2018. pants

World Health Organization.

https://apps.who.int/iris/handle/10665/276462. License: CC

BY-NC-SA 3.0 IGO

3 Pasaules Veselības organizācija. World Health

Organization. Publikācija "10 Facts about road

safety" , 17.12.2018.

https://www.who.int/news-room/facts-in-pictures/detail/road-safety

4 Konferences tīmekļa vietnes adrese:

https://www.roadsafetysweden.com/about-the-conference/stockholm-declaration/

5 Stokholmas deklarācijas teksts angļu valodā ir

pieejams:

https://www.roadsafetysweden.com/contentassets/b37f0951c837443eb9661668d5be439e/stockholm-declaration-english.pdf

6 Publikācija par ziņojumu:

https://www.itf-oecd.org/road-safety-annual-report-2019

7 Publikācija par ziņojumu:

https://www.itf-oecd.org/sites/default/files/docs/irtad-road-safety-annual-report-2020_0.pdf

8 ANO Desmitgades rīcības plāns ceļu satiksmes

drošībai 2021.-2030.gadam, skatīt saiti:

https://www.un.org/pga/74/wp-content/uploads/sites/99/2020/08/Draft-Resolution-Road-Safety.pdf

9 ANO Rezolūcija 70/1 "Pārveidojot mūsu

pasauli: Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam, skatīt

saiti: https://undocs.org/en/A/RES/70/1

10 Ilgstpējīgas Attīstības Mērķis (Sustainable

Development Goals) Nr.3.6. - halve the number of global

deaths and injuries from road traffic accidents. Skatīt

saiti:

https://unstats.un.org/sdgs/metadata?Text=&Goal=3&Target=3.6

11 Publikācija Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē:

https://ec.europa.eu/transport/road_safety/home_en

12 Nulles Vīzija ("Vision Zero" - angļu

valodā) ir daudznacionāla ceļu satiksmes drošības koncepcija,

kuras mērķis ir izveidot ceļu satiksmi, kurā nenotiktu ceļu

satiksmes negadījumi ar bojāgājušiem vai personas negūtu

nopietnus ievainojumus.

13 Droša Sistēmas pieeja ("Safe System"

- angļu val.) ir balstīta uz holistisku (visaptverošu) un

aktīvu rīcības modeli. Tās būtība izpaužas tajā, ka katrs

sistēmas (ceļu satiksmē) elements spēlē ļoti būtisku lomu

kopējā vērtējumā, taču viena elementa atteikuma gadījumā

sistēma netiek būtiski bojāta, tā turpina strādāt. Pēc šīs

pieejas galvenais uzsvars tiek likts uz to, lai pilnībā

novērstu letālus ceļu satiksmes negadījumus un tādus, kuros

personām rodas smagas traumas. Drošajā Sistēmā tiek ietverta

ceļu satiksmes dalībnieku kontrole, izglītība, informētība,

droša ceļu infrastruktūra, satiksmes plūsmas un ātruma

kontrole, droši transportlīdzekļi un atbilstoša reaģēšana uz

ceļu satiksmes negadījumiem.

14 Informācijas avots: Eiropas Komisija

15

https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/d7ee4b58-4bc5-11ea-8aa5-01aa75ed71a1

16

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52011DC0144

17 Eiropas Komisijas 2020.gada 11.decembra

publikācija, skat. saiti:

https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13974-2020-ADD-1/en/pdf

18 Eiropas Komisijas 2020.gada 9.decembra

publikācija, skat. saiti

https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12438-Sustainable-and-Smart-Mobility-Strategy

19 Ceļu satiksmes drošības indikatori - "Key

Performance Indicators (KPI) for road safety" angļu val.

Ceļu satiksmes drošības indikatori ir dažādi parametri, ko

izmanto papildu CSNg statistikas un ceļu satiksmes drošības

novērtēšanai un izpētei. Tie var sniegt pilnīgāku priekšstatu

par ceļu satiksmes drošību un var palīdzēt identificēt dažādas

problēmas, kā arī tās var tikt savlaicīgi risinātas, tādējādi

novēršot CSNg. Tāpat Ceļu satiksmes drošības indikatori var arī

palīdzēt paplašināt izpratni par ceļu satiksmes drošību un

sniegt pilnvērtīgāku informāciju par CSNg cēloņiem un ar tiem

saistītājām likumsakarībām. Ceļu satiksmes drošības indikatori

arī nodrošina iespēju politikas plānotājiem izvērtēt īstenotās

politikas efektivitāti un sasniegtos rezultātus, uzstādīto

mērķu izpildi.

20 Eiropas jauno automašīnu novērtēšanas

programma (EuroNCAP) ir Eiropas automašīnu drošības veiktspējas

novērtēšanas programma (jaunu automašīnu novērtēšanas

programma), kura dibināta 1997.gadā. Tajā iekļautas vairākas

Eiropas Savienības dalībvalstis un arī Eiropas Savienība.

21 Eiropas ceļu novērtēšanas programma (EuroRAP)

ir Beļģijā reģistrēta starptautiska bezpeļņas organizācija,

kura sadarbībā ar nacionālajām autosporta organizācijām un

nacionālajām varas iestādēm, novērtē ceļu infrastruktūru

Eiropā, lai konstatētu, cik droši tā ir CSNg gadījumā. Līdzīgi

kā EuroNCAP - mērķis ir uzlabot ceļu drošību, izmantojot ceļa

infrastruktūras drošības paaugstināšanu. EuroRAP finansiāli

atbalsta Starptautiskā automobiļu federācija (FIA), Eiropas

Autoražotāju asociācija un citas organizācijas, bet programmas

parasti finansē valstu automobiļu asociācijas un valstu

valdības. Īpašos projektus finansē Pasaules Banka, ANO

Globālais ceļu satiksmes drošības fonds un tādas institūcijas

kā Eiropas Komisija.

22 Informācija par Projektu:

https://www.euro-access.eu/calls/call_for_proposals_for_the_collection_of_key_performance_indicators_kpis_for_road_safety

23 saite uz plānu:

https://likumi.lv/ta/id/315879-par-latvijas-nacionalo-attistibas-planu-20212027-gadam-nap2027

24 Plānošanas dokumenta projekts:

http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40499044

25 Eiropas Komisija, 2011. Baltā grāmata:

ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu - virzība uz

konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu. COM(2011)

144.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52011DC0144&from=LV

26Eiropas Komisija, 2019. Komisijas dienesta

darba dokuments: ES ceļu satiksmes drošības politikas satvars

2021.-2030.gadam. Turpmākie pasākumi ceļā uz "nulles

vīziju". SWD(2019) 283 final.

http://ec.europa.eu/transparency/regdoc/rep/1/2013/LV/1-2013-216-LV-F1-1.Pdf;

Eiropas Komisija. 2030 climate & energy framework.

https://ec.europa.eu/clima/policies/strategies/2030_lv; Eiropas

Komisija, 2016. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam,

Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un

Reģionu komitejai: Eiropas sadarbīgo intelektisko transporta

sistēmu stratēģija - liels solis ceļā uz sadarbīgu, satīklotu

un automatizētu pārvietošanos. COM(2016) 766 final.

https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52016DC0766&from=LV;

Eiropas Komisija, 2016. Komisijas paziņojums Eiropas

Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu

komitejai un Reģionu komitejai: Eiropas mazemisiju mobilitātes

stratēģija. COM(2016) 501 final.

https://eur-lex.europa.eu/resource.html?uri=cellar:e44d3c21-531e-11e6-89bd-01aa75ed71a1.0009.02/DOC_1&format=PDF

,

https://ec.europa.eu/transport/sites/transport/files/legislation/swd20190283-roadsafety-vision-zero.pdf;

European Commission, 2019. Communication From the Commission

to The European Parliament, The European Council, The Council,

The European Economic and Social Committee and The Committee of

the Regions: The European Green Deal. COM(2019) 640 final.

https://ec.europa.eu/info/files/communication-european-green-deal_en

27 Pētījums "Ceļu satiksmes drošības plāna

2017.-2020. gadam ietekmes izvērtējums" © 2020.

Izstrādājis "PricewaterhouseCoopers SIA" Satiksmes

ministrijas uzdevumā ( http://petijumi.mk.gov.lv/node/3395

)

28 Avots:

https://ec.europa.eu/transport/modes/road/news/2021-04-20-road-safety-statistics-2020_en

29 Gājējiem paredzēti drošības spilveni:

https://www.autoevolution.com/news/how-pedestrian-airbags-work-45419.html

30 Avots:

https://ec.europa.eu/transport/road_safety/specialist/knowledge/speed/speed_is_a_central_issue_in_road_safety/speed_and_the_injury_risk_for_different_speed_levels_en

31 Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes

infrastruktūru nacionālā mērogā, 2020; saite:

http://veloplans.lv/wp-content/uploads/2017/08/Velo-petijums_15012020.pdf

32 Eiropas Komisijas ziņojumā "Traffic

Safety Basic Facts 2018 - Motorcycles and Mopeds" ietvertā

informācija, saite:

https://ec.europa.eu/transport/road_safety/sites/roadsafety/files/pdf/statistics/dacota/bfs2018_motomoped.pdf

33 Pētījums "Ceļu satiksmes drošības plāna

2017.-2020. gadam ietekmes izvērtējums", Rīga, 2020,

saite: http://petijumi.mk.gov.lv/node/3395

34 Saite uz CAIS datubāzi:

https://gis.ic.iem.gov.lv/giswebcais/

35 2019.gada jūnijā CSDD sadarbībā ar vadības

konsultāciju uzņēmumu "Civitta" Latvijas novados un

pilsētās veica pētījumu par autovadītāju un pasažieru uzvedību

ceļu satiksmē, plašāk:

https://www.csdd.lv/jaunumi/pieci-galvenie-iemesli-kapec-pasazieri-nelieto-drosibas-jostu-auto-aizmugureja-sedekli

36 Obstruktīva miega apnoja (OMA) ir diezgan

izplatīta slimība, kas ievērojami pasliktina cilvēka pašsajūtu

un skar līdz pat 10% no populācijas. OMA var skart cilvēku

jebkurā vecumā. OMA laikā elpceļi tiek nosprostoti un tādejādi

rada pauzes elpošanā. OMA ir atpazīstama ar skaļu krākšanu un

klusuma pauzēm starp krācieniem. Partneris vai ģimenes locekļi

var novērot ne tikai skaļu krākšanu, bet krākšanu un smakšanu

un tik pat labi izmisīgu cīņu pēc ieelpas, kamēr cilvēks ir

aizmidzis. [avots:

http://www.miegacentrs.lv/lv/81-kraksana-un-miega-apnoja/83-kraksana-un-miega-apnoja

]

37 Pētījuma un kampaņas publikācija CSDD vietnē:

https://www.csdd.lv/socialas-kampanas/kampana-apstajies-pirms-atsledzies

38 Kognitīvs - ar izziņu (izzinātājdarbību)

saistīts; tāds, ka pamatā ir izziņa (izzinātājdarbība). Avots:

http://www.vardnica.lv/

39 CSDD aptauju veica 2019. gada janvāra sākumā

sadarbībā ar interneta aptauju paneli Snapshot, aptaujājot 505

autovadītājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem

40 CSDD 2018. gada maijā veiktais pētījums

"Sabiedrības attieksme pret telefonu lietošanu pie

stūres" īstenots sadarbībā ar tirgus un sociālo pētījumu

aģentūru "Latvijas Fakti". Pētījumā aptaujāti 1017

Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

41 VMS - Variable-message sign (angļu val.)

42 Konceptuālais ziņojums "Par intelektisko

transporta sistēmu ieviešanu Latvijas autotransporta jomā un to

saskarnēm ar citiem transporta veidiem" (saite:

https://likumi.lv/ta/id/316187-par-konceptualo-zinojumu-par-intelektisko-transporta-sistemu-ieviesanu-latvijas-autotransporta-joma-un-to-saskarnem-ar-citiem

)

43 Karte pieejama:

https://www.ltab.lv/riki-autovaditajiem/csng-karte/

44 CAIS ir pieejams tīmekļa vietnē:

http://gis.ic.iem.gov.lv/giswebcais/

45 MAIS3+ - Maximum Abbreviated Injury Scale

(angļu val.) - maksimāli saīsinātā ievainojumu skala,

kas tiek izmantota datu par ceļu satiksmes negadījumos

ievainotajām personām uzskaitē.

46 Skatīt informatīvo ziņojumu

"Informatīvais ziņojums par vienotu ceļu satiksmes

negadījumos smagi ievainoto personu statistikas datu uzskaiti

atbilstoši MAIS3+ prasībām", kas izskatīts MK 2019.gada

25.jūnijā (MK sēdes prot. Nr.30)

http://tap.mk.gov.lv/mk/tap/?pid=40465272.

47 Pasaules Veselības Organizācijas publikācija

par kampaņu "Save Lifes". (Saite:

https://www.who.int/docs/default-source/infographics-pdf/road-safety/savelives-infrastructure-flyer.pdf?sfvrsn=eea02759_2

)

48 Publikācija LVC tīmekļa vietnē:

https://lvceli.lv/celu-tikls/celu-kartes/melnie-punkti/2017-2019/

49 Pētījums par velosatiksmi un velosatiksmes

infrastruktūru nacionālā mērogā, 2020 (saite:

http://veloplans.lv/wp-content/uploads/2017/08/Velo-petijums_15012020.pdf

)

50 LVC 2021.gada konferences materiāli (saite:

https://lvceli.lv/aktualitates/konference-spriedis-par-celu-tikla-nakotni-satiksmes-drosibu-buvniecibu-un-tehnologiju-attistibu/

).

51 Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes

Regulas (ES) 2019/2144 (2019. gada 27. novembris) par prasībām

mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju un šiem

transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu

tehnisko vienību tipa apstiprināšanai attiecībā uz to vispārīgo

drošību un transportlīdzekļa braucēju un neaizsargāto ceļu

satiksmes dalībnieku aizsardzību, ar ko groza Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/858 un atceļ Eiropas

Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 78/2009, (EK) Nr.

79/2009 un (EK) Nr. 661/2009 un Komisijas Regulas (EK) Nr.

631/2009, (ES) Nr. 406/2010, (ES) Nr. 672/2010, (ES) Nr.

1003/2010, (ES) Nr. 1005/2010, (ES) Nr. 1008/2010, (ES) Nr.

1009/2010, (ES) Nr. 19/2011, (ES) Nr. 109/2011, (ES) Nr.

458/2011, (ES) Nr. 65/2012, (ES) Nr. 130/2012, (ES) Nr.

347/2012, (ES) Nr. 351/2012, (ES) Nr. 1230/2012 un (ES)

2015/166 preambulā ietverto informāciju

52 CSDD statistika uz 01.01.2021.

53 Latvijas nacionālais standarts LVS 190-9:2015

"Ceļu projektēšanas noteikumi. 9.daļa:

Velosatiksme"" (saite:

https://www.lvs.lv/lv/products/index?ProductsSearch%5Bproduct_number%5D=190-10&yt0=&Products%5Bstatus_code%5D%5B%5D=11&page=0&ProductsSearch%5Bproduct_number%5D=190-9&yt0=&page=0&ProductsSearch%5Bproduct_number%5D=LVS+190-9%3A2015&yt0=&page=0

)

54 CSDP nolikuma 1.punkts:

https://likumi.lv/ta/id/307492-celu-satiksmes-drosibas-padomes-nolikums

55 Plašāk par "Drošas sistēmas" pieeju

šajā saitē:

http://www.towardszerofoundation.org/thesafesystem/

56 Pētījums "ROAD SAFETY ANNUAL REPORT

2019" International Transport Forum, 2019 , saite:

https://www.itf-oecd.org/sites/default/files/docs/irtad-road-safety-annual-report-2019.pdf

57 Saskaņā ar "ES ceļu satiksmes drošības

politikas pamatnostādnes 2021.-2030.gadam", skat. saiti:

https://ec.europa.eu/transport/road_safety/sites/roadsafety/files/move-2019-01178-01-00-lv-tra-00_0.pdf

58 Informācijas avots: CSDD (

https://www.csdd.lv/celu-satiksmes-negadijumi/celu-satiksmes-negadijumu-skaits

)

59 2021.gada rezultatīvie rādītāji tiks noteikti

2021.gadā Eiropas Komisijas projekta "Collection of Key

Performance Indicators (KPIs) for road safety" par ceļu

satiksmes drošības rādītāju noteikšanu ietvaros

60 PR. - politikas rezultāti atbilstoši

17.tabulai.

61 Īstenojamā aktivitāte tiek finansētas no

Eiropas Komisijas programmas "CEF Programme Support Action

in the field of Road Safety to support Members States in

collecting Key Performance Indicators (KPIs)"

līdzekļiem

62 Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada

28.decembra noteikumu Nr.1240 "Kārtība, kādā klasificē

ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, un

ceļu tīkla drošību Eiropas ceļu tīklā"

3.1punktu (saite:

https://likumi.lv/ta/id/224011-kartiba-kada-klasifice-celu-posmus-kuros-biezi-notiek-celu-satiksmes-negadijumi-un-celu-tikla-drosibu-eiropas-celu-tikla

)

Satiksmes ministrs T. Linkaits