Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu

13. pants
Iestādes un vēlētas institūcijas pieprasījums

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-17

(1) Saeimas Prezidijam, republikas pilsētas domes un novada domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad Saeima vai attiecīgā dome ir sanākusi uz pirmo sēdi, ir pienākums pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka ievēlētie deputāti varētu būt bijuši VDK darbinieki vai informatori (3. pants).

(2) Jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam ir pienākums attiecībā uz personu, kas attiecīgajā iestādē ieņem tādu amatu, kurā saskaņā ar likumiem ir aizliegts būt VDK darbiniekiem vai informatoriem, pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka attiecīgā persona varētu būt bijusi VDK darbinieks vai informators (3. pants). Šāda izziņa pieprasāma ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, par kuru tiek pieprasīta izziņa, ir uzsākusi pildīt darba vai dienesta pienākumus.

(3) Šāda izziņa nav jāpieprasa par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.

(4) Ja atbilde ir apstiprinoša, bet persona, par kuru pieprasīta izziņa no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, noliedz savu sadarbību ar VDK, Saeimas Prezidijam, republikas pilsētas domes un novada domes priekšsēdētājam, valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam ir pienākums divu nedēļu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt attiecīgā rajona vai republikas pilsētas prokuratūrai pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.

16

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)