14. pants

Pašvaldība kopš brīža, kad sarakstā iekļautajā zemes

vienībā latvāņu ierobežošana ir veikta, ekspertu darba grupa šo

teritoriju apseko vēl 5 gadus, lai pārliecinātos, ka latvāņi

iznīcināti pilnībā.

Bauskas novada domes priekšsēdētājsA.

Okmanis

1. pielikums

Bauskas novada pašvaldības

invazīvo augu sugas - Sosnovska latvāņa

apkarošanas plānam 2025.-2029. gadam

Sosnovska

latvāņa ierobežošanas metodes

Informācija izkopēta no Valsts augu

aizsardzības dienesta tīmekļa vietnes

https://www.vaad.gov.lv/lv/iznicinasanas-metodes

1.

Mehāniskā ierobežošanas

metode:

1.1. Ziedu un

zaļu sēklu čemura nogriešana

Šis paņēmiens ir efektīvs, jo balstīts uz auga bioloģiju.

Latvānis ir monokarps augs, kas nozīmē, ka augs veic pilnu

bioloģisko ciklu - izaug, saražo sēklas un atmirst. Ja brīdī, kad

latvānis ir uzziedējis un/vai paspējis

izveidot zaļas sēklas, tā galveno čemuru nogriež,

latvānis aiziet bojā dabiskā ceļā. Būtiski ir pārliecināties, vai

latvānis, kas ir ar lielu biomasu, nepaspēj nobriedināt sēklas

arī pēc stublāja nogriešanas, izmantojot tajā uzkrājušās barības

vielas.

Paņēmienu veic, nogriežot latvāņa galveno ziedkopu tās

ziedēšanas sākumā (jūnija beigas līdz augusta vidus) vai kad

izveidojušās zaļas sēklas. Zaļās sēklas obligāti savāc maisos un

atstāj tās kompostēties. Nepieļaut zaļo sēklu nonākšanu vidē, kur

tās var nogatavoties un izplatīties tālāk. To veic ar darbarīku

garā kātā, kas sastāv no izliekta asmens (mačetveidīga

priekšmeta, līdzīga izkaptij) vai šķērēm, kādas tiek lietotas

augļu koku zaru nogriešanai. Garais kāts nodrošina mazāku iespēju

saskarties ar latvāņa šūnsulu. Tā kā paņēmiena izpilde ir

darbietilpīgs un laikietilpīgs process, kas nav veicams lielās

platībās, to pielieto atsevišķu latvāņu iznīcināšanai, nelielu

audžu ierobežošanai, kā arī vietās, kur nevar izmantot tehniku,

ķīmisko ierobežošanas metodi vai kā papildus paņēmienu, to var

pielietot bioloģiskajās saimniecībās.

1.2. Latvāņa centrālo

rozešu izduršana

Latvāņa centrālo rozeti (galveno ziedkopu) izdur ar lāpstu vai

tai līdzīgu darbarīku 5-10 cm zem augsnes virskārtas. Ja

paņēmienu pielieto pavasarī, to atkārto vismaz 2-3 reizes sezonā,

jo iespējama latvāņa atjaunošanās no jauniem dīgstiem. Ja darbu

veic ar pieaugušiem latvāņiem, to dara tikai vienu reizi ziedkopu

veidošanās laikā, bet pastāv lielāka varbūtība apdedzināties ar

latvāņa šūnsulu. Tā kā uz latvāņa sakņu kakla atrodas potenciālie

"snaudošie pumpuri", tā ir vieta, no kuras augs var

atjaunoties pēc pļaušanas, tādēļ šis paņēmiens ir ļoti

efektīvs.

Darbs jāveic uzmanīgi, lai auga daļas nesaskartos ar ādu. Ja

nogrieztos augus grib savākt ar rokām, noteikti jālieto gumijas

cimdi, lai šūnsula nenonāktu uz ādas pat caur apģērbu. Tā kā

paņēmiena izpilde ir darbietilpīgs un laikietilpīgs process, kas

nav veicams lielās platībās, to pielieto atsevišķu latvāņu

iznīcināšanai, nelielu audžu ierobežošanai, kā arī vietās, kur

nevar izmantot tehniku, ķīmisko ierobežošanas metodi vai kā

papildus paņēmienu, to var pielietot bioloģiskajās

saimniecībās.

1.3. Noklāšana ar

melnu (gaismas necaurlaidīgu) plēvi vai mulču

Paņēmiens darbojas, vienlaicīgi neļaujot latvānim

fotosintezēt, kā arī zem mulčas esošās sēklas saule sakarsē, tās

zaudē dīgtspēju. Paņēmiens ir efektīvs, bet salīdzinoši dārgs.

Paņēmienu lieto veģetācijas perioda sākumā (aprīlī, maija

sākumā). Ar gaismas necaurlaidīgu materiālu noklāj latvāni, to

nostiprina ar smagiem priekšmetiem, pret vēja iedarbību un

dzīvnieku bojājumiem, tādējādi pārtraucot tā fotosintēzes procesu

un nodrošinot latvāņa atmiršanu. Plēvi noņem pēc latvāņa

atmiršanas (apm. pēc 3 mēnešiem), kad latvāņi aizgājuši bojā. Pēc

plēves noņemšanas izmanto ierobežošanu ar kultūraugiem

(bioloģisko metodi).

Paņēmienu izmanto apmēram 1-2 gadus līdz latvāņa

iznīcināšanai, papildina ar citiem paņēmieniem. Paņēmienu

pielieto atsevišķu latvāņu iznīcināšanai, nelielu audžu

ierobežošanai, kā arī vietās, kur nevar izmantot tehniku, ķīmisko

ierobežošanas metodi vai kā papildus paņēmienu, to var pielietot

bioloģiskajās saimniecībās.

1.4. Nopļaušana ar

traktorvilkmes vai rokām darbināmu tehniku

Ja iespējams, šo paņēmienu veic, izmantojot traktorvilkmes

tehniku. Ja tas nav iespējams - mežmalās, augstās nogāzēs un

citās ierobežotās vietās pļauj ar rokas instrumentiem. Atklātās

platībās izmanto traktorvilkmes pļaujmašīnas ar rotējošiem darba

mehānismiem. Ceļmalās, uzbērumu nogāzēs, grāvmalās un nelīdzena

reljefa vietās, kur tas iespējams, latvāņus pļauj ar traktoram

uzkarināmu pļāvēju - smalcinātāju, kura darbīgā daļa - rotors ir

paceļams, nolaižams vai noturams leņķī paralēli augsnes

virskārtai. Paņēmienu veic vai nu 2-4 reizes veģetācijas periodā,

atkarībā no latvāņa ataugšanas ātruma, apmēram ik pēc 2-3

nedēļām, pļaujot latvāni, kad tas sasniedzis 15-20 cm augstumu,

vai pļauj galvenās ziedkopas ziedēšanas sākumā vienu reizi,

novēršot sēklu veidošanos.

Lai novērstu sēklu veidošanos, paņēmienu papildina ar citiem

šo noteikumu pielikumā minētajiem paņēmieniem, jo nopļaušana

pirms ziedēšanas ir salīdzinoši neefektīvs paņēmiens, kas

galvenokārt dod kosmētisko efektu. Vairākkārtēja pļaušana rada

mazāku apdedzināšanās risku, toties mazāk efektīva, vienreizēja

pļaušana ziedkopas ziedēšanas sākumā ir efektīvāka, toties

bīstamāka veselībai. Ja atsevišķās vietās jau izveidojušās

ziedkopas un sākušas veidoties sēklas, ziedkopas izgriež un

iznīcina sadedzinot.

Lai nopļautie latvāņi netraucētu ūdens atvades sistēmas

darbību, iespēju robežās zaļo masu novāc. Paņēmienu veic,

ievērojot to, ka ir paaugstināta traumatisma iespējas. Izmanto

piemērotus darba aizsardzības līdzekļus. Paņēmiens pielietojams

regulāri vismaz 6-8 gadus līdz latvāņa iznīcināšanai kā pamata

vai papildus paņēmiens.

1.5. Optimāla augsnes

apstrādes sistēma

Augsnes apstrādi veic lauksaimniecībā izmantojamās zemēs, kur

iespējams izmantot lieljaudas tehniku, no agra pavasara līdz

vēlam rudenim (aprīļa līdz septembrim). Augsnes apstrāde ir viens

no efektīvākajiem paņēmieniem, jo darbojas kompleksi - veicina

latvāņu sēklu dīgšanu, nogriež un sagraiza ilgi augušo latvāņu

saknes, iestrādā latvāni augsnē, kā arī regulāri iznīcina jaunos

latvāņa dīgstus. Apstrāde nedod iespēju jaunajiem latvāņiem

nostiprināt sakņu sistēmu un pārziemot, bet vecajiem neļauj

uzkrāt barības vielas. Šis ir visefektīvākais paņēmiens latvāņa

ierobežošanai lielās ar latvāni invadētās teritorijās.

Efektīva ir vairākkārtēju augsnes apstrādes veidu kombinēšana,

tomēr tas palielina ierobežošanas izmaksas. Optimāla augsnes

apstrādes sistēma ietver dažādus augsnes apstrādes veidus un to

kombinācijas - aršanu, frēzēšanu, lobīšanu, kultivēšanu, ecēšanu

un šļūkšanu. Atbilstoši apstrādājamās lauksaimniecībā

izmantojamās zemes raksturīgajām īpašībām izvēlas optimālus

augsnes apstrādes veidus. Ja zem plāna trūdvielu akumulācijas

horizonta atrodas neauglīga podzola vai gleja horizonts vai

augsne ir akmeņaina, nevērtīga vai citādi nepiemērota šādai

apstrādei, dziļu augsnes apstrādi neveic, jo neauglīgais slānis

ar šādu apstrādi var tikt pacelts virsējā slānī vai bojāta

tehnika, kas nav paredzēta šādu teritoriju apstrādei.

Lai uzlabotu turpmāko apstrādes kvalitāti un iznīcinātu

ziemojošos augus, stipri nelīdzenu vai blīvu virsmu pirms

apstrādes loba līdz 10 cm dziļumam ar smagajiem diskiem. Lobīšanu

veic 2-3 nedēļas pirms turpmākās apstrādes. Lobīšanu veic arī

gadījumā, ja izveidojusies liela latvāņu zaļā masa vai pēc ražas

novākšanas kultūraugu sējumos, kur veģetācijas sezonā sadīguši

latvāņi. Lai sēklas iestrādātu dziļi augsnē, veic dziļaršanu

22-24 cm dziļumā (vislabāk ar skrūves tipa vērstuvju arklu ar

priekšlobītāju agregātā ar šļūci, kam ir asas šķautnes). Ja

sēklas nav pietiekami dziļi iestrādātas, lieto pleznu kultivatoru

vai frēzi 5-10 cm dziļumā, ko vislabāk veikt, sējot ziemājus ar

sējmašīnu, kas aprīkota ar frēzi.

Sausās augsnēs, kur nav izplatītas daudzgadīgas nezāles,

latvānim sadīgstot (latvāņu 2-6 lapu stadijā vai latvānim

sasniedzot 10-15 cm vai maija 2. dekādē), 10-15 cm, dziļumā

veic frēzēšanu vai seklu aršanu - nogriežot mietsaknes. Tās

izvērš pēc iespējas tuvu augsnes virspusei, veicinot latvāņu

sakņu izžūšanu un atmiršanu. Metodi neveic mitrās augsnēs. Pēc

frēzēšanas, latvāņiem atkārtoti sadīgstot, veģetācijas periodā

2-3 reizes augsni kultivē vai sēj kultūraugus, lai nodrošinātu

jaunajiem latvāņu dīgstiem konkurenci, neļaujot monopola veidā

iegūt visus tā augšanai nepieciešamos resursus (bioloģiskā

metode). Ja mitrā laikā latvāņa daļas sazaļo, tās kā zaļmēslojumu

ieloba augsnē 10 cm dziļumā.

Līdzenā reljefā labi drūpošā augsnē bez blīvas velēnas latvāņu

jaunos, masveidā sadīgušos latvāņu dzinumus iznīcina ar smagajām

ecēšām, līdz 10 cm dziļi un ar vidēji smagu asšķautņu šļūci

nogriež un saberž jaunos dzinumus. Ja vienā piegājienā tas nav

izdevies, darbību atkārto, mainot darba gaitas virzienu. Šļūces

posmi nelīdzenā reljefā nedrīkst būt gari, lai tehnika varētu

kopēt reljefa virsmu un tiktu efektīvi izmantota. Paņēmienu veic

regulāri pēc jaunu latvāņu asnu sadīgšanas.

Vāji drūpošā augsnē ar spēcīgu velēnu augsni disko, lai frēzi

mazāk noslogotu un darbs būtu kvalitatīvāks. Pēc latvāņu

sadīgšanas augsni frēzē 10-15 cm dziļi, lieto jebkura tipa

kultivatoru, nažu vai šķīvju ecēšas (10 cm dziļi) un frēzi (10-15

cm dziļi) agregātā ar šļūci. Darbības secīgi veic pēc latvāņu

sadīgšanas.

Ar daudzgadīgām nezālēm piesārņotas augsnes agri pavasarī,

latvānim sadīgstot, sekli uzloba ar arklu 10 cm dziļumā, un pēc

5-6 nedēļām uzar 22 līdz 24 cm dziļumā. Šāda augsnes apstrāde

samazina latvāņu sēklu dīgšanu, jo, apvēršot velēnu, tā nonāk

dziļi augsnē, kur latvānis nespēj dīgt. Pēc latvāņa atkārtotas

sadīgšanas to ieloba līdz 10 cm dziļumam. Šādās augsnēs frēzēšanu

neveic.

Vecās latvāņu audzēs, kas apņemtas ar daudzām dziļi ejošām

mietsaknēm, latvāņu audzi disko vai izmanto šļūci ar asām

šķautnēm, tādējādi iznīcinot ziemojošos augus. Pēc latvāņu

sadīgšanas augsni frēzē 10-15 cm dziļi un iespēju robežās to

izlīdzina ar pievelšanu vai smagu asšķautņu šļūci. Pēc latvāņu

atkārtotas masveida sadīgšanas veic sēklu dziļu iearšanu vai

lobīšanu 22 līdz 24 cm dziļumā, izmantojot arklu ar skrūvestipa

vērstuvi un priekšlobītāju vai stūrgriežiem agregātā ar

asšķautņainu šļūci, kas arumu labi nolīdzina. Pēc jaunu dzinumu

parādīšanās sekli pārar vai loba 10 cm dziļi. Jaunas sadīgšanas

gadījumā ar pleznu kultivatoru vai frēzi jaunos dzinumus regulāri

nogriež 5-10 cm dziļumā. Ja paņēmieni neefektīvi, lieto 10 cm

dziļu lobīšanu ar arklu.

Melnajā papuvē, kur paredzēts sēt ziemājus, pavasarī dziļi ar

(22 līdz 24 cm dziļumā), pēc latvāņu sadīgšanas sekli pārar (10

cm) vai loba, atlikušos latvāņus pēc sadīgšanas iznīcina ar seklu

augsnes apstrādi. Pēc sadīgšanas jaunos dzinumus 5-10 cm dziļumā

nogriež ar pleznu kultivatoru vai arklu vai, ja latvāņu tīrumā

maz, sēj ziemājus ar sējmašīnu, kas aprīkota ar frēzi.

Ja latvāņu tīrumā ir maz, augsnes apstrādi papildina

vienlaicīgi ar sēju, piemēram, lietojot frēzi agregātā ar

sējmašīnu. Augsnes apstrādes paņēmienus papildina ar bioloģisko

metodi - kultūraugu sēju, ko papildina ar mehāniskās

ierobežošanas metodes paņēmieniem - ziedu čemura nogriešanu,

latvāņa centrālo rozešu izduršanu vai pļaušanu, lai nodrošinātu

pasākumu savlaicīgu, kompleksu un sistemātisku veikšanu līdz

audzes pilnīgai iznīcināšanai.

2.

Ķīmiskā ierobežošanas

metode:

Ķīmisko ierobežošanu veic, izmantojot Latvijas Republikas

augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos herbicīdus,

kuri paredzēti latvāņu ierobežošanai:

• Glifosātu saturošie herbicīdi - Vispārējas sistēmas

iedarbības herbicīdi, kuri paredzēti daudzgadīgo viendīgļlapju un

divdīgļlapju nezāļu iznīcināšanai. Tie neveicina bioloģiskās

daudzveidības atjaunošanos apstrādātajās platībās.

• Selektīvas iedarbības herbicīdi - Paredzēti

daudzgadīgo divdīgļlapju nezāļu iznīcināšanai, līdz ar to

nodrošinot bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos apstrādātajās

platībās.

Ķīmisko metodi nelieto tuvāk

par 10 m no ūdenstilpēm un ūdenstecēm. Ievēro arī citus augu

aizsardzības līdzekļa marķējumā norādītos ierobežojumus.

Lai lietotu 2. reģistrācijas klases augu

aizsardzības līdzekļus, nepieciešama apliecība. Lai lietotu

ķīmisko paņēmienu meža zemē, jāsaņem atļauja no Valsts

meža dienesta.

Atklātās platībās apstrādi ar herbicīdiem veic ar lauku

smidzināšanas tehniku, bet platībās, kur nevar izmantot lauku

smidzinātājus, ar muguras smidzinātāju.

Augu aizsardzības līdzekļus vecajās latvāņu audzēs pirmo reizi

lieto to agrīnā attīstības stadijā (aprīlī, maija sākumā). Ja

latvānis ir kādā no nākamajām tā attīstības stadijām, pirms

ķīmiskās metodes lietošanas veic pļaušanu un atļauj nedaudz

ataugt.

Pēc latvāņa apstrādes ar ķīmisko ierobežošanas metodi veic

apstrādājamo platību kontroli un latvāņu dīgstu iznīcināšanu,

izmantojot bioloģisko metodi ar kultūraugu sēju augu konkurences

nodrošināšanai vai ar mehāniskās metodes paņēmieniem tādā veidā,

lai nodrošinātu latvāņa ierobežošanu un nepieļautu latvāņa

ataugšanu apstrādātajā vietā.

Augu aizsardzības līdzekļi latvāņa ierobežošanai

Latvāņu izplatību var ierobežot ķīmiski, izmantojot dažādus

herbicīdus.

Latvāņu ierobežošanai atļauts izmantot Latvijas Republikas

Augu aizsardzības līdzekļu reģistrā iekļautos līdzekļus.