10. pants

Dažādi jautājumi

10.1. Komunistiskās partijas veterānu sektors

1981. gadā sākta LKP un PSKP veterānu, kā arī personālo un militāro pensionāru apbedīšana Rīgas Brāļu kapos pa kreisi no galvenā ceļa. Pēc Rīgas pieminekļu aģentūras datiem, līdz 1989. gada vidum Rīgas Brāļu kapos apbedīti 473 dažāda kaluma cīnītāji un cīnītājas par padomju varu; dažreiz arī viņu dzīves biedri.

1989. gada 23. maijā Latvijas PSR Valsts kultūras komitejas priekšsēdētājs R. Pauls lūdza Rīgas pilsētas Tautas deputātu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāju biedru A. Rubiku izbeigt jebkuru apbedīšanu Rīgas Brāļu kapu ansambļa teritorijā. Acīmredzot lūgums tika izpildīts, ievērojot tā laika politisko situāciju.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums "Par Brīvības pieminekli un Rīgas Brāļu kapiem" (pieņemts 1993. gada 2. februārī) uzdod Latvijas Republikas Ministru Padomei, konsultējoties ar Brāļu kapu komiteju, starp citu: "3. 3) sakārtot Rīgas Brāļu kapu ansambli atbilstoši to izveidi autoru iecerei, nodrošinot arī nepieciešamo pārapbedīšanas darbu veikšanu.

Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļa 2002. gada septembrī ziņoja, ka, pamatojoties uz Augstākās Padomes 1993. gada lēmuma, Rīgas Brāļu kapos dusošo Padomju Savienības Komunistiskās partijas veterānu mirstīgās atliekas pārapbedīs Ziepniekkalna padomju armijas Rīgas Brāļu kapos. Atzīstot, ka dažu Rīgas Brāļu kapos dusošo veterānu radinieki iebilst pret pārapbedīšanu pieļāva, ka, ja radinieki izteiks vēlmi, veterānus apbedīs jebkuros citos kapos Rīgas teritorijā. No 1994. gada līdz 2008. gada janvārim no Rīgas Brāļu kapiem uz piederīgo izvēlētu vietu pārapbedītas 113 personas.

Jāatrod atrisinājums Rīgas Brāļu kapos nepiederošo apbedījumu lietā.

10.2. Kapu plāksnes

1944. gadā, laikā no 14. līdz 25. oktobrim, Veco latviešu strēlnieku nodalījumā apbedīja trīs Sarkanās armijas 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijas 45. atsevišķās gvardes izlūku rotas karavīrus.

1945. gada jūnijā Rīgas Brāļu kapos apbedīts bijušās Latvijas armijas ģenerālis un atvaļinātais Sarkanās armijas ģenerālmajors Oto Grosbarts.

Pēc tam Rīgas Brāļu kapu centrālajā kapulaukā apbedījumi netika veikti līdz 1958. gadam, šajā laikā atsevišķi apbedījumi bijuši Veco latviešu strēlnieku nodalījumā.

Latvijas PSR Ministru padomes 1958. gada 19. maija lēmumā Nr. 251 ierakstīts, ka Brāļu kapi Rīgā uzskatāmi par arhitektūras pieminekli un uzliek par pienākumu Latvijas PSR Ministru padomes Celtniecības un arhitektūras lietu valsts komitejai ņemt to valsts aizsardzībā, bet Rīgas pilsētas izpildkomitejai tiek uzdots līdz 1958. gada 20. jūlijam pārvest uz Brāļu kapiem un tur svinīgi apbedīt strēlniekus varoņus, kas Lielā Tēvijas kara gados krituši cīņās par sociālistiskās Dzimtenes brīvību un neatkarību un apbedīti citās vietās.

1958. gada 22. jūnijā pie Mātes Latvijas tēla apbedīja Sarkanās armijas majoru Leonīdu Leščinski (kritis pie Rīgas 1944. gada 14. oktobrī).

1958. gada 22. jūlijā Rīgas Brāļu kapu centrālajā kapulaukā svinīgā ceremonijā apbedīja 12 Sarkanās armijas latviešu vienībās dienējošos un mobilizētos Maskavas un Ļeņingradas apgabalos kritušos karavīrus, deviņus Otrā pasaules kara laika partizānus un Latvijas Atbrīvošanas cīņās par spiegošanu nošauto SA 15. Armijas Sevišķās nodaļas priekšnieku, un šī ceremonija beidzās, aizdedzinot Svēto uguni ar lāpu, kas atvesta no Marsa laukuma Ļeņingradā.

1958. gada decembrī izskatīja un apstiprināja nolikumu (statūtus) par Rīgas Brāļu kapiem, kurā norādīts, ka "2. Rīgas Brāļu kapos tiek apbedīti vienīgi latviešu strēlnieki, kas krituši cīņās pret Dzimtenes ienaidniekiem vai arī miruši no kaujā gūtajiem ievainojumiem. 3. Rīgas Brāļu kapos tiek apbedīti izcilākie latviešu karaspēku daļu strēlnieki bez tautības izšķirības. 4. Apbedīšana Rīgas Brāļu kapos notiek ar ikreizēju īpašu Latvijas PSR Ministru padomes atļauju. Rīgas Brāļu kapos aizliegts apbedīt privātas personas." Tai laikā par strēlniekiem tika saukti gan latviešu strēlnieki Pirmā pasaules karā, gan Sarkanās armijas karavīri, kuri karoja 1941. gada 3. jūlijā izveidotajā 201. latviešu strēlnieku divīzijā, no 1942. gada oktobra 43. gvardes latviešu strēlnieku divīzijā, vēlāk 130. latviešu strēlnieku korpusā.

Pēc 1959. gada datiem, Rīgas Brāļu kapi bija kļuvuši par vienu no 680 Strādnieku un zemnieku Sarkanās armijas karavīru kapsētām Latvijā.

Vēlākos gados Rīgas Brāļu kapos pārapbedīti un apbedīti: 1959. gada 4. novembrī 4 partizāni. 1964. gada 10. maijā divi partizāni un partizānu komandieris A. Dambergs.

1964. gada 22. 24. septembrī uz Rīgas Brāļu kapiem pārapbedīti 65 zināmi un 74 nezināmi SA karavīri no Raiņa kapiem (krituši un miruši 1944. 1947. gadā), kā arī Padomju Savienības varonis gvardes vecākais leitnants S. I. Sribnijs, partizāns izlūks, partizāns un izlūks leitnants. Salīdzinot pieejamos pārapbedīšanas sarakstus un datus uz esošajām kapa plāksnēm, var secināt, ka 58 zināmie karavīri apbedīti centrālajā kapulaukā, bet nezināmie (vēl 1964. gadā) Veco latviešu strēlnieku nodalījumā, un viņu vārdi noskaidroti vēlāk.

1965. gada 20. maijā pārapbedīts partizānu grupas komandieris J. Melnalksnis (1912 1943) 1968. gadā nezināms SA karavīrs no Daugavmalas Rīgā (kritis 1941. gadā), 1968. gada decembrī vai 1969. gada janvāra sākumā SA 308. latviešu strēlnieku divīzijas komandieris pulkvedis M. Kalniņš (1896 1968, apbedīts Veco latviešu strēlnieku nodalījumā).

Nomainot daudzas bojātās kapu plāksnes 2012. gadā, padomju pusē karojošajiem atvietoja plāksnē līdz tam brīdim esošo piecstaru zvaigzni ar krustu. Šī simbolu maiņa joprojām rada sabiedrības neizpratni.

Tiek arī pieprasīta padomju spēkos sastāvošos pārapbedīt citur, bet padomju militārie apbedījumi Centrālajā kapu laukā un Veco strēlnieku nodalījumā ir starpvalstu līguma subjekti un ir uzskaitīti Krievijas vēstniecības mājas lapā. Notiek arī regulāras pārbaudes no Krievijas puses.

Jāpiebilst, ka jau minētie partijas veterānu apbedījumi nav militārie apbedījumi, un nav pakļauti starpvalstu līgumam.

10.3. Pētniecība un popularizēšana

Rīgas pieminekļu aģentūras krājumos ir vēsturiski materiāli par Rīgas Brāļu kapiem. Tie ir vairākkārt pētīti, bet rezultāti ne vienmēr ir sakārtoti lietojamā veidā.

Pētniecība ir jāturpina, gan par pašiem objektiem, gan par apbedījumiem, gan sakopot apbedīto biogrāfijas, ar mērķi rast informāciju pieejamu Aģentūras Rīgas Brāļu kapu mājas lapā rigasbralukapi.lv

10.4. Aizsardzības zonu attīstība

Rīgas pieminekļu aģentūra pievērš uzmanību tam, ka abu pieminekļu pilnvērtīgai uztveršanai ir vajadzīga abu aizsardzības zonu attīstība. Tas sevišķi attiecas uz Brīvības bulvāra liepu aleju un laukumu Rīgas Brāļu kapu ieejas vārtu priekšā. Ir nepieciešama profesionāla diskusija un ideju skiču konkurss, kas kalpotu par pamatu detalizēta projekta izstrādei konkursa kārtībā.

1 Plānotie atjaunošanas darbi Brīvības piemineklī 2024. gadā ar 2023.gada finansējuma atlikumu2 Plānotie atjaunošanas darbi Rīgas Brāļu kapos 2024. gadā ar 2023.gada atlikumu