12. pants

Ņemot vērā iepriekš minēto apstākļus, kā arī to, ka Būvju

tehniskais un vizuālais stāvoklis atmosfēras nokrišņu ietekmē

turpina pasliktināties, būvju tuvumā atrodas citām personām

piederošas dzīvojamās mājas, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās

mājas, tās atrodas transporta un gājēju satiksmes teritorijā (tās

pieguļ Ziemeļu un Slimnīcas ielām, Jēkabpilī), būvju piegulošā

teritorija ir brīvi pieejama nepiederošām personām. Būvju īpašums

netiek pienācīgi apsaimniekots un uzturēts, tā rezultātā būves ir

nonākušas tādā tehniskā stāvoklī, ka kļuvušas bīstamas, apdraud

cilvēku dzīvību.

Civillikuma 1084. panta pirmajā daļā noteikts, ka katram būves

īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve

tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņam, ne

garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.

Būvju īpašuma Lietotājs nav veicis darbības, kas novērstu

Būvju radīto sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu un

Jēkabpils pilsētvides degradāciju, tādēļ izvērtējot visus

apstākļus, kas minēti iepriekš, nepieciešams novērst bīstamību,

ko rada Būvju īpašums Ziemeļu iela 12, Jēkabpilī, Jēkabpils

novadā - tās demontējot. To atjaunošana nav finansiāli

lietderīga.

Būvju Lietotājs nav nodrošinājis tādus pasākumus, kas novērstu

Būvju konstrukciju bojāšanos, sabrukumu vai nonākšanu cilvēku

veselībai, dzīvībai vai videi bīstamā stāvoklī ilgtermiņā.

Civillikuma 1084. panta trešajā daļā noteikts, ka gadījumos,

ja būves īpašnieks vai valdītājs, pretēji varas apdraudējumam,

nenovērš draudošās briesmas, tad attiecīgajai iestādei, raugoties

pēc apstākļiem, būve jāsaved kārtībā vai arī pavisam jānojauc uz

īpašnieka rēķina.

Pašvaldības pienākums ir rūpēties par iedzīvotāju tiesībām

dzīvot labvēlīgā vidē, kas neapdraud viņu dzīvību un veselību,

līdz ar to sabiedrības ieguvums ar aizvietotājizpildes

piemērošanu būtu garantētas tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, kas

neapdraud viņu dzīvību un veselību.

Atbilstoši Būvniecības likuma 7. panta pirmās daļas 2. punktam

un 8. pantam, pašvaldības kompetencē ir izskatīt jautājumus par

pilnīgi vai daļēji sagruvušu, bīstamu vai ainavu bojājošu būvju

sakārtošanu vai nojaukšanu. Tāpat atbilstoši Pašvaldību likuma 4.

panta pirmās daļas 16. punktā noteiktajam, būvniecības procesa

tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā

ir pašvaldības autonomā funkcija, tā šajā jomā darbojas

patstāvīgi un pati par to ir atbildīga.

Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500

"Vispārējie būvnoteikumi" 158.1. apakšpunktā noteikts,

ka būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc

(atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst

Būvniecības likuma 9. panta otrajā daļā noteiktajām būtiskajām

prasībām attiecībā uz būves lietošanas drošību, mehānisko

stiprību un stabilitāti.

Būvniecības likuma 21. panta devītā daļa nosaka - ja būve ir

pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā

stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam

atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šī

lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā

kārtībā. Savukārt Būvniecības likuma 21. panta desmitajā daļā

noteikts, ka šī panta devītajā daļā minētie lēmumi (izņemot

lēmumi attiecība uz būvi, kas bojā ainavu) izpildāmi

nekavējoties. Būvniecības likuma 21. panta devītā un desmitā daļa

pamatā ir vērstas nevis uz tās personas tiesību un tiesisko

interešu aizsardzību, kuras īpašumu apgrūtina vai kaut kādā veidā

skar attiecīgās būves, bet aizsargā plašāku personu loku un

būtībā ir vērstas uz visas sabiedrības interešu aizsardzību. Šo

lēmumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur to darbību. Ja kāds

no attiecīgajiem lēmumiem netiek pildīts, iestāde var nodrošināt

tā izpildi, piemērojot aizvietotājizpildi un citus Administratīvā

procesa likumā noteiktos piespiedu izpildes līdzekļus.

Papildus Administratīvā procesa likumā noteiktajiem

gadījumiem, kad ar lēmuma izpildi saistītos izdevumus sedz lēmuma

adresāts, izdevumus, kas saistīti ar iepriekšējā stāvokļa

atjaunošanu, sedz būves īpašnieks. Atbilstoši Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 3.

maija lēmumam SKA-849/2016, konstatējot, ka būve sava tehniskā

stāvokļa dēļ ir kļuvusi bīstama, pašvaldībai ir jāreaģē un

jāpieņem lēmums, ar kuru būves īpašniekam tiek uzdots būves

sakārtot (sliktākajā gadījumā - nojaukt). Pienākums valsts

pārvaldei, tostarp pašvaldībai, novērst apdraudējumu, izriet no

Latvijas Republikas Satversmē nostiprinātajām tiesībām uz dzīvību

un veselību. Ne lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana, ne arī tā

tūlītēja neizpildīšana no būves īpašnieka puses nevar būt

šķērslis īpašuma sakārtošanai.

Administratīvā procesa likuma 369. panta pirmā daļa noteic, ja

administratīvais akts uzliek adresātam pienākumu izpildīt

noteiktu darbību, ko faktiski un tiesiski var izpildīt arī

izpildiestāde, cits publisko tiesību subjekts vai privātpersona,

šo administratīvo aktu var izpildīt ar aizvietotājizpildes

palīdzību. Šādā gadījumā izpildiestāde šo darbību izpilda pati

vai arī uzdod to izpildīt citam publisko tiesību subjektam vai

privātpersonai. Minētā likuma 369. panta otrā daļa noteic, ka

aizvietotājizpildes izmaksas uzliek adresātam. Ja adresāts

izpilda ar administratīvo aktu uzlikto darbību pirms

aizvietotājizpildes pabeigšanas, adresātam uzliek uzsāktās

aizvietotājizpildes izmaksas.

Ņemot vērā Būvju īpašuma tehnisko un vizuālo stāvokli, to, ka

Būves nav atjaunotas, pilnībā iekonservētas vai nojauktas un

teritorija ap Būvēm ir brīvi pieejama, kā arī to, ka Būvju

Lietotājs ilgstoši nav veicis darbības, kas nodrošinātu Būvju

atbilstību tiesību aktu prasībām, secināms, ka Būves apdraud

cilvēku veselību un drošību, degradē Jēkabpils pilsētas ainavu,

Būves nojaucamas nekavējoties tādā apjomā, lai novērstu bīstamību

un apdraudējumu cilvēku drošībai.

Latvijas Republikas Satversmes 105. pants nosaka, ka īpašumu

nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm.

Konkrētajā gadījumā Būvju tehniskais stāvoklis apdraud cilvēku

drošību, bet Būvju vizuālais izskats ilgstoši bojā Jēkabpils

pilsētas ainavu. Saskaņā ar iepriekšminētajām tiesību normām,

likumdevējs ir noteicis gadījumus, kad pašvaldība var pieņemt

lēmumus, kas ierobežo personu īpašumu tiesības.

Pamatojoties uz likuma Latvijas Republikas Satversmes 105.

pantu, Pašvaldību likuma 4. panta pirmās daļas 16. punktu un

trešo daļu, Administratīvā procesa likuma 62. panta otrās daļas

1. punktu, 65., 66., 79. panta pirmo daļu, 360. pantu, 368. panta

otro daļu, 369. panta pirmo un otro daļu, Būvniecības likuma 7.

panta pirmās daļas 2. punktu, 21. panta devīto un desmito daļu,

Civillikuma 1084. panta pirmo un trešo daļu, Ministru kabineta

19.08.2014. noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi"

158.1. un 159.1. apakšpunktu, 163. un 164. punktu, ņemot vērā

Jēkabpils novada būvvaldes 07.08.2023. Atzinumu par būves

ekspluatācijas pārbaudi Nr. BIS-BV-15.1-2023-1057 (35/2.2-4),

Būvinženiera J. Šiļina 23.01.2024. Tehniskās apsekošanas

atzinumu, Attīstības tautsaimniecības komitejas 11.03.2024.

lēmumu (protokols Nr. 3, 36. punkts),

Jēkabpils novada dome nolemj: