4. pants
nosaka - Centrālā vēlēšanu komisija nodrošina Saeimas

vēlēšanu likuma, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma, Republikas

pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma un likuma

"Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"

izpildi, kā arī šo likumu vienveidīgu un pareizu piemērošanu un

kontrolē šo likumu precīzu izpildi. Veicot savus pienākumus un

realizējot tiesības, Centrālā vēlēšanu komisija rīkojas spēkā

esošo normatīvo aktu ietvaros. Minētā likuma 6. pantā starp

citiem pienākumiem un tiesībām ir noteikts, ka Centrālā vēlēšanu

komisija ir tiesīga izskatīt jebkuru ar vēlēšanu vai tautas

nobalsošanas un likumu ierosināšanas sagatavošanu un vadīšanu

saistītu jautājumu.

[5] Saskaņā ar likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

ceturto daļu Centrālā vēlēšanu komisija 45 dienu laikā pieņem

vienu no šādiem lēmumiem:

1) reģistrēt likumprojektu vai

Satversmes grozījumu projektu;

2) noteikt termiņu iesniegumā un

likumprojektā vai Satversmes grozījumu projektā konstatēto

trūkumu novēršanai;

3) atteikt likumprojekta vai

Satversmes grozījumu projekta reģistrāciju šā panta piektajā daļā

minētajos gadījumos.

Šā panta piektā daļa noteic, ka Centrālā vēlēšanu komisija

atsaka likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta

reģistrāciju, ja:

1) iniciatīvas grupa neatbilst šā

panta otrās daļas prasībām;

2) likumprojekts vai Satversmes

grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā

izstrādāts.

Līdz ar to likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. pants uzliek

Centrālajai vēlēšanu komisijai pienākumu reģistrēt vai atteikt

Likumprojekta reģistrāciju. Pildot šo pienākumu, Centrālajai

vēlēšanu komisijai ir jāpārbauda:

1) vai Likumprojekta iesniedzējs atbilst likuma "Par

tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 23. panta otrās daļas jēdzienam

"iniciatīvas grupa";

2) vai iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir

pilnībā izstrādāts.

[6] Iesniegumu ar lūgumu reģistrēt parakstu vākšanai

Likumprojektu iesniegusi biedrība "Atvērtās pārvaldības

partnerība Latvijā". Atbilstoši likumam "Par tautas

nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu

iniciatīvu" 23. panta otrās daļas 2. punktam iniciatīvas

grupa var būt Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajā kārtībā

izveidota un reģistrēta ne mazāk kā 10 vēlētāju izveidota

biedrība. Tādējādi Iesniedzējs atbilst likuma prasībām un ir

tiesīgs iesniegt likumprojektu reģistrācijai ar mērķi uzsākt

parakstu vākšanu.

[7] Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāpārliecinās, ka

iesniegtais Likumprojekts pēc formas un satura ir pilnībā

izstrādāts. Ja tas kaut vai kādā daļā neatbilst jēdzienam

pilnībā izstrādāts, tad šo trūkumu novērst nav iespējams

un jāatzīst, ka likumprojekts kopumā neatbilst Satversmes 78.

panta prasībām.

[8] Tiesību zinātnē norādīts, ka no Satversmes 78. panta

izrietošais pienākums izvērtēt vēlētāju iesniegtu likumprojektu

nenozīmē, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai būtu tiesības vērtēt

šo projektu pēc tā, vai tas atzīstams par labu un vēlamu".

Šajā ziņā likumprojekta iesniedzējiem ir pilnīga brīvība"

(sk.: Dišlers K. Vai Centrālajai vēlēšanu komisijai ir tiesība

pārbaudīt iesniegtos likumprojektus. Jurists, 1928. gada

oktobris, Nr. 5, 135.-136. sleja).

Savukārt Centrālajai vēlēšanu komisijai ir pienākums izvērtēt,

vai Likumprojekts atbilst augstāka juridiska spēka normām un vai

tas pēc sava satura iekļaujas tiesību sistēmā.

Arī Eiropas Komisija par demokrātiju caur tiesībām (Venēcijas

komisija) ir paudusi, ka tautas nobalsošanai nododamajam

likumprojektam jāatbilst augstāka juridiskā spēka tiesību normām,

starptautiskajām tiesībām un Eiropas Padomes principiem

(demokrātija, cilvēktiesības un tiesiska valsts). Likumprojekti,

kas neatbilst šiem nosacījumiem, nebūtu nododami tautas

nobalsošanai (sk.: Code of Good Practice on Referendums,

CDL-AD (2007) 008rev, Venice, 16-17 March 2007, point

III.3.

https://www.venice.coe.int/webforms/documents/default.aspx?pdffile=CDL-AD(2007)008rev-cor-e).

Latvijas Republikas Augtākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2014. gada 28. marta spriedumā lietā Nr. SA-3/2014

(10. p.) norādīts: "Lai tiesību sistēma varētu

funkcionēt, tā būtu efektīva un varētu tikt piemērota, tā

nedrīkst būt pretrunīga. Tai jābūt iekšēji saskanīgai (Helge

Sodan: Das Prinzip der Widerspruchsfreiheit der Rechtsordnung.

In: Juristenzeitung 1999, S.864 ff.; sk. arī Vācijas Federālās

konstitucionālās tiesas spriedumu lietā Nr. 2 BvR 1991, 2004/95,

C.I.2.c.aa punkts, BVerfgE 98, 106 ff.). Tādēļ jebkuram likumam

pēc sava satura ir jāiekļaujas tiesību sistēmā. Tas nozīmē, ka

likumam, pielietojot atzīto tiesību piemērošanas, it sevišķi

interpretācijas metodoloģiju, ir jābūt piemērojamam, neradot

pretrunu ar juridiskā spēka hierarhijā augstākām vai prioritāri

piemērojamām tiesību normām. Šā tiesību sistēmas saskaņas

principa ievērošanas prasība attiecas arī uz pilsoņu kopuma

Satversmes 78. panta kārtībā pieņemtajiem likuma vai Satversmes

grozījumu projektiem."

Centrālajai vēlēšanu komisijai jāpārbauda, vai Likumprojekts

tā pieņemšanas gadījumā nenonāktu pretrunā ar Satversmē

ietvertajām normām, principiem un vērtībām (Satversmes tiesas

2012. gada 19. decembra lēmums par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2012-03-01, 18.3. punkts).

[9] Iesniedzējs Likumprojekta sagatavošanu konkrētajā

redakcijā pamatojis ar to, ka arī Latvijas Republikas Augstākā

Padome ar 1992. gada 20. oktobra likumu "Par 5. Saeimas

vēlēšanām" noteica, ka 5. Saeimas vēlēšanām piemērojams

Latvijas Republikas 1922. gada 9. jūnija "Likums par Saeimas

vēlēšanām".

Norādāms, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas,

pakāpeniski pārejot no sociālistiskā tiesību loka atpakaļ uz

Rietumu tiesību loku, tiesiskā sistēma Latvijā ir mainījusies un

turpina attīstīties, tostarp arī tiesību akti attiecībā uz

vēlēšanām. Deviņdesmitajos gados atjaunot vairākus neatkarīgās

Latvijas laikā pieņemtos likumus bija loģisks un nepieciešams

solis, bet arī tad, ievērojot esošo situāciju, nevarēja iztikt

bez šo likumu pakāpeniskas ieviešanas, papildu atrunām par spēkā

stāšanās laiku un kārtību un atsevišķu normu piemērošanas

jautājumiem. Tāpat, lai 5. Saeimas vēlēšanu sarīkošanai varētu

piemērot 1922. gada 9. jūnija "Likumu par Saeimas

vēlēšanām", tas bija jāizsaka jaunā, tā brīža situācijai

atbilstošā redakcijā.

Likumam ir jāiekļaujas pastāvošajā tiesību sistēmā, tam

jāatbilst reālajai situācijai konkrētajā laika posmā un,

izstrādājot likumprojektus, ir jārespektē situācija, kas

veidojusies atbilstoši spēkā esošajai kārtībai, un jānodrošina

pāreja uz likumprojektā paredzēto kārtību.

[10] Iesniedzējs nav ņēmis vērā, ka pašlaik Saeimas vēlēšanu

norises kārtību noteic 1995. gada 25. maijā Saeimā pieņemtais

Saeimas vēlēšanu likums, kurā kopš tā pieņemšanas ir izdarīta arī

virkne grozījumu, kas saistīti gan ar grozījumiem Latvijas

Republikas Satversmē, gan citām izmaiņām vēlēšanu kārtībā, kas

nepieciešamas, vēlēšanu sistēmai attīstoties.

Saeimas vēlēšanu likuma normas saistītas gan ar Latvijas

Republikas Satversmi, gan citiem likumiem (Pašvaldības vēlēšanu

komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likums, likums "Par

Centrālo vēlēšanu komisiju").

Centrālā vēlēšanu komisija atzīst, ka Likumprojekts pēc sava

satura ir pretrunā ar Satversmes normām (piemēram, 8. pantu, 11.

pantu) un neiekļautos Latvijas tiesību sistēmā. Tāpat

Likumprojekts ir pretrunā ar Administratīvo teritoriju un

apdzīvoto vietu likumu, likumu "Par Centrālo vēlēšanu

komisiju", Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu

iecirkņu komisiju likumu u.c.

Ar to ir pietiekami, lai atzītu, ka Likumprojekts kopumā

neatbilst Satversmes 78. panta prasībām.

[11] Papildus, pievērošoties jautājumam arī par Likumprojekta

formu, norādāms, ka argumentam, ka Iesniedzējam sagatavot

grozījumus spēkā esošajā Saeimas vēlēšanu likumu būtu sarežģīti,

nav pamata. No Centrālās vēlēšanu komisijas 2021. gada 29. aprīļa

sēdē Iesniedzēja paustā secināms, ka Iesniedzēja nolūks,

iesniedzot Likumprojektu, ir panākt, lai kandidātu sarakstus

Saeimas vēlēšanām varētu iesniegt vēlētāji (1922. gada likuma

"Likums par Saeimas vēlēšanām" 20. pants:

"Katram iesniegtam Saeimas deputatu kandidatu sarakstam

jābūt parakstītam vismaz no simts vēlētājiem. Pirmie trīs

parakstītāji uzskatami par kandidatu saraksta iesniedzējiem un

uzņemas atbildību par visu iesniegto dokumentu pareizību. Katrs

vēlētājs drīkst parakstīt tikai vienu kandidatu

sarakstu.").

Tomēr Iesniedzējs nav sagatavojis attiecīgu likumprojektu par

vēlamiem grozījumiem spēkā esošajā Saeimas vēlēšanu likumā, bet

ir iesniedzis likumprojektu "Likums "Par Latvijas

Republikas 1922. gada likuma "Likums par Saeimas

vēlēšanām" atjaunošanu"".

[12] Satversmes tiesa ir secinājusi, ka vēlētāji, īstenojot

likumdošanas iniciatīvas tiesības, piedalās likumdošanas procesā

un ne vien bauda likumdevējam Satversmē noteiktās tiesības, bet

arī uzņemas likumdevējam noteiktos pienākumus. Tātad, īstenojot

likumdošanas iniciatīvas tiesības, ir jāievēro tās pašas rīcības

brīvības robežas, kuras likumdevējam nosaka Satversmes normas un

principi. Satversmes tiesa jau sākotnēji ir norādījusi: [..]

likumības princips noteic, ka likums un tiesības ir saistošas

ikvienai valsts varas institūcijai, arī likumdevējam pašam

(Satversmes tiesas 1999. gada 1. oktobra spriedums lietā Nr.

03-05(99)).

[13] Lai noskaidrotu, kas uzskatāms par pilnīgi izstrādātu

likumprojektu no formas viedokļa, likumprojektu iesniedzēji var

sekot likumprojektu noformēšanai izvirzītajām prasībām. Piemēram,

Saeimas kārtības ruļļa 79. panta pirmās daļas 5. punkta otrajā

teikumā noteikts, ka vēlētāju iesniegtajiem likumprojektiem

"jābūt noformētiem likumprojektu veidā". Tātad vēlētāju

iesniegts Satversmes grozījuma vai likuma ierosinājums, kurš nav

noformēts likumprojekta veidā, būtu atzīstams par tādu, kas nav

pilnīgi izstrādāts no formas viedokļa (sk. Satversmes tiesas

2012. gada 19. decembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2012-03-01). Turklāt likumprojektam jābūt izstrādātam

atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. Atbilstoši Valsts

pārvaldes iekārtas likuma 95. pantam svarīgākās juridiskās

tehnikas prasības, kas jāievēro, noformējot likumprojektu, ir

ietvertas Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumos Nr.

108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi"

(turpmāk - MK noteikumi Nr. 108). Minēto noteikumu 2.9. nodaļā ir

noteiktas prasības grozījumu izdarīšanai likumā. 66. punkts

noteic, ka grozījumu likumprojektu nesagatavo, ja tā normu apjoms

pārsniegtu pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma. Šādā gadījumā

sagatavo jaunu likumprojektu. Ņemot vērā, ka konkrētajā gadījumā

Likumprojekts neatbilst minētajām prasībām, Centrālās vēlēšanu

komisijas ieskatā tas nav pilnībā izstrādāts arī pēc formas.

[14] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2020.

gada 2. marta sprieduma lietā Nr. SA-1/2020 9. punktā norādīts:

"[..]vajadzība jau sākotnēji ievērot likumprojektam

nepieciešamās formas un satura prasības ir pamatota ar to, ka pēc

likumdošanas iniciatīvas nodošanas Centrālajai vēlēšanu komisijai

tā negrozītā veidā tiek nodota parakstu vākšanai turpmākajai

likumprojekta virzībai. Likumdošanas iniciatīvas īstenošanas

kārtība demokrātiskā un tiesiskā valstī ir nepieciešama, lai

nodrošinātu tautas gribas izteikuma īstumu un derīgumu, samazinot

iespēju prettiesiskā veidā ietekmēt tautas likumdošanas procesu

un tādējādi aizsargājot demokrātiskas valsts iekārtu (sal.

Satversmes tiesas 2009. gada 19. maija sprieduma lietā Nr.

2008-40-01 14. punkts). [..]Tā kā iniciatīvas grupas

iesniegtā likumprojekta tekstu turpmākajā procesā vairs nevar

grozīt, ir jānodrošina tas, lai tautas nobalsošanai netiktu

virzīts tāds projekts, kas ir pretrunā ar demokrātiskas un

tiesiskas valsts pamatvērtībām. Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas

īstenošanas mehānismam ir jānodrošina tas, lai minētajām vērtībām

neatbilstoša likumprojekta virzība tiktu apturēta pēc iespējas

savlaicīgi. Ja tautas nobalsošanai regulāri tiktu nodoti

nekvalitatīvi vai nekonstitucionāli likumprojekti, tad tiktu

nivelēta pati vēlētāju likumdošanas iniciatīvas ideja un ar laiku

varētu samazināties vēlētāju pilsoniskā aktivitāte (Satversmes

tiesas 2013. gada 18. decembra sprieduma lietā Nr. 2013-06-01

13.2. punkts)."

Tāpat minētajā 2020. gada 2. marta spriedumā lietā Nr.

SA-1/2020 15. punktā Senāts atzinis: "Prasība, ka

likumprojektam jābūt noformētam tādā formā, kā to paredz tiesību

normas par likuma grozījumu tekstu, nav tikai formāla, bet iegūst

nozīmi, vērtējot likumprojektu arī pēc satura. Vēlētājiem gan

parakstu vākšanas procesā, gan tautas nobalsošanā no

likumprojekta ir jābūt nepārprotami skaidram, kāds ir likuma

grozījumu projekta teksts, būtība un mērķis. Tikai tad, ja tas ir

skaidrs, vēlētāji var brīvi paust savu gribu par iecerētajiem

grozījumiem. Ja likuma grozījumu projekta teksts, būtība un

mērķis ir nesaprotams, neskaidrs vai maldinošs, vēlētāji

objektīvi nevar izdarīt izvēli. Savukārt, ja vēlētāji parakstās

par šādu grozījumu virzīšanu un vēlāk nobalso par šādu grozījumu

tekstu, tad tautas nobalsošanas rezultātu nevar uzskatīt par

tiesiski derīgu."

Ievērojot augstāk minēto, Centrālā vēlēšanu komisija konstatē,

ka Likumprojekts nav pilnīgi izstrādāts pēc formas un satura un

neatbilst Satversmes 78. pantam.

III.

Pamatojoties uz likuma "Par tautas nobalsošanu, likumu

ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu" 23. panta

ceturtās daļas 3. punktu un piektās daļas 2. punktu, Centrālā

vēlēšanu komisija nolemj:

atteikt likumprojekta "Likums "Par Latvijas

Republikas 1922. gada likuma "Likums par Saeimas

vēlēšanām" atjaunošanu"" reģistrāciju.

Šo lēmumu viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas var

pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā

(Brīvības bulvārī 36, Rīgā, LV - 1511).

Centrālās vēlēšanu komisijas

priekšsēdētāja K. Bērziņa

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs

R. Eglājs

Likumprojekts

Likums "Par Latvijas

Republikas 1922. gada likuma "Likums par Saeimas

vēlēšanām" atjaunošanu"