12. pants

Ņemot vērā iepriekš minēto apstākļus, kā arī to, ka Būves

tehniskais un vizuālais stāvoklis atmosfēras nokrišņu ietekmē

turpina pasliktināties, tās tuvumā atrodas daudzdzīvokļu

dzīvojamā māja Madonas ielā 81, Jēkabpilī, citām fiziskām un

juridiskām personām piederošas būves. Būve atrodas transporta un

gājēju satiksmes teritorijā (pieguļ Madonas ielai, Jēkabpilī,

ielas pretējā pusē atrodas sabiedriskā transporta pietura), kā

arī tā atrodas pie valsts vietējā autoceļa V841 Madona

(Lazdona)-Ļaudona-Jēkabpils. Būves piegulošā teritorija ir brīvi

pieejama nepiederošām personām, Būve netiek pienācīgi

apsaimniekota un uzturēta, un tā rezultātā Būve ir nonākusi tādā

tehniskā stāvoklī, ka kļuvusi bīstama.

Civillikuma 1084. panta pirmajā daļā noteikts, ka katram būves

īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve

tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņam, ne

garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Būves Īpašnieks (Sabiedrība) nav veicis darbības, kas novērstu

Būves radīto sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu un

Jēkabpils pilsētvides degradāciju, tādēļ izvērtējot visus

apstākļus kas minēti iepriekš, nepieciešams novērst bīstamību, ko

rada Būve Madonas ielā 83, Jēkabpilī, to demontējot. Tās

atjaunošana nav finansiāli lietderīga.

Būves Īpašnieks (Sabiedrība) nav nodrošinājis tādus pasākumus,

kas novērstu Būves konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai

nonākšanu cilvēku veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī

ilgtermiņā.

Civillikuma 1084. panta trešajā daļā noteikts, ka gadījumos,

ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji varas apdraudējumam,

nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgajai iestādei, raugoties

pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz

īpašnieka rēķina.

Pašvaldības pienākums ir rūpēties par iedzīvotāju tiesībām

dzīvot labvēlīgā vidē, kas neapdraud viņu dzīvību un veselību,

līdz ar to sabiedrības ieguvums ar aizvietotājizpildes

piemērošanu būtu garantētas tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas

neapdraud viņu dzīvību un veselību.

Atbilstoši Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktam

un 8. pantam, pašvaldības kompetencē ir izskatīt jautājumus par

pilnīgi vai daļēji sagruvušu, bīstamu vai ainavu bojājošu būvju

sakārtošanu vai nojaukšanu. Tāpat atbilstoši Pašvaldību likuma

4.panta pirmās daļas 16. punktā noteiktajam, būvniecības procesa

tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā

ir pašvaldības autonomā funkcija, tā šajā jomā darbojas

patstāvīgi un pati par to ir atbildīga.

Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu

Nr. 500 "Vispārējie būvnoteikumi" 158.1.

apakšpunktā noteikts, ka būve ir jāsakārto, jāveic tās

konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja

tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma 9. panta otrajā daļā

noteiktajām būtiskajām prasībām attiecībā uz būves lietošanas

drošību, mehānisko stiprību un stabilitāti.

Būvniecības likuma 21. panta devītā daļa nosaka - ja būve ir

pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā

stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam

atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šī

lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā. Savukārt Būvniecības likuma 21. panta desmitajā daļā

noteikts, ka šī panta devītajā daļā minētie lēmumi (izņemot

lēmumi attiecība uz būvi, kas bojā ainavu) izpildāmi

nekavējoties. Būvniecības likuma 21. panta devītā un desmitā daļa

pamatā ir vērstas nevis uz tās personas tiesību un tiesisko

interešu aizsardzību, kuras īpašumu apgrūtina vai kaut kādā veidā

skar attiecīgās būves, bet aizsargā plašāku personu loku un

būtībā ir vērstas uz visas sabiedrības interešu aizsardzību. Šo

lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. Ja kāds

no attiecīgajiem lēmumiem netiek pildīts, iestāde var nodrošināt

tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus Administratīvā

procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajiem

gadījumiem, kad ar lēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz lēmuma

adresāts, izdevumus, kas saistīti ar iepriekšējā stāvokļa

atjaunošanu, sedz būves īpašnieks. Atbilstoši Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 3.

maija lēmumam SKA-849/2016, konstatējot, ka būve sava tehniskā

stāvokļa dēļ ir kļuvusi bīstama, pašvaldībai ir jāreaģē un

jāpieņem lēmums, ar kuru būves īpašniekam tiek uzdots būves

sakārtot (sliktākajā gadījumā - nojaukt). Pienākums valsts

pārvaldei, tostarp pašvaldībai, novērst apdraudējumu, izriet no

Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību

un veselību. Ne lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, ne arī tā

tūlītēja neizpildīšana no būves īpašnieka puses nevar būt

šķērslis īpašuma sakārtošanai.

Administratīvā procesa likuma 369. panta pirmā daļa noteic, ja

administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt

noteiktu darbību, ko faktiski un tiesiski var izpildīt arī

izpildiestāde, cits publisko tiesību subjekts vai privātpersona,

šo administratīvo aktu var izpildīt ar aizvietotājizpildes

palīdzību. Šādā gadījumā izpildiestāde šo darbību izpilda pati

vai arī uzdod to izpildīt citam publisko tiesību subjektam vai

privātpersonai. Minētā likuma 369. panta otrā daļa noteic, ka

aizvietotājizpildes izmaksas uzliek adresātam. Ja adresāts

izpilda ar administratīvo aktu uzlikto darbību pirms

aizvietotājizpildes pabeigšanas, adresātam uzliek uzsāktās

aizvietotājizpildes izmaksas.

Ņemot vērā Būves tehnisko un vizuālo stāvokli, to, ka Būve nav

atjaunota, pilnībā iekonservēta vai nojaukta un teritorija ap

Būvi ir brīvi pieejama, kā arī to, ka Būves Īpašnieks

(Sabiedrība) ilgstoši nav veicis darbības, kas nodrošinātu Būves

atbilstību tiesību aktu prasībām, secināms, ka Būve apdraud

cilvēku veselību un drošību, apdraud autotransportu, tā drošu

kustību, degradē Jēkabpils pilsētas ainavu, Būve nojaucama

nekavējoties tādā apjomā, lai novērstu bīstamību un apdraudējumu

cilvēku drošībai.

Latvijas Republikas Satversmes 105. pants nosaka, ka īpašumu

nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Konkrētajā

gadījumā Būves tehniskais stāvoklis apdraud cilvēku drošību,

autotransporta kustības drošību, bet Būves vizuālais izskats

ilgstoši bojā Jēkabpils pilsētas ainavu. Saskaņā ar

iepriekšminētajām tiesību normām likumdevējs ir noteicis

gadījumus, kad pašvaldība var pieņemt lēmumus, kas ierobežo

personu īpašumu tiesības.

Pamatojoties uz likuma Latvijas Republikas Satversmes 105.

pantu, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 16. punktu, 10.

panta pirmās daļas 21. punktu, Administratīvā procesa likuma 62.

panta otrās daļas 1. punktu, 65., 66., 79. panta pirmo daļu, 360.

pantu, 368. panta otro daļu, 369. panta pirmo un otro daļu,

Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktu, 21. panta

devīto un desmito daļu, Civillikuma 1084. panta pirmo un trešo

daļu, Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr. 500

"Vispārīgie būvnoteikumi" 158.1. un 159.1. apakšpunktu,

163. un 164. punktu, ņemot vērā Jēkabpils novada būvvaldes

25.08.2022. Atzinumu par būves ekspluatācijas pārbaudi

Nr. BIS-BV-15.1-2022-859 (127/2.2-4), Būvinženiera

J. Šiļina 19.05.2023. Tehniskās apsekošanas atzinumu,

Attīstības un tautsaimniecības jautājumu komitejas 01.06.2023.

lēmumu (protokols Nr. 7, 30. §),

Jēkabpils novada dome nolemj: