabineta 2021. gada 14. jūlija rīkojumā
Nr. 509 "Par Azartspēļu un izložu politikas
pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam" (turpmāk -
Pamatnostādnes) norādīts, ka pētījumi ir apliecinājuši, ka
azartspēļu norises vietu attālumam līdz iedzīvotāju dzīves vietai
ir statistiski nozīmīga saikne ar paredzamo problemātisko
paradumu izplatību pieaugušo populācijā. Iedzīvotājiem, kuri
dzīvo 16 km rādiusā no spēļu zālēm vai kazino, pastāv divas
reizes augstāks problemātisku spēlēšanas paradumu attīstības
risks nekā iedzīvotājiem, kuri dzīvo lielākā attālumā. Šis risks
visaugstākais ir 30 gadus vecu, kā arī vecāku iedzīvotāju
vidū5.
Pētījumā norādīts, ka eksperti intervijās norāda, ka procesu
atkarība bieži ir cieši saistīta ar vielu atkarības
procesiem6. Pētījumā norādīts, ka saikne var būt gan
saistīta ar personas noslieci uz atkarību, jo tām ir vienots
patofizioloģiskais mehānisms, gan tās sociālu un kulturālu
veicināšanu, piemēram, ar spēļu zāles kultūru, netieši veicinot
alkohola lietošanu un smēķēšanu7.
Ņemot vērā minēto un pašvaldības kompetenci gādāt par
iedzīvotāju veselību (Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6.
punkts), pašvaldībai ir pamats veikt pasākumus azartspēļu
atkarības rašanās risku mazināšanai.
1.2.2. Pašvaldības iespējas veikt pasākumus azartspēļu
atkarības riska mazināšanai ir ļoti ierobežotas.
Pašvaldība var veikt izglītojošus pasākumus (Pašvaldību likuma
4. panta pirmās daļas 6. punkts). Saskaņā ar Ministru kabineta
2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr. 286 "Veselības
ministrijas nolikums" 5.1.11. apakšpunktu Veselības
ministrija cita starpā sagatavo informāciju fiziskām personām
jautājumos, kas saistīti ar veselības veicināšanu. Minētais
nozīmē, ka izglītojošus pasākumus azartspēļu atkarības riska
mazināšanai valsts mērogā īsteno Veselības ministrija
(pieļaujams, ka arī Izglītības ministrija, regulējot izglītības
procesu). Ņemot vērā, ka tiešajai pārvaldei ir pieejami būtiski
lielāki finansiālie un personāla resursi, lai īstenotu
izglītojošus pasākumus azartspēļu atkarības riska mazināšanai,
maz ticams, ka atsevišķai pašvaldībai izdotos īstenot efektīvākus
izglītojošus pasākumus azartspēļu atkarības riska mazināšanai.
Izglītojošus pasākumus azartspēļu atkarības riska mazināšanai
pašvaldība var veikt, bet, visticamāk, to ietekme uz azartspēļu
atkarības riska mazināšanu būtu niecīga.
Azartspēļu un izložu likuma 42. panta desmitā daļa nosaka, ka
pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem
tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav
atļauts organizēt. Ņemot vērā Pētījumā secināto (viens no
efektīvākajiem pasākumiem spēlēšanas ierobežošanai gan
starptautiskajā pieredzē, gan ekspertu un pašu spēlētāju
perspektīvā ir pieejamības mazināšana; spēlētāji ar problēmām
norāda, ka spēļu zāļu tīkli atrodas tik tuvu mājām, ka nav
iespējams izvairīties no vizuāla kontakta) un Pamatnostādnēs
norādīto (pētījumi ir apliecinājuši, ka azartspēļu norises vietu
attālumam līdz iedzīvotāju dzīves vietai ir statistiski nozīmīga
saikne ar paredzamo problemātisko paradumu izplatību pieaugušo
populācijā. Iedzīvotājiem, kuri dzīvo 16 km rādiusā no spēļu
zālēm vai kazino, pastāv divas reizes augstāks problemātisku
spēlēšanas paradumu attīstības risks nekā iedzīvotājiem, kuri
dzīvo lielākā attālumā), pašvaldībai ir pamatoti noteikt vietas
un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.
1.2.3. Azartspēļu un izložu likuma (turpmāk - Likums)
41. panta otrā daļa nosaka vietas un teritorijas, kurās nav
atļauts organizēt azartspēles. Pašvaldības ieskatā šo vietu un
teritoriju uzskaitījums ir nepietiekams.
Kā jau minēts, Likuma 42. panta desmitā daļa nosaka, ka
pašvaldībai ir tiesības izdot saistošos noteikumus, ar kuriem
tiek noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav
atļauts organizēt.
Satversmes tiesa 2023. gada 20. aprīļa spriedumā lietā
Nr. 2022-13-05 (turpmāk - Spriedums) cita starpā secināja,
ka pašvaldība ir tiesīga noteikt azartspēļu organizēšanas
aizliegumu saistošajos noteikumos, kas izdoti pamatojoties uz
Azartspēļu likuma 42. panta desmito daļu8.
Satversmes tiesa Spriedumā cita starpā secināja arī, ka:
1) aizliegums organizēt azartspēles ir pamatojams nevis ar
vispārīgiem apsvērumiem par azartspēļu kaitīgumu un vispārīgu
norādi uz sabiedrības interesēm, bet gan ar konkrētās vietas vai
teritorijas specifiskajām īpašībām, kas to padara par azartspēļu
organizēšanai nepiemērotu.9 Satversmes tiesa Spriedumā
arī secināja, ka, paredzot vietas un teritorijas, kuras
azartspēles organizēt nav atļauts, tās rīcībai ir jābūt balstītai
racionālos apsvērumos, kas pamato noteiktā ierobežojuma
nepieciešamību10;
2) pašvaldībai, ja tā nosaka vietas un teritorijas, kurās
azartspēles organizēt nav atļauts, ir jāveic individuāls
izvērtējums par katru no šīm vietām un teritorijām. Pašvaldībai
ir jānodrošina līdzsvars starp azartspēļu organizēšanu un
sabiedrības interesēm. Pieņemot saistošos noteikumus, kuros
noteiktas vietas un teritorijas, kurās azartspēles organizēt nav
atļauts, pašvaldībai ir pienācīgi jāpamato, kāpēc katrā no tām
azartspēļu organizēšana būtu aizliedzama, ņemot vērā dažādus
apstākļus, tostarp attiecīgās pašvaldības administratīvās
teritorijas iedzīvotāju intereses11;
3) pašvaldība ir tiesīga noteikt neierobežoti daudz vietu un
teritoriju, kurās azartspēles organizēt nav atļauts, turklāt šāds
ierobežojums var tikt noteikts ikvienā pašvaldības vietā un
teritorijā, izņemot tās vietas, kurās saskaņā ar Likumā noteikto
pašvaldības atļauja azartspēļu organizēšanas vietas atvēršanai
nav nepieciešama12;
4) visā pašvaldības teritorijā azartspēļu organizēšana varētu
tikt aizliegta tikai tad, ja pašvaldība pēc katras tās
administratīvajā teritorijā ietilpstošās vietas un teritorijas
izvērtēšanas nonāktu pie secinājuma, ka azartspēļu organizēšanas
aizliegums katrā no šīm vietām un teritorijām ir nepieciešams un
kopumā tas aptver visu pašvaldības teritoriju13.
1.2.4. Pašvaldībai, nosakot vietas un teritorijas,
kurās nav atļauts organizēt azartspēles, būtisku uzmanību
jāpiegriež pašvaldības administratīvās teritorijas specifikai.
Talsu novada pašvaldības pilsētas ir nelielas, tas ir, viss ir
viegli pieejams un pēc būtības atrodas vienviet. Tas nozīmē, ka
mājas, darbs, veikals, izglītības iestāde, ārstniecības iestāde,
aptieka, autoserviss, citas institūcijas un sabiedriski nozīmīgas
ēkas un vietas, piemēram, Talsos atrodas vienviet. Šādos
apstākļos Likuma 41. panta otrā daļā noteiktās vietas un
teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles, pēc būtības
nesamazina azartspēļu organizēšanas vietu pieejamību. Turklāt,
Talsos jebkur ir iespējams nokļūt aptuveni 5 minūšu laikā. Šādos
apstākļos nav arī iespējams izvairīties no vizuāla kontakta ar
azartspēļu organizēšanas vietām Talsu pilsētas teritorijā.
Līdzīga situācija ir citās Talsu novada pilsētās un arī ciemos -
ar atrunu, ka daļu no institūcijām un sabiedriski nozīmīgām ēkām
un vietām ir nepieciešams apmeklēt pilsētā, piemēram, Talsos.
Pamatnostādnēs norādītais, ka 16 km rādiusā no spēļu zālēm
pastāv divas reizes augstāks problemātisku spēlēšanas paradumu
attīstības risks, ir būtisks apstāklis, kas ņemams vērā nosakot
vietas un teritorijas, kurās nav atļauts organizēt azartspēles.
Tas ir, ja spēļu zāle atrodas 16 km attālumā no cilvēkiem un
tādējādi divas reizes samazinās problemātisku spēlēšanas paradumu
attīstības risks, tas uzskatāms par būtisku apstākli sabiedrības
interešu aizsargāšanai. Ņemot vērā minēto, pašvaldības ieskatā ir
pamatoti noteikt, ka azartspēles organizēt ir aizliedzams tuvāk
par 16 km no pilsētām un ciemiem - vietām, kur atrodas liels
cilvēku skaits.
Ja azartspēļu organizēšanas vieta, piemēram, tiek pārcelta
ārpus pilsētām un ciemiem, tad nebūtu pieļaujams, ka kādas
dzīvojamās mājas tiešā tuvumā tiktu izveidota azartspēļu
organizēšanas vieta, jo šādā vietā varētu veidoties apstākļi, kas
samazina attiecīgās dzīvojamās mājas iedzīvotāju dzīves kvalitāti
(intensīva satiksme, troksnis, kriminogēnas vides veidošanās
u.tml.). Uz kriminogēnas vides veidošanās riska veidošanos
netieši norāda arī Talsu novada pašvaldībā saņemtā Valsts
policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Ziemeļkurzemes iecirkņa
Izmeklēšanas nodaļas 2023. gada 20. jūnija vēstule
Nr. 20/14/6/2-KRPnos/20144 "Par azartspēļu
organizēšanas vietu Brīvības ielā 11, Talsos", kurā
norādīts, ka, piemēram, Brīvības ielā 11, Talsos (minētajā adresē
atrodas azartspēļu organizēšanas vieta) reģistrēts 31 notikums
(no kuriem 15 kautiņi, divos gadījumos uzsākts kriminālprocess
par miesas bojājumu tīšu nodarīšanu; viens kriminālprocess
uzsākts par laupīšanu; pārējie notikumi ir par dažāda rakstura
mantiskiem noziedzīgiem nodarījumiem (zādzības). Ņemot vērā
minēto, pašvaldības ieskatā ir pamatoti noteikt, ka azartspēles
organizēt ir aizliedzams tuvāk par 2 km no dzīvojamām mājām.
Atzīmējams, ka ierobežojums azartspēles organizēt tuvāk par 2
km no dzīvojamām mājām ir vien papildu apsvērums, kuram praksē
nav pielietojuma, jo, jau nosakot, ka aizliegts azartspēles
organizēt tuvāk par 16 km no pilsētām un ciemiem, kopumā
aizliegums organizēt azartspēles aptver visu pašvaldības
teritoriju. Iepriekš minētais cita starpā nozīmē, ka aizliegums
organizēt azartspēles attiecināms uz visu pašvaldības
administratīvo teritoriju.
Papildus atzīmējams, ka šāda ierobežojuma noteikšana samazinās
azartspēļu organizēšanas vietu pieejamību jauniešiem (saskaņā ar
Jaunatnes likuma 1. pantu jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz
25 gadiem). Pētījumā secināts, ka viena no galvenajām dažādu
procesu atkarības skartajām mērķgrupām ir jaunieši. Šai grupai ir
arī mazāk kritiska attieksme pret procesu potenciālo kaitējumu un
biežāk raksturīgs uzskats, ka paši ar problēmām var tikt
galā14.
Papildus atzīmējams arī, ka šāda ierobežojuma noteikšana
atbilstu arī Pētījumā secinātajam, ka lielākā daļa respondentu
atbalsta daļēju azartspēļu ierobežojumu, nosakot ierobežojumus
spēļu zāļu izvietojumam. Nedaudz mazāk respondentu, taču joprojām
vairākums, atbalsta pilnīgu azartspēļu
aizliegumu15.
1.2.5. Nosakot ierobežojumu azartspēļu organizēšanai,
nepieciešams ņemt vērā reālus sociālus apstākļus, tajā skaitā to,
ka līdz šim ierobežojumi azartspēļu organizēšanai bijuši
citādāki. Azartspēles ir brīvas konkurences apstākļos pastāvošs,
legāls komercdarbības veids. Šādas komercdarbības veicējam ir
pamats paļauties uz regulējuma noteiktību un paredzamību.
Likuma 42. panta sestā daļa nosaka, ka gadījumā, ja pašvaldība
lēmusi par atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli,
totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu, tad vēlāk tā ir
tiesīga atcelt izsniegto atļauju. Saskaņā ar Likuma 42. panta
septīto daļu šādā gadījumā pašvaldības izsniegtā atļauja zaudē
spēku pēc pieciem gadiem, skaitot no attiecīgā domes lēmuma spēkā
stāšanās dienas. Pašvaldības ieskatā piecu gadu pārejas termiņš
būtu attiecināms arī gadījumu, kad aizliegums organizēt
azartspēles tiek noteikts ar saistošajiem noteikumiem.
1.2.6. Apstākļos, kad tiek noteikts aizliegums
organizēt azartspēles, pašvaldības ieskatā ir pamatoti noteikt,
ka atļaujas jaunu azartspēļu veidu organizēšanai netiek
izsniegtas, jo azartspēļu organizētājam nav bijis pamats
paļauties, ka šāda atļauja tiktu sniegta. Turklāt atļauju jaunu
azartspēļu veidu organizēšanai nesniegšana sniedz nepārprotamu
norādi, ka turpmāka azartspēļu organizēšanas attīstība nav
plānojama.
1.2.7. Saistošie noteikumi neatceļ un nevar atcelt
Likuma 42. panta trešajā daļā noteikto, ka azartspēles ir
iespējams organizēt četru un piecu zvaigžņu viesnīcās.
1.3. Pastāvošais
tiesiskais regulējums, tā būtības skaidrojums un pastāvošā
tiesiskā regulējuma nepilnību raksturojums
Šobrīd pašvaldība nav tiešā veidā regulējusi azartspēļu
organizēšanas vietu jautājumu. Līdz šim pašvaldība iztika ar
Likuma regulējumu, bet, ņemot vērā iepriekš minēto, secinājusi,
ka pašvaldībai nepieciešams papildu regulējums.
1.4. Ja norādītās
problēmas risināšanai nav tiesiskā regulējuma, tad skaidro,
kādas sekas rada tiesiskā regulējuma neesamība
Saistošajos noteikumos noteiktā regulējuma neesamība
paaugstina azartspēļu atkarības rašanās risku.
1.5.
Ja paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu
pārkāpšanu, pamato tās noteikšanas nepieciešamību un tvērumu,
iekļaujot vismaz šādu kritēriju izvērtējumu:
1.5.1. Nodarījuma (problēmsituācijas), par kuru paredz
administratīvo atbildību, aktualitāte
Nav paredzēta administratīvā atbildība par saistošo noteikumu
pārkāpšanu. Administratīvie pārkāpumi azartspēļu un izložu
organizēšanas un azartspēļu pakalpojumu sniegšanas jomā un
kompetence administratīvo pārkāpumu procesā noteikti Likuma XIII.
nodaļā.
1.5.2. Nodarījuma attiecināmība uz publiski tiesiskajām
attiecībām
Neattiecināms.
1.5.3. Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitīgums,
sekas - pamatots sabiedrības interešu aizskārums
Neattiecināms.
1.5.4. Administratīvā akta prioritātes principa
ievērošanas iespējas
Neattiecināms.
1.5.5. Paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva
elementi - darbība vai bezdarbība, par kuru paredzēta
administratīvā atbildība
Neattiecināms.
1.5.6. Korespondējošās tiesību normas - saistošo
noteikumu vienības, par kurās esošā regulējuma neīstenošanu
ir noteikta administratīvā atbildība
Neattiecināms.
1.5.7. Vai un ar kādiem administratīvā pārkāpuma
procesā esošajiem līdzekļiem būs iespējams problēmsituācijas
konstatēt un izmeklēt, kā arī pierādīt personas vainu
nodarījumā
Neattiecināms.
1.5.8. Soda veida un apmēra izvēles pamatojums
Neattiecināms.
1.5.9. Administratīvā soda efektivitāte nodarījumu
skaita samazināšanā, seku novēršanā, sabiedriskās kārtības
nodrošināšanā sabiedrības interesēs
Neattiecināms.
1.5.10. Soda piemērotāja - kompetentās iestādes, kura
piemēros sodus, - izvēles apsvērumi
Neattiecināms.
1.5.11. Saistošo noteikumu izvērtējums citu normatīvo
aktu, kas nosaka administratīvo vai kriminālatbildību
attiecīgajā jomā, kontekstā
Neattiecināms.
1.6. Iespējamo
alternatīvu, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi,
raksturojums, to ieviešanas trūkumi un priekšrocības
Par alternatīvu varētu uzskatīt izglītojošu pasākumu
īstenošanu, tomēr tie nav atzīstami par efektīviem - detalizētāk
skatīt paskaidrojuma raksta 1.2.2. apakšpunkta otro
rindkopu.
2.
Fiskālā ietekme uz pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus
aprēķinus
2.1.
Saistošo noteikumu īstenošanas fiskālās ietekmes prognoze uz
pašvaldības budžetu, iekļaujot attiecīgus aprēķinus:
2.1.1. Samazina vai palielina ieņēmumu daļu
Nav precīzi aprēķināms. Iespējams, ka samazināsies ienākumi,
kas saistīti ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu pašvaldības
budžetā. Tomēr, šādā gadījumā ilgtermiņā vajadzētu samazināties
nepieciešamībai pēc personāla un finanšu resursiem azartspēļu
atkarības seku novēršanai - sociālā palīdzība, sociālie
pakalpojumi, sociālā dienesta personāla resursi.
2.1.2. Samazina vai palielina izdevumu daļu
Nav precīzi aprēķināms. Ilgtermiņā vajadzētu samazināties
nepieciešamībai pēc personāla un finanšu resursiem azartspēļu
atkarības seku novēršanai - sociālā palīdzība, sociālie
pakalpojumi, sociālā dienesta personāla resursi.
2.1.3. Ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu vai
izdevumu daļā (piemēram, vai, lai īstenotu saistošos
noteikumus, jāsamazina finansējums citām pozīcijām)
Nav plānota ietekme uz citām pozīcijām budžeta ieņēmumu un
izdevumu daļā, piemēram, nav plānots samazināt finansējumu citām
pozīcijām.
2.2. Informācija
par nepieciešamajiem resursiem sakarā ar jaunu institūciju
vai darba vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences
paplašināšanu, lai nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi
(saistībā ar 5., 6. sadaļu)
Nav nepieciešami resursi sakarā ar jaunu institūciju vai darba
vietu veidošanu, esošo institūciju kompetences paplašināšanu, lai
nodrošinātu saistošo noteikumu izpildi.
3.
Sociālā ietekme, ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību,
uzņēmējdarbības vidi pašvaldības teritorijā, kā arī plānotā
regulējuma ietekme uz konkurenci (aktuālā situāciju,
prognozes tirgū un atbilstība brīvai un godīgai
konkurencei)
3.1. Sociālā
ietekme - ietekme uz cilvēku dzīvesveidu, kultūru, labsajūtu,
sabiedrību kopumā, kā arī ietekme uz konkrētām sabiedrības
grupām, tai skaitā sociālās atstumtības riskam pakļautajām
sabiedrības grupām, personu ar invaliditāti vienlīdzīgām
iespējām un tiesībām, uz dzimumu līdztiesību
Saistošo noteikumu piemērošana samazinās azartspēļu atkarības
rašanās risku un azartspēļu atkarības sekas. Sabiedrības
dzīvesveidam, kultūrai, labsajūtai vajadzētu uzlaboties.
Pozitīvās ietekmes nerašanās risks - azartspēļu atkarības riskam
cilvēki varētu atrast citus ceļus, kādos rasties problemātiskam
spēlēšanas paradumam (piemēram, azartspēles tīmeklī). Azartspēļu
rīkošanu tīmeklī var ierobežot tiešā pārvalde.
3.2.
Ietekme uz vidi - ar saistošo noteikumu īstenošanu izraisītas
tiešas vai netiešas pārmaiņas vidē, kuras ietekmē vai var
ietekmēt cilvēku, viņa veselību un drošību, kā arī bioloģisko
daudzveidību, augsni, zemes dzīles, ūdeni, gaisu, klimatu,
ainavu, kultūras un dabas mantojumu, iespējamā pakļautība
avāriju vai katastrofu riskiem un visu minēto jomu
mijiedarbība
3.3.
Ietekme uz iedzīvotāju veselību, iekļaujot informāciju par
to, vai saistošie noteikumi:
3.3.1. Ietekmēs (piemēram, uzlabos, atjaunos,
pasliktinās) vai neietekmēs cilvēku veselību
Pētījumā norādīts, ka "Eksperti intervijās norāda, ka
procesu atkarība bieži ir cieši saistīta ar vielu atkarības
procesiem. Te jānorāda, ka saikne var būt gan saistīta ar
personas noslieci uz atkarību, jo tām ir vienots
patofizioloģiskais mehānisms, gan tās sociālu un kulturālu
veicināšanu, piemēram, ar spēļu zāles un kazino kultūru, netieši
veicinot alkohola lietošanu (piemēram, alkohola diennakts
pieejamību ar zemākām cenām) un smēķēšanu (ar iespēju smēķēt
azartspēļu zālēs speciāli ierādītās telpās, neizejot no
azartspēļu zāles) ar dzērienu un tabakas izstrādājumu
piedāvāšanu.16"
Ņemot vērā minēto, samazinoties azartspēļu atkarības rašanās
risku, sagaidāms, ka samazināsies arī alkohola lietošanas un
smēķēšanas ietekme uz cilvēku veselību.
3.3.2. Nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas
veselības jomā
Neietekmē.
3.3.3. Radīs jaunas tiesības vai uzliks jaunus
pienākumus veselības jomā
Neietekmē.
3.4. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi
pašvaldības teritorijā, norādot:
3.4.1. Vai ar saistošajiem noteikumiem tiks veicinātas
uzņēmējdarbības aktivitātes, jaunu uzņēmumu veidošanās un
esošo uzņēmumu attīstība un izaugsme, kā arī paaugstināta to
konkurētspēja
Nē.
3.4.2. Kuri uzņēmēji ir saistošo noteikumu tiesiskā
regulējuma mērķgrupa un vai tiesiskais regulējums radīs
mērķgrupai jaunas tiesības, uzliks jaunus pienākumus vai
nodrošinās vienlīdzīgas tiesības un iespējas, veicinās
tiesību realizēšanu, uzlabos pakalpojumu pieejamību u.c.
Saistošo noteikumu tiesiskā regulējuma mērķgrupa ir personas,
kuras pakļautas azartspēļu atkarības rašanās riskam, kā arī
personas, kuras ietekmē šādas personas (tuvinieki, darba devēji),
un azartspēļu organizētāji.
3.5. Ietekme uz
konkurenci - iekļauj aktuālās situācijas aprakstu, situāciju
un prognozes tirgū (attiecībā uz saistīto pakalpojumu vai
preču pieejamību), paredzēto pasākumu atbilstības izvērtējumu
brīvai un godīgai konkurencei
Neietekmē.
4.
Ietekme uz administratīvajām procedūrām un to izmaksām gan
attiecībā uz saimnieciskās darbības veicējiem, gan fiziskajām
personām un nevalstiskā sektora organizācijām, gan budžeta
finansētām institūcijām
4.1. Institūcija,
kurā privātpersona var vērsties saistošo noteikumu
piemērošanā
Centrālā pārvalde.
4.2. Galvenie
procedūras posmi un privātpersonām veicamās darbības, ko
paredz saistošo noteikumu projekts, tai skaitā akcentē, kā
piedāvātais regulējums maina līdzšinējo kārtību
Tiek ierobežota azartspēļu organizēšana.
4.3.
Paredzētās administratīvo procedūru izmaksas:
4.3.1. Saimnieciskās darbības veicējiem
Neietekmē.
4.3.2. Fiziskajām personām
Neietekmē.
4.3.3. Nevalstiskā sektora organizācijām
Neietekmē.
4.3.4. Budžeta finansētām institūcijām
Skatīt paskaidrojuma raksta 2.1.1. un
2.1.2. apakšpunktu.
5.
Ietekme uz pašvaldības funkcijām un cilvēkresursiem
5.1. Pašvaldību
funkcijas, kuru izpildei tiek izstrādāti šie saistošie
noteikumi
Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 6. punkts (gādāt par
iedzīvotāju veselību - īstenot veselīga dzīvesveida veicināšanas
pasākumus un organizēt veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību),
4. panta pirmās daļas 9. punkts (nodrošināt iedzīvotājiem
atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt
sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus), 4. panta pirmās
daļas 14. punkts (piedalīties sabiedriskās kārtības un drošības
nodrošināšanā, tostarp izveidojot un finansējot pašvaldības
policiju), Likuma 42. panta desmitā daļa (pašvaldībai ir tiesības
izdot saistošos noteikumus, ar kuriem tiek noteiktas vietas un
teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt).
5.2. Pašvaldības
cilvēkresursi, kas tiks iesaistīti saistošo noteikumu
īstenošanā (tostarp, vai tiks uzlikti jauni pienākumi vai
uzdevumi esošajiem darbiniekiem, veidotas jaunas darba vietas
u.tml.).
Nav paredzēts uzlikt jaunus pienākumus vai uzdevumus esošajiem
darbiniekiem, veidot jaunas darba vietas u.tml.
6.
Izpildes nodrošināšana
6.1. Saistošo
noteikumu izpildē iesaistītās institūcijas, tai skaitā, vai
paredzēta jaunu institūciju izveide, esošo likvidācija vai
reorganizācija
Saskaņā ar Likuma 90. pantu administratīvā pārkāpuma procesu
par Likumā minētajiem pārkāpumiem veic Izložu un azartspēļu
uzraudzības inspekcija. Nav paredzēta jaunu institūciju izveide,
esošo likvidācija vai reorganizācija.
6.2. Izpildes
nodrošināšanai nepieciešamie resursi un to pamatotība
(nedublējot 2. punktā norādīto)
Nav nepieciešami resursi.
7.
Prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem, ko sniedz
mērķa sasniegšana
7.1. Vai saistošie
noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa sasniegšanas
nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs minētā
mērķa sasniegšanai
Ņemot vērā, ka nav konstatētas piemērotas alternatīvas, kas
ļautu pašvaldībai samazināt azartspēļu atkarības rašanās risku,
secināms, ka saistoši noteikumi ir piemēroti iecerētā mērķa
sasniegšanas nodrošināšanai un paredz tikai to, kas ir vajadzīgs
minētā mērķa sasniegšanai.
7.2.
Samērīguma tests
7.2.1. Vai pašvaldības izraudzītie līdzekļi ir
piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai
Jā.
Cita starpā atzīmējams, ka pašvaldības ieskatā azartspēļu
atkarības riska rašanās samazināšana ir būtiskāka par azartspēļu
organizatoru interesēm. Azartspēles nav uzskatāmas par ienākumu
gūšanas veidu, nesniedz būtisku un izmērāmu labumu sabiedrībai,
bet rada būtiskus izmērāmus riskus sabiedrībai (plašāk skatīt
paskaidrojuma raksta 1.2. apakšpunktu).
7.2.2. Vai nav saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa
sasniegšanai
Nē.
7.2.3. Vai pašvaldības rīcība ir atbilstoša
Jā.
8.
Izstrādes gaitā veiktās konsultācijas ar privātpersonām un
institūcijām, tostarp norādot Pašvaldību likuma 46. panta
trešajā daļā minēto informāciju
8.1. Sabiedrības
pārstāvji (tostarp biedrības, nodibinājumi, apvienības
u.tml.), ar kuriem notikušas konsultācijas saistošo noteikumu
izstrādes procesā
Nav notikušas konsultācijas saistošo noteikumu izstrādes
procesā.
8.2. Izmantotais
sabiedrības līdzdalības veids (lai atspoguļotu, kā
pašvaldības ir centusies sasniegt mērķgrupu, kā arī
noskaidrot pēc iespējas plašākas sabiedrības viedokli)
Saistošo noteikumu projektu un tam pievienoto paskaidrojuma
rakstu pašvaldības nolikumā noteiktajā kārtībā publicēja
pašvaldības oficiālajā tīmekļvietnē sabiedrības viedokļa
noskaidrošanai, paredzot termiņu, kas nav mazāks par divām
nedēļām.
8.3. Sabiedrības
pārstāvju izteiktie priekšlikumi un iebildumi, norādot, kuri
no tiem ņemti vērā
Nav saņemti.
8.4. Par saistošo
noteikumu projektu saņemtie viedokļi pēc saistošo noteikumu
projekta publicēšanas sabiedrības viedokļa noskaidrošanai, to
apkopojums un izvērtējums (iesniedzēji, vērā ņemtie viedokļi,
vērā neņemtie viedokļi, pamatojums)
Nav saņemti.
8.5. No
institūcijām saņemtie viedokļi un atzinumi, to apkopojums un
izvērtējums (vērā ņemtie viedokļi, vērā neņemtie viedokļi,
pamatojums) - gan tādi, kas saņemti, pamatojoties uz
normatīvajos aktos noteiktu pienākumu, gan lūgti pēc
pašvaldības iniciatīvas, gan sniegti pēc institūcijas
iniciatīvas
Nav lūgts sniegt viedokļus un atzinumus. Nav saņemti viedokļi
un atzinumi.
8.6. Informācija
par cita veida saziņu un konsultācijām, ja tādas bijušas
Nav notikusi cita saziņa un konsultācijas.
1
https://esparveselibu.lv/sites/default/files/2020-04/Petijums-par-azartspelu-socialo-mediju-datorspelu-un-citu-procesu-atkaribu-izplatibu-Latvija.pdf
2 Pētījuma 124. lpp.
3 Pētījuma 42. lpp.
4 Pētījuma 47. lpp.
5
https://likumi.lv/ta/id/324799-par-azartspelu-un-izlozu-politikas-pamatnostadnem-20212027-gadam
6 Pētījuma 82. lpp.
7 Pētījuma 82. lpp.
8 Satversmes tiesas 2023. gada
20. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 18. punkta
pēdējā rindkopa
9 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa
sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkta sestā
rindkopa
10 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa
sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkta astotā
rindkopa
11 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa
sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkta vienpadsmitā
rindkopa
12 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa
sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkta divpadsmitā
rindkopa
13 Satversmes tiesas 2023. gada 20. aprīļa
sprieduma lietā Nr. 2022-13-05 20. punkta četrpadsmitā
rindkopa
14 Pētījuma 143. lpp.
15 Pētījuma 147. lpp.
16 Pētījuma 82. lpp.
Talsu novada pašvaldības domes
priekšsēdētāja E. Kārkliņa