8. pants

Satversmes tiesa visupirms noskaidros, vai

apstrīdētajā normā ir noteikts Satversmes 105. pantā

nostiprināto pamattiesību ierobežojums.

8.1. Pieteikumā norādīts, ka Satversmes 105. pantā

ietvertā jēdziena "īpašums" saturā ietilpst Pieteikuma

iesniedzējas tiesības komercdarbības veikšanai izmantot tai

piederošos vieglos automobiļus tā, kā tā uzskata par nepieciešamu

(sk. lietas materiālu 6. - 8. lpp.).

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Satversmes 105. pants paredz

gan īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, gan arī valsts

tiesības sabiedrības interesēs ierobežot īpašuma izmantošanu

(sk. Satversmes tiesas 2002. gada 20. maija sprieduma lietā

Nr. 2002-01-03 secinājumu daļu).

Atbilstoši Civillikuma 927. pantam īpašums ir pilnīgas varas

tiesība pār lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no

tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā

atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma

prasību. Saskaņā ar Civillikuma 929. pantu par īpašuma

priekšmetu var būt viss tas, kas ar likumu nav noteikti izņemts

no vispārējās apgrozības. Civillikumā regulētās īpašuma tiesības

ietilpst Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību saturā

(sk.: Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā

daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. -

Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 15. lpp.).

Vieglais automobilis ir apgrozības spējīga kustamā lieta, kuru

tās īpašnieks ir tiesīgs lietot. No pieteikumam pievienotajiem

dokumentiem var secināt, ka Pieteikuma iesniedzējas īpašumā

citastarp ir Lietuvā reģistrēti vieglie automobiļi (sk. lietas

materiālu 21. - 34. lpp.).

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas

tiesības lietot tās īpašumā esošos vieglos automobiļus

ietilpst Satversmes 105. pantā noteikto pamattiesību saturā.

8.2. Apstrīdētajā normā noteiktajam aizliegumam ir trīs

priekšnosacījumi: 1) persona vada vieglo automobili Latvijas

teritorijā; 2) vieglais automobilis ir pastāvīgi reģistrēts

ārvalstīs; 3) vieglo automobili vada Latvijas pilsonis vai

nepilsonis vai arī tāda persona, kura saņēmusi Latvijā izdotu

reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai

uzturēšanās atļauju. Pieteikuma iesniedzējai Satversmes 105.

pantā noteikto pamattiesību ierobežojums pastāv, ja ir

izpildījušies visi iepriekš norādītie priekšnosacījumi.

Vienlaikus likumdevējs Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektajā

daļā noteicis izņēmuma gadījumus, kuros apstrīdētajā normā

minētās personas var Latvijas teritorijā vadīt ārvalstīs

pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili.

8.3. No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem

secināms, ka Pieteikuma iesniedzēja ir Latvijas Republikā

reģistrēta Eiropas komercsabiedrība, kurai ir filiāles vairākās

ES valstīs. Šajās valstīs uz Pieteikuma iesniedzējas vārda

reģistrēts ievērojams skaits transportlīdzekļu. Lietuvā

Pieteikuma iesniedzējai reģistrēti trīsdesmit pieci vieglie

automobiļi, kas atzīstami par tās īpašumu (sk. lietas

materiālu 21. - 42. lpp.). Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējas

īpašumā ir ārvalstīs pastāvīgi reģistrēti vieglie automobiļi,

kurus tā nereti izmanto ceļu satiksmē Latvijā.

Pieteikuma iesniedzēja norāda, ka apstrīdētā norma liedz tai

brīvi noteikt darbiniekus, kuri drīkstēs Latvijas teritorijā

vadīt Pieteikuma iesniedzējas īpašumu - ārvalstīs pastāvīgi

reģistrētu vieglo automobili. Proti, Pieteikuma iesniedzēja nevar

nodot tās darbiniekiem, kuri ietilpst apstrīdētajā normā

noteiktajā personu lokā, ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu

transportlīdzekli, lai to izmantotu ceļu satiksmē Latvijā (sk.

lietas materiālu 4. lpp.). Ņemot vērā to, ka Satversmes 105.

pants paredz īpašuma tiesību netraucētu īstenošanu, tostarp

īpašnieka tiesības brīvi lietot tam piederošas kustamās lietas,

apstrīdētā norma liedz Pieteikuma iesniedzējai brīvi rīkoties ar

savu īpašumu tādā veidā, kādu tā uzskata par nepieciešamu. Ja

apstrīdētajā normā noteiktais aizliegums tiktu pārkāpts,

Pieteikuma iesniedzējai būtu jārēķinās ar iespējamām negatīvām

sekām, piemēram, ar administratīvā soda samaksas pienākumu.

Ceļu satiksmes likuma 9. panta piektās daļas 8. punktā

noteikts, ka personām ir atļauts īslaicīgi piedalīties ceļu

satiksmē Latvijā ar ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu

transportlīdzekli. Nevar piekrist Saeimas viedoklim, ka minētais

izņēmuma gadījums pilnībā nodrošinātu Pieteikuma iesniedzējas

interešu ievērošanu (sk. lietas materiālu 87. lpp.), jo

saskaņā ar pieteikumā ietverto informāciju Pieteikuma

iesniedzējas darbiniekiem ir nepieciešams regulāri izmantot tās

īpašumā esošos vieglos automobiļus. Tādējādi Ceļu satiksmes

likuma 9. panta piektās daļas 8. punktā noteiktais izņēmuma

gadījums nenovērš Pieteikuma iesniedzējas īpašuma tiesību

ierobežojumu.

Apstrīdētā norma ierobežo Pieteikuma

iesniedzējai Satversmes 105. pantā noteiktās pamattiesības.