Vairogs16. pants
paredz, ka, "ierakstot saskaņā ar šā likuma
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
13.pantu zemesgrāmatā ēkas (būves), kas atrodas uz zemes, kura ir
ierakstīta zemesgrāmatā, nostiprinājuma lūgumam pievienojama
Valsts zemes dienesta izziņa par ēku (būvju) saistību ar
zemi".
Šajā risinājumā atsevišķus pašreizējā BKU procesa soļus
iespējams nodot brīvajā tirgū būvniecības vai mērniecības jomā
sertificētiem speciālistiem, īstenojot tos komercdarbības
ietvaros. Īstenojot risinājuma 1.variantu, brīvā tirgū iespējams
nodot šādas funkcijas:
1) uzbūvētās vai pārbūvētās būves atbilstības
apliecināšana projekta dokumentācijai (pašreiz dienesta funkcija
- izpaužas patvaļīgas būvniecības pazīmes fiksēšanā);
2) strukturētas un reģistrācijai Nekustamā īpašuma
valsts kadastra informācijas sistēmā atbilstošas informācijas
sagatavošana no projekta dokumentācijas, tai skaitā digitāli
noformētu stāvu, telpu grupu plānu sagatavošana (pilnīgi jauna
funkcija, veicama, pilnībā vai daļēji izmantojot esošo projekta
dokumentāciju);
3) reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā nepieciešamās informācijas sagatavošana par
vēsturisko apbūvi - būvēm, kuras nav reģistrētas minētajā sistēmā
un (vai) kurām nav saglabājusies projekta dokumentācija (pašreiz
dienesta funkcija - izpaužas kadastrālajā uzmērīšanā un būves
kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanā, kā arī atsevišķos
gadījumos patvaļīgas būvniecības pazīmes fiksēšanā);
4) interesentiem (piemēram, kredītiestādēm)
nepieciešamās informācijas sagatavošana par nepabeigtām būvēm
(dienests būves pilnu datu reģistrāciju (pamatreģistrāciju) veiks
tikai pēc būves nodošanas ekspluatācijā atbilstoši stingri
noteiktai, vienotai un pilnai datu struktūrai) un izsniegšana
pieprasītājam nepieciešamā formā (pašreiz dienesta funkcija -
izpaužas kadastrālajā uzmērīšanā un būves kadastrālās uzmērīšanas
lietas izgatavošanā nepabeigtām, būvniecības procesā esošām
būvēm).
Piedāvātais risinājuma variants būtībā atbilst Latvijas
Tehniskās inventarizācijas speciālistu asociācijas un Zemes
pārvaldības profesionālo organizāciju padomes sniegtajiem
priekšlikumiem:
- noteikt, ka būvju kadastrālā (tehniskā) uzmērīšana
nav obligāta
pirms būvju nodošanas ekspluatācijā;
- atcelt prasību par patvaļīgas būvniecības pazīmju
noteikšanu būvju kadastrālās (tehniskās) uzmērīšanas
procesā;
- būvju kadastrālo (tehnisko) uzmērīšanu nodot būvju
uzmērīšanas speciālistiem, kas sertificēti Latvijā akreditētā
sertificēšanas institūcijā;
- noteikt, ka būvju dati valsts uzskaites vajadzībām
iegūstami no būvju projektu dokumentācijas un tikai gadījumos, ja
nav saglabājusies būvju projekta dokumentācija vai tajā fiksētie
dati neatbilst faktiskajai situācijai, datu ieguvei izmantot
būvju kadastrālo uzmērīšanu (Latvijas Tehniskās inventarizācijas
speciālistu asociācijas 2010.gada 2.septembra atzinums par
"Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības
koncepcijas projektu" (Nr.N-39) un Zemes pārvaldības
profesionālo organizāciju padomes 2010.gada 14.oktobra atzinums
par "Būvju kadastrālās uzmērīšanas procesa attīstības
koncepcijas projektu" (Nr.-05/2010) (VSS-1490,
TA-1912)).
Latvijas Tehniskās inventarizācijas speciālistu
asociācija un Zemes pārvaldības profesionālo organizāciju padome
piedāvā šos risinājumus īstenot nekavējoties.
Ja koncepcijas 4.5.sadaļā "Risinājumu finansiālās
ietekmes analīze" minētās budžeta dotācijas (kas
nepieciešamas dienesta pārējo funkciju pildīšanai) dienestam tiek
piešķirtas 2011.gada beigās, pašreizējās dienesta funkcijas, kas
saistītas ar būvju apsekošanu, datu iegūšanu dabā un grafisko
materiālu sagatavošanu, iespējams nodot brīvā tirgū būvniecības
vai mērniecības jomā sertificētiem speciālistiem kā pagaidu
risinājumu.
Pagaidu risinājumu iespējams ieviest no brīža, kad
stājas spēkā attiecīgie grozījumi Kadastra likumā un uz tā pamata
izdotajos normatīvajos aktos, un saglabāt līdz koncepcijas
risinājuma 1.varianta ieviešanai vai līdz brīdim, kad tiks
ieviesta Būvju informācijas sistēma, tai skaitā Būvju
informācijas sistēmā uzkrājamā informācija (tās forma un saturs)
tiks saskaņota ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā reģistrējamo informācijas apjomu, formu un
saturu.
Tieslietu ministrija atbalsta risinājuma 1.varianta
ieviešanu, Ministru kabineta rīkojuma projektā paredzot, ka
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju līdz
2013.gada 1.maijam izstrādā attiecīgus grozījumus nepieciešamajos
likumos.
Piedāvātajā pagaidu risinājumā:
1) dienests vairs neveic būvju apsekošanu un datu
iegūšanu apvidū, nesagatavo grafiskos materiālus, bet to dara
būvniecības vai mērniecības jomā sertificēti speciālisti brīvā
tirgū;
2) sertificētie speciālisti atbilstoši būves
īpašnieka pasūtījumam apseko būvi dabā un sagatavo reģistrācijai
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā
nepieciešamo informāciju (datus), kā arī grafiskos materiālus
strukturētā formā (piemēram, līdzšinējās kadastrālās uzmērīšanas
lietas formā);
3) būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa
uzdevumā sertificētie speciālisti iesniedz sagatavoto informāciju
divos eksemplāros papīra (teksta datus) un digitālā formā
(grafiskos datus) dienestā, samaksājot noteiktu reģistrācijas vai
aktualizācijas maksu, kuras apmērs ir atkarīgs no reģistrējamo
datu apjoma;
4) ja dati nav sagatavoti pilnīgi, ir kļūdaini vai
savstarpēji pretrunīgi, dienests 15 dienu laikā sagatavo
atteikumu, norādot kļūdu novēršanas termiņu;
5) ja iesniegtie dati ir pareizi, dienests noteiktā
termiņā reģistrē (manuāli ievadot teksta informāciju un
saglabājot grafiskos datus) datus Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmā un sagatavo apliecinājumu par datu
reģistrāciju;
6) dienests apliecinājumu par datu reģistrāciju
pievieno vienam no iesniegtajiem strukturētās informācijas
eksemplāriem un izsniedz sertificētajam speciālistam, bet otru
eksemplāru nodod dienesta arhīva glabātavā;
7) sertificētais speciālists strukturēto
informāciju, uz kuras pamata būve, telpu grupa reģistrēta
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā vai
aktualizēti kadastra objekta dati, kopā ar apliecinājumu par datu
reģistrāciju izsniedz būves īpašniekam, kurš pasūtījis
pakalpojumu.
Piedāvātā risinājuma ieviešanai dienestam būs
nepieciešama valsts budžeta dotācija 1,79 milj. latu apmērā, ko
galvenokārt veido BKU procesa ieņēmumu atlikums, kas šobrīd ir kā
līdzfinansējums citiem dienesta darbības veidiem. Dienesta
darbības veidu finansēšanai iztrūkstošā finansējuma
(1,79 milj. latu apmērā) piesaistīšanu paredzēts nodrošināt
ar likumprojekta "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts
kadastra likumā" pieņemšanu, iestrādājot šo finansējumu
likumprojekta anotācijā. Likumprojekta pieņemšana, neatbalstot
pieprasīto finansējuma apmēru, negatīvi ietekmētu šā risinājuma
īstenošanu un apdraudētu valstij būtisku funkciju (dienesta
darbības veidu) veikšanu, kas šobrīd tiek īstenotas, izmantojot
līdzfinansējumu no BKU procesa ieņēmumiem.
2.2. Risinājuma 2.variants - pašreizējā BKU
procesa saglabāšana, veicot nelielus procedūras
uzlabojumus
Piedāvātajā risinājuma variantā paredzēts uz noteiktu
laiku saglabāt pašreizējo BKU procesu līdzšinējā formā un
kārtībā, izdarot atsevišķus grozījumus noteikumos Nr.182, lai
novērstu praksē konstatētās nepilnības un atsevišķu tiesību normu
dažādas interpretācijas iespējas.
Saglabājot BKU procesu pašreizējā formā, dienests
turpina veikt būvju kadastrālo uzmērīšanu pēc pasūtītāja
pieprasījuma, izmantojot projekta dokumentāciju un būvniecību
uzraugošo institūciju sagatavotos vai apstiprinātos dokumentus.
BKU pamatā notiek pirms būvju pieņemšanas
ekspluatācijā.
Pēc noteikta laikposma (2-5 gadi), kad uzlabosies valsts
ekonomiskā situācija, ir lietderīgi atgriezties pie kāda no
pārējos risinājuma variantos piedāvātajiem BKU procesa attīstības
modeļiem.
Pie šāda risinājuma iespējams turpināt pakāpenisku darbu
būvniecības terminu sakārtošanā, nodrošinot būvju datu
aktualitāti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā pašreizējā vai nedaudz augstākā līmenī. Augstāks būvju
datu aktualitātes līmenis tiek sasniegts, pamatojoties uz
objektīvo apstākli, ka ar laiku valstī paliek arvien mazāk būvju,
kuras nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā vai kurām minētajā sistēmā reģistrēto datu
komplekts ir nepilnīgs.
Īstenojot piedāvāto risinājuma variantu, daļēji tiek
atrisinātas BKU procesā pastāvošās problēmas, kas saistītas ar
būvniecības terminoloģijas atšķirībām dažādas jomas regulējošajos
normatīvajos aktos. Ja piedāvātais risinājuma 2.variants netiek
īstenots, ir nepieciešams atrast papildu finanšu līdzekļus, lai
īstenotu kādu citu no piedāvātajiem risinājuma variantiem, kas
pašreizējā ekonomiskajā situācijā radīs papildu slogu valsts
budžetā.
2.3. Risinājuma
3.variants - daļēja pašreizējā BKU procesa saglabāšana paralēli
risinājuma 1.variantam
Piedāvātajā risinājuma variantā dienests turpina veikt
kadastrālo uzmērīšanu vēsturiskajai apbūvei (būvēm, kuras dabā
pastāv, bet nav reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā) atbilstoši līdzšinējai kārtībai, nefiksējot
patvaļīgas būvniecības pazīmes (nereti šādām būvēm nav
saglabājusies projekta vai citu veidu dokumentācija, ar kuru
iespējams salīdzināt faktisko situāciju dabā).
Pasūtītājs apmaksā kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi
un datu reģistrācijas izdevumus saskaņā ar Ministru kabineta
apstiprināto cenrādi.
Attiecībā uz jaunām būvēm vai pārbūvēm pilnībā tiek
piemērota risinājuma 1.variantā aprakstītā procesa kārtība,
izņemot procesa soļu apraksta 9.punktu.
Īstenojot šo risinājuma variantu, tiek atrisinātas visas
BKU procesā pastāvošās problēmas, vienīgi dienestam paralēli
jānodrošina divi atšķirīgi procesi būvju datu ieguvei Nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas
vajadzībām.
2.4. Risinājuma
4.variants - ar būvju apsekošanu saistītā BKU procesa - datu
iegūšana par būvēm apvidū un to iesniegšana reģistrācijai
dienestā - nodošana brīvā tirgū
Piedāvātajā risinājuma variantā atsevišķas BKU darbības
(objekta apsekošana un uzmērīšana dabā, uzmērīto datu
strukturēšana un noteikta rakstura dokumentu sagatavošana) tiek
nodotas komersantu pārziņā brīvā tirgus un konkurences
apstākļos:
1) būvju (telpu grupu) kadastrālo uzmērīšanu veic
sertificēti speciālisti (mērnieki, projektētāji, būvnieki), ja
nepieciešams, fiksējot patvaļīgas būvniecības pazīmes;
2) uzmērīšanas rezultātā iegūtos datus par būvēm
(telpu grupām) sertificētie speciālisti apkopo dokumentā, kura
saturs atbilst pašreizējās kadastrālās uzmērīšanas lietas
saturam, un apkopoto datu pareizību apliecina ar sertifikāta
numuru un parakstu;
3) sagatavoto dokumentu kopā ar digitālajiem
materiāliem būves īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai viņa
uzdevumā sertificētie speciālisti iesniedz dienestā, samaksājot
noteiktu maksājumu par datu reģistrāciju;
4) dienests veic īpašu pirmsreģistrācijas procesu,
kas nodrošina kadastrā paredzēto izmaiņu uzskaiti;
5) dienests noteiktā termiņā (piemēram, 10
darbdienu laikā) atbilstoši līdzšinējai kārtībai reģistrē datus
no šiem dokumentiem vai pašus uzmērīšanas dokumentus Nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā;
6) ja dienests konstatē sagatavoto datu savstarpējo
neatbilstību, neatbilstību nekustamā īpašuma sastāvam vai būves
novietojumam zemes vienībā, dienests Administratīvā procesa
likumā noteiktajos termiņos ar pamatotu lēmumu atsaka datu
reģistrāciju;
7) dokumentu iesniedzējs nodrošina nepieciešamo
datu precizēšanu vai iesniedz dokumentāri apstiprinātus
pierādījumus, ka dati ir sagatavoti pareizi, un, samaksājot
noteiktu maksājumu, iesniedz tos reģistrācijai
atkārtoti.
Piedāvātajā risinājuma variantā BKU atsevišķu darbību
(objekta apsekošana un uzmērīšana dabā, uzmērīto datu
strukturēšana un noteikta rakstura dokumentu sagatavošana)
nodošanu komersantu pārziņā nevar veikt, šo darbību izpildi
automātiski deleģējot šobrīd citās būvniecības jomās
sertificētiem speciālistiem (piemēram, Būvniecības likuma 8.pantā
minētajām sertificētajām fiziskajām personām), jo:
1) Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmai ir noteikta uzbūve un datu struktūra, kura ir jāievēro
precīzi līdz vissīkākajām niansēm;
2) būvju datu iegūšana jāveic īpašā kārtībā (saskaņā ar
noteikumu Nr.182 normām), tam nepieciešamas noteiktas speciālas
prasmes, iemaņas un attiecīgo normatīvo aktu precīza
pārzināšana;
3) datu iegūšanas procesā ir jāveic virkne aprēķinu
saskaņā ar ārējos normatīvajos aktos apstiprinātām formulām un
attiecīgie aprēķini, izmantojot speciālas datorprogrammas,
jāīsteno tā, lai atbilstu Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmas prasībām;
4) dienestā šobrīd pastāv noteikta katra darbinieka
izpildītā darba kontroles sistēma un elektroniska darbā izmantoto
un sagatavoto dokumentu aprites sistēma, ar kuras palīdzību tiek
nodrošināta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā ievadāmo datu kopas pareizība un datu ieguvēju darbību
atbilstība normatīvo aktu prasībām;
5) neviena mācību iestāde šobrīd negatavo speciālistus,
kuri, stājoties darbā dienestā, varētu veikt būvju kadastrālo
uzmērīšanu bez iekšēja apmācību procesa.
Ņemot vērā apstākli, ka citās būvniecības jomās
sertificētas fiziskās personas nepārzina Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmas uzbūves specifiku un būvju datu
ieguves, apstrādes un reģistrācijas specifiku, kā arī Nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai nepieciešamo
dokumentu sagatavošanas specifiku, jo kopš dienesta izveidošanas
pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā ar to ir nodarbojušies
tikai un vienīgi dienesta darbinieki, un šīs funkcijas vienmēr ir
pildītas centralizēti vienotas metodiskās un administratīvās
vadības uzraudzībā, nav lietderīgi ieguldīt noteikta apjoma
finanšu līdzekļus vai citus resursus, veidojot īpašu apmācības un
sertificēšanas sistēmu, lai ar brīvā tirgū nododamajām dienesta
funkcijām varētu nodarboties jomas specifiku nepārzinošas
personas.
Visvienkāršākais šā risinājuma varianta ieviešanas
paņēmiens ir atbrīvot no darba tos pašreizējos dienesta
darbiniekus, kuri veic būvju kadastrālo uzmērīšanu, un ar īpašas
sertificēšanas institūcijas palīdzību izsniegt tiem sertifikātus,
kas apliecina viņu profesionalitāti veikt būvju kadastrālo
uzmērīšanu tajos gadījumos, ja ir pierādīta legāla šo personu
komercdarbības uzsākšana.
Šā risinājuma vienīgie ieguvumi ir tādi, ka dienests
kļūst par tipisku reģistrācijas iestādi, kā arī zemes un būvju
kadastrālā uzmērīšana tiek īstenota pēc līdzīgiem principiem kā
komercdarbības veids. Dienesta izveidošanu par reģistrācijas
iestādi var panākt arī ar citiem koncepcijas risinājumos
piedāvātajiem variantiem, kuros ir daudz mazāki negatīvie riski.
Savukārt procesa vienādošana ar zemes kadastrālās uzmērīšanas
procesu nevar būt pašmērķis, ja perspektīvā nedod pozitīvu
efektu, lai pilnveidotu būvju (telpu grupu) datu ieguves un
tālākizmantošanas procesu, uzlabotu datu kvalitāti, nodrošinātu
aktualitāti, samazinātu to ieguvei nepieciešamos resursus un
izdevumu slogu privātpersonai. Turklāt gadījumā, ja būvju
kadastrālā uzmērīšana tiktu īstenota kā komercdarbības veids,
papildus ir nepieciešams nodrošināt šīs komercdarbības valsts
uzraudzību un izveidot sertificēšanas sistēmu, kas savukārt radīs
papildu finanšu un administratīvās izmaksas.
3. Risinājumu finansiālās
ietekmes analīze
Tabulā norādīts līdzšinējā BKU procesa ieņēmumu un
izdevumu sadalījums (tabulas 2.aile) un to sadalījuma iespējamā
veidošanās atbilstoši piedāvātajiem risinājumu variantiem
(tabulas 3.-6.aile). Tabulā norādīti katra piedāvātā risinājuma
varianta prognozējamie ieņēmumi, nepieciešamo valsts dotāciju
apjomi pirmajā gadā pēc attiecīgā risinājuma varianta ieviešanas
un katra risinājuma varianta iespējamās kopējās izmaksas. Izmaksu
atšifrējums norādīts koncepcijas 2.pielikumā "Izdevumu
atšifrējums koncepcijas 18.tabulā norādītajām izmaksām".
Turpmākajos gados pēc attiecīgā risinājuma ieviešanas valsts
dotāciju iespējams samazināt par pirmā gada vienreizējās
dotācijas daļu.
Tabulas 3.ailē (risinājuma 1.variants) norādītais
ieņēmumu un izdevumu sadalījums ir vispieņemamākais no visiem
piedāvātajiem risinājumiem saistībā ar vismazāko slogu valsts
finansējumam un vismazākajām ar BKU procesu saistītajām kopējām
izmaksām.
Risinājumu finansiālā ietekme (paredzamās
izmaksas), milj. latu
Risinājuma varianti
Finanšu sadalījums
un citas pozīcijas
Būvju kadastrālās uzmērīšanas
saglabāšana pašreizējā veidā - 2009.gada
situācija
1.variants - no projekta
dokumentācijas
2.variants - būvju kadastrālās
uzmērīšanas saglabāšana
3.variants - no projekta
dokumentācijas, saglabājot vēsturiskās apbūves
uzmērīšanu
4.variants - nodošana brīvā
tirgū
1
2
3
4
5
6
Metodiskā
vadība
0,193
0,193
0,193
0,294
0,275
Būvju
tehnisko datu ievade kadastrā
0,000
0,759
0,000
0,759
0,759
Būvju un
telpu grupu uzmērīšana
1,896
0,000
1,896
0,361
0,000
Reģistrācija un kontrole kadastrā, t.sk. kadastra
kartē
0,136
0,238
0,136
0,238
0,238
Būvju
kadastrālās uzmērīšanas tiešās izmaksas kopā
2,225
1,190
2,225
1,652
1,272
Būvju kadastrālās uzmērīšanas
ieņēmumi
(maksas pakalpojumu vai valsts maksājuma
veidā)
3,718
1,190
3,718
1,652
1,134
Līdzfinansējums citiem Valsts zemes dienesta darbību
veidiem (arhīva uzturēšanai, citu kadastra darbu
veikšanai, Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmas un atbalstošo funkciju programmatūras attīstībai,
vadošo un atbalstošo struktūrvienību darbības
nodrošināšanai)
Ieņēmumu
atlikums
Nepieciešama
papilddotācija
Ieņēmumu
atlikums
Nepieciešama
papilddotācija
Nepieciešama
papilddotācija
1,493
1,493
1,493
1,493
1,493
Būvju kadastrālās uzmērīšanas
dotācijas (speciālistu sertificēšana, darbības
uzraudzība)
-
0,000
0,000
0,000
0,138
Vienreizēja
budžeta dotācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmas pilnveidošanai
-
0,301
-
0,301
0,301
Dotācijas kopā
(risinājuma ieviešanas pirmajā gadā)
0,000
1,794
0,000
1,794
1,932
Iespējamais
risinājuma īstenošanas uzsākšanas gads
-
2014.
2010.
2014.
2014.
Pašreizējā situācijā BKU tiešās izmaksas veido metodiskā
vadība, kas nodarbojas ar normatīvo aktu piemērošanas
problēmjautājumu risināšanu, klientu un procesā iesaistīto
speciālistu konsultēšanu, normatīvo aktu sagatavošanu un
tamlīdzīgiem pasākumiem, lai nodrošinātu vienotu praksi valstī,
iespēju robežās veicinot attīstību un uzlabojumu
ieviešanu.
Nozīmīgāko daļu no tiešo izmaksu pašreizējiem izdevumiem
veido BKU darbu veikšana, tas ir, izmaksas par darbiem, apsekojot
būvi apvidū, par aprēķinu veikšanu, teksta un grafisko materiālu
sagatavošanu, būvju datu ievadi Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā, kadastrālās uzmērīšanas lietas
izgatavošanu, kā arī par BKU darbu kvalitātes kontroli. Papildus
šiem izdevumiem pašreiz vēl dienesta izmaksas rodas saistībā ar
BKU procesā iegūto teksta un grafisko kadastra datu (kuri nav
tiešā veidā saistīti ar konkrēto uzmērāmo būvi) reģistrāciju
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, tai
skaitā uzmērīto būvju iezīmēšanu kadastra kartē, kā arī par
kadastra datu kvalitātes kontroli. Tabulā norādītajās izmaksās
ietverti gan speciālistu atlīdzības izdevumi, gan arī pārējie
kārtējie izdevumi, kas saistīti ar šo darba vietu
uzturēšanu.
Visiem piedāvātajiem risinājuma variantiem norādītie
finanšu rādītāji ir aprēķināti, pieņemot, ka nekustamā īpašuma
tirgū saglabājas pašreizējā aktivitāte un pakalpojumu
pieprasījuma apjomi būtiski nemainās.
Risinājuma 1.variantā metodiskās vadības izmaksas,
salīdzinot ar pašreizējo situāciju, būtiski nemainās. BKU izmaksu
nav vispār, bet to vietā ir izmaksas par būvju tehnisko datu
ievadīšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā
no strukturētas projekta dokumentācijas. Kadastra datu
reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā un kadastra datu kvalitātes kontrole sadārdzinās, jo
procesa "iedarbināšanas" gaitā pirms reģistrācijas
darbību veikšanas būs nepieciešams pastiprināti izvērtēt
iesniegtos dokumentus, kā arī paredzama nepieciešamība vairāk
resursu novirzīt administratīvā procesa nodrošināšanai iestādē
saistībā ar reģistrācijas atteikumiem (šobrīd datus reģistrācijai
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā sagatavo
dienesta speciālisti). Risinājuma 1.variantā nepieciešama papildu
dotācija 1,79 milj. latu apmērā, tai skaitā 1,49 milj. latu
- citu dienesta darbības veidu līdzfinansēšanai un vienreizējā
papildu dotācija 0,3 milj. latu - Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmas pilnveidošanai risinājuma
ieviešanas gadā.
Dienestam nepieciešamās papildu dotācijas (1,79 milj.
latu apmērā) izlietojums tiks norādīts likumprojekta
"Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā"
anotācijā. Likumprojekta pieņemšana, neatbalstot prasīto papildu
finansējumu, negatīvi ietekmētu šā risinājuma varianta īstenošanu
un apdraudētu valstij būtisku funkciju (dienesta darbības veidu)
veikšanu, kas šobrīd tiek īstenotas, izmantojot līdzfinansējumu
no BKU procesa ieņēmumiem.
Risinājuma 2.variantā tiešās izmaksas saglabājas esošās
situācijas ietvaros.
Risinājuma 3.variantā tiešās izmaksas ir lielākas nekā
risinājuma 1.variantā. Papildu izmaksas rodas, lai nodrošinātu
metodisko vadību vienlaikus divām paralēli funkcionējošām
sistēmām: būvju datu ievadei Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā no strukturētas projekta dokumentācijas un
vēl arī atsevišķos gadījumos pašreizējā BKU procesa saglabāšanai
(vēsturiskās apbūves uzmērīšanai). Risinājuma 3.variantā izmaksas
salīdzinājumā ar risinājuma 1.variantu ir lielākas, taču no
valsts saņemamā papildu dotācija risinājuma 1. un 3.variantā ir
vienāda (1,79 milj. latu, tai skaitā 0,3 milj. latu vienreizējā
papildu dotācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmas pilnveidošanai risinājuma ieviešanas gadā).
Risinājuma 4.variantā, kas paredz BKU procesa nodošanu
brīvajā tirgū, nepieciešamās papildu dotācijas apjoms ir
vislielākais - 1,93 milj. latu. Tajā ietilpst koncepcijas
risinājuma 1. un 3.variantā paredzētais līdzfinansējums citiem
dienesta darbības veidiem 1,49 milj. latu apmērā un vienreizējā
papildu dotācija 0,3 milj. latu apmērā Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmas programmatūras pārstrādei
atbilstoši ieviešamajam risinājuma variantam. Papildus ir
nepieciešami 0,14 milj. latu attiecīgo speciālistu sertificēšanai
un darbības uzraudzībai.
Risinājuma 1., 3. un 4.variantā paredzami izdevumi
0,3 milj. latu apmērā Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmas programmatūras pilnveidošanai un
citi izdevumi, kas saistīti ar pāreju no pašreizējā modeļa uz
kādu no nākotnes modeļiem. Šo izdevumu segšanai koncepcijā
piedāvātajā risinājuma 1., 3. un 4.variantā (ja netiek saglabāts
BKU process pašreizējā formā un izpildījumā) būs nepieciešams
papildu valsts budžeta finansējums dotāciju veidā (piemēram, kā
noteikta procenta atskaitījums dienestam no nekustamā īpašuma
nodokļa ieņēmumiem).
Ņemot vērā, ka pašreiz BKU procesa ieņēmumu un ar to
saistīto izdevumu starpība jeb atlikums nodrošina finanšu
resursus daudzu citu dienesta veicamo funkciju izdevumu segšanai,
vienlaikus ar BKU procesa turpmākā modeļa izvēli nepieciešams
risināt jautājumu par papildu valsts finansējuma piešķiršanu tiem
dienesta darbības veidiem (funkcijām), kuri pašreiz tiek
līdzfinansēti no BKU ieņēmumiem. Dienesta darbības
līdzfinansēšanai paredzamais papildu dotācijas (1,49 milj. latu
apmērā) izlietojums norādīts koncepcijas 19.tabulā. Tabulas
3.rindā norādīta summa, kas katru gadu papildus nepieciešama
dienesta funkciju izpildes nodrošināšanai, administrēšanai un
attīstīšanai.
4. Risinājumi
administratīvā sloga mazināšanai būvju kadastrālās uzmērīšanas
esošo procedūru ietvaros
Ministru kabineta komitejas 2010.gada 9.augusta sēdes
protokollēmuma (prot. Nr.30 1.§) 2.2.apakšpunktā dots uzdevums
Tieslietu ministrijai kopīgi ar Ekonomikas ministriju sagatavot
priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai esošo procedūru
ietvaros un iestrādāt tos koncepcijas projektā. Tieslietu
ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju ir izstrādājusi
konkrētus risinājumus BKU pašreizējā procesa vienkāršošanai un
izpildes termiņu samazināšanai, kas kopumā atvieglos
privātpersonām būvju noteikšanas, kā arī tās ietvaros veiktās
kadastrālās uzmērīšanas un datu reģistrācijas
procesus.
Risinājumus administratīvā sloga mazināšanai iespējams
īstenot līdz 2011.gada 1.jūnijam reizē ar Kadastra likuma pārejas
noteikumu 27.punktā minētā uzdevuma (Ministru kabinets ne vēlāk
kā līdz 2011.gada 1.jūnijam izdod Kadastra likuma 22.pantā
minētos Ministru kabineta noteikumus, un līdz attiecīgo Ministru
kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz
2011.gada 1.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada
20.marta noteikumi Nr.182 "Noteikumi par nekustamā īpašuma
objekta noteikšanu", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu)
izpildi ar nosacījumu, ka 2012.gadā dienestam tiek piešķirta
vienreizēja budžeta dotācija 3800,0 latu apmērā Nekustamā īpašuma
valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūras
pilnveidošanai. Papildus nepieciešams attiecīgo regulējumu
iestrādāt Ministru kabineta noteikumos, kas aizstās noteikumus
Nr.182, kā arī citos koncepcijas 20.tabulas sadaļā "Tiesību
aktu projekti, kuri nepieciešami, lai īstenotu 4.6.apakšnodaļā
norādītos priekšlikumus" minētajos normatīvajos
aktos.
Koncepcijā piedāvāti šādi risinājumi administratīvā
sloga mazināšanai:
1) dienests turpmāk vairs nefiksē un nereģistrē
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā patvaļīgas
būvniecības pazīmes, līdz ar to dienests atbilstoši kompetencei
vairs neiejaucas būvniecības uzraudzības jomā, neinterpretē līdz
šim neskaidri un nekonkrēti definētus patvaļīgas būvniecības
pazīmju kritērijus. Īstenojot piedāvāto priekšlikumu,
privātpersona ietaupīs būtiskus laika un finanšu resursus, kas
bija saistīti ar nepieciešamību (pēc tam, kad novērsta dabā
konstatētā situācijas neatbilstība projekta dokumentācijai un tas
saskaņots ar pašvaldības būvuzraudzības institūciju) vispirms
aktualizēt datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas
sistēmā - anulēt patvaļīgas būvniecības pazīmi, lai pēc tam
varētu vērsties zemesgrāmatā ar nostiprinājuma lūgumu;
2) tiek vienkāršota līdzšinējā kārtība, kādā
vietējās pašvaldības var ierosināt būves noteikšanas procesu
nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām. Īstenojot
piedāvāto priekšlikumu, pašvaldībām būs iespēja vienkāršāk, ātrāk
un ar salīdzinoši nelieliem izdevumiem ierosināt tās
administratīvajā teritorijā esošo būvju noteikšanu vai datu
precizēšanu, kā arī paplašināsies Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmā reģistrēto nekustamā īpašuma
objektu loks un dati par tiem kļūs aktuālāki;
3) datus par Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmā reģistrētu, bet dabā neesošu būvi var dzēst,
tikai pamatojoties uz kadastra subjekta pieteikumu, kuram
pievienota pašvaldības būvvaldes izdota izziņa vai pašvaldības
būvvaldē apstiprināts būveksperta atzinums par būves neesību
dabā. Tādējādi privātpersona būtiski ietaupīs laika un finanšu
resursus, kas saistīti ar nepieciešamību pasūtīt dienestā būves
neesības fakta konstatēšanu, apsekojot būvi dabā;
4) lai nodrošinātu datu aktualizāciju Nekustamā
īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētām būvēm,
kurām raksturojošie rādītāji mainījušies pēc pārbūves, dienests
apseko un uzmēra tikai to konkrēto būves daļu (telpu, telpu
grupu, stāvu u.tml.), kurā faktiski būs notikušas izmaiņas. Līdz
ar to dienestam nebūs jāveic pārējo būves daļu apsekošana un
pārmērīšana, kurās izmaiņas salīdzinājumā ar Nekustamā īpašuma
valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto informāciju nebūs
notikušas, bet privātpersona maksās tikai par faktiski tai
nepieciešamo pakalpojumu - par būves mainītās daļas apsekošanu un
datu iegūšanu par to;
5) kadastra subjekts var pasūtīt dienesta arhīva
glabātavā esošo būves (telpu grupas) dokumentu (tehniskās
inventarizācijas lietu, kas neatbilst kadastra dokumentu
statusam) izgatavošanu atbilstoši kadastra dokumentu prasībām,
apliecinot, ka būves raksturojošie rādītāji salīdzinājumā ar
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto
vai arhīva dokumentos esošo informāciju nav
mainījušies.
Tādējādi būves īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iegūs
aktuālu būves kadastrālās uzmērīšanas lietu, un izmaksas būs
salīdzinoši nelielas, jo tās nebūs saistītas ar būves apsekošanu
dabā un datu iegūšanu par būvi apvidū. Šādi izgatavotu kadastra
dokumentu varēs tālāk izmantot gan būves ierakstīšanai
zemesgrāmatā, gan citu darbību (piemēram, atsavināšanas vai
projektēšanas vajadzībām) veikšanai.
Vienlaikus dienesta arhīvā esošie neaktuālie dokumenti
par būvi būs izgatavoti atbilstoši kadastra dokumenta statusam un
tie būs izmantojami arī turpmākajā informācijas sistēmu
(piemēram, Ģeotelpiskās informācijas sistēmas) attīstībā, kā arī
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā dati par
šādām būvēm būs reģistrēti pilnā apjomā;
6) uzlabojot dienesta iekšējo darba organizāciju un
veicot BKU atsevišķu procesa soļu optimizāciju, apmēram par
30 % tiks samazināti kopējie ar BKU un datu reģistrāciju
Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītie
darbu izpildes termiņi.
Tieslietu ministra vietā
-
ekonomikas ministrs A.Kampars