12. pants

Satversmes tiesa piekrīt Saeimas norādītajam, ka

Likuma pieņemšanas brīdī apstrīdētā norma sasniedza tās leģitīmo

mērķi. Ja apstrīdētā norma nebūtu pieņemta, būtiski samazinātos

pirms Likuma stāšanās spēkā piešķirto invaliditātes pensiju

apmērs.

Tomēr apstākļi, kuros atrodas lietas ietvaros salīdzināmo

personu grupas, kopš apstrīdētās normas pieņemšanas ir ievērojami

mainījušies. Pēc Likuma stāšanās spēkā valstī vairākas reizes ir

palielinājusies mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā

sektorā strādājošajiem. Tā ir viena no sastāvdaļām Likuma pārejas

noteikumu 1. punkta otrajā teikumā norādītajā formulā, saskaņā ar

kuru tiek pārrēķinātas invaliditātes pensijas kaitējuma

atlīdzības apmērā. Tāpēc Satversmes tiesai jāizvērtē, vai

apstrīdētā norma joprojām ir piemērota leģitīmā mērķa

sasniegšanai.

Apstrīdētā norma šobrīd nostāda nelabvēlīgākā tiesiskajā

situācijā personas, kurām invaliditātes pensija kaitējuma

atlīdzības apmērā ir piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās dienai

un nav pārrēķināta, bet nodrošina labvēlīgāku attieksmi pret tām

personām, kurām invaliditātes pensija kaitējuma atlīdzības apmērā

ir pārrēķināta saskaņā ar Likuma pārejas noteikumu 1. punktu.

Līdz ar to apstrīdētā norma pieļauj, ka invaliditātes pensijas

apmērs personai ar nemainīgu darbspēju zaudējuma vai

invaliditātes smaguma pakāpi var būt mazāks nekā personai, kuras

darbspēju zaudējuma vai invaliditātes smaguma pakāpe ir zemāka,

bet mainījusies pēc Likuma stāšanās spēkā.

Secināms, ka apstrīdētā norma šobrīd nepietiekami aizsargā to

personu tiesības, kurām invaliditātes pensija kaitējuma

atlīdzības apmērā piešķirta līdz Likuma spēkā stāšanās brīdim un

kurām nav mainījusies darbspēju zaudējuma vai invaliditātes

smaguma pakāpe. Likuma mērķis ir noteikt sociālās garantijas

Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un šīs

avārijas rezultātā cietušajām personām, kompensējot iegūto

kaitējumu atkarībā no tā smaguma. Paredzot invaliditātes pensiju

pārrēķināšanu pēc Likuma pārejas noteikumu 1. punkta otrajā

teikumā ietvertās formulas tikai tām personām, kurām pēc 2000.

gada 1. janvāra ir mainījusies darbspēju zaudējuma pakāpe vai

invaliditātes smaguma pakāpe, apstrīdētā norma savulaik

nodrošināja izvirzītā leģitīmā mērķa sasniegšanu, taču šobrīd tā

vairs neatbilst Likuma vispārējam mērķim.

Līdz ar to apstrīdētā norma nav

piemērota leģitīmā mērķa sasniegšanai un neatbilst tiesiskās

vienlīdzības principam.