1. pants

Mērķis un nepieciešamības pamatojums1.1. Saistošo noteikumu (turpmāk Noteikumi) izdošanas mērķis ir noteikt vienotu kārtību, kādā kopjamas Cēsu novada pilsētu un ciemu teritorijas un uzturamas tajā esošās būves, nodrošinot sanitāro tīrību, teritorijas sakoptību, aizsardzību un pilsētvides ainavas saglabāšanu, veidot pašvaldības apdzīvotās vietās vizuāli pievilcīgu ainavu, noteikt atbildību par ēku un teritoriju sakopšanu.Noteikumu izdošanas ieguvumi pievilcīga ainava un sanitārā tīrība apdzīvoto vietu teritorijās, kas ir gan pašvaldības administratīvās teritorijas iedzīvotāju, gan īpašnieku un valdītāju interesēs. Attiecīgi nodrošinot iedzīvotāju kopējās publiskās interese dzīvot labiekārtotā un sanitāri tīrā teritorijā.

1.2. Cēsu novada pašvaldības administratīvajā teritorijā pastāv problēma ar publiskām teritorijām piegulošajiem nesakoptiem īpašumiem netiek savlaicīgi nopļauta zāle, savāktas lapas, notīrīts sniegs, kas bojā apkārtesošo ainavu, izjauc kultūrvēsturiskās vides tēlu pilsētā un ciemos novada teritorijā. Kā viena no prasībām, lai nodrošinātu teritorijas sakoptību, neveidotos kūla un samazinātu kūlas ugunsgrēku skaitu, ir nepieciešams kopt nekustamo īpašumu, tajā skaitā regulāri veicot zāles pļaušanu, līdz ar to Noteikumos ir svarīgi noteikt regulāru zāles pļaušanu, nosakot ka zāle jāpļauj regulāri. Pašvaldība Noteikumos ir noteikusi zāliena pļaušanas biežumu vismaz 4 (četras) reizes gadā (līdz 10. jūnijam, 10. jūlijam, 10. augustam un 10. septembrim) un zālāja pļaušanu vismaz 2 (divas) reizes gadā (līdz 10. jūlijam un 10. oktobrim). Atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra skaidrojumiem, efektīvs veids kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp regulāri pļaujot zāli.

Gara zāle var provocēt ērču izplatību pilsētā un ciemu teritorijās, jo aktīva ērce parasti atrodas uz zāles stiebra apmēram 0,5 1 m augstumā no zemes. Tādejādi, lai izvairītos no ērču izplatības Cēsu novada administratīvajā teritorijā, ir nepieciešams laicīgi kopt teritorijas, nepieļaujot teritoriju aizaugšanu ar garu zāli.

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai (https://www.spkc.gov.lv) ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām. Atbilstoši Slimības profilakses un kontroles centra skaidrojumiem, efektīvs veiks kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot, tostarp, regulāri pļaut zāli, neatstāt pērnā gada lapu kaudzes . Jo garāka zāle, jo labvēlīgāki apstākļi ērču vairošanās. Ņemot vērā minēto, Noteikumos ietvertās prasības (pļaušanas biežums) nepieciešamas, lai mazinātu ērču daudzumu, kā arī citu kaitēkļu apjomu, tādejādi nodrošinot sanitāro tīrību un aizsargājot sabiedrības drošību. Labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par atsevišķas personas interesēm nodarīto kaitējumu.

Teritorija, kas ir nekopta un aizaugusi ar garu zāli rada labus apstākļus ne tikai dažādu kaitēkļu, ērču, bet arī čūsku vairošanos.

Piemēram, Spānijas kailgliemežu skaits ir mazāks vietās, kur intensīvi tiek pļauta un novākta zāle, jo tur ir mazāk iespēju paslēpties, lai gan arī tādā zālienā gliemeži atrod augsnē spraugas, kurās ielīst un patverties dienas laikā. Ja zālieni netiek laistīti un karstajās vasarās izdeg, tad gliemeži var iet bojā. Intensīva zāles pļaušana kombinācijā ar citām ierobežošanas metodēm var samazināt gliemežu izplatīšanās ātrumu un strauju blakus teritoriju kolonizēšanu.1

Noteikumos noteikts ietvju, celiņu un piebrauktuvju attīrīšana no zariem un lapām, kas var apgrūtināt pārvietošanos, lapas slapjos un mitros laika apstākļos rada slīdamību, ietekmē bremzēšanas ceļu, kas var savukārt novest pie dažādām traumām un savainojumiem gan gājējiem, gan braucējiem.

Noteikumi noteic, ka ietvju, celiņu un piebrauktuvju attīrīšana no sniega un ledus un nokaisīšana ar pretslīdes materiālu ir veicama katru dienu līdz plkst. 9.00, un ja nepieciešams periodiski visas dienas garumā.

Pamatojums tam, saistīts ar rūpēm par sabiedrības drošību. Darba dienās iedzīvotāji savas ikdienas gaitas (došanos uz darbu, izglītības iestādi vai pirmskolas izglītības iestādi u.c.) veic līdz plkst. 9.00. Iedzīvotāju aktivitāte šajā laikā ir novērojama arī brīvdienās. Tāpēc Noteikumi paredz, ka prioritāri jāattīra ietves, celiņi un piebrauktuves.

1.3. Pašlaik teritoriju kopšanu un ēku uzturēšanu Cēsu novadā nosaka Cēsu novada domes 2021. gada 2. decembra saistošie noteikumi Nr. 20 "Par Cēsu novada teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu".

Saskaņā ar Pašvaldību likuma Pārejas noteikumu 6. punktu, dome izvērtē uz likuma "Par pašvaldībām" normu pamata izdoto saistošo noteikumu atbilstību Pašvaldību likuma. Izvērtējot visu, Cēsu novada dome konstatē, ka iepriekšējie saistošie noteikumi ir novecojuši un neatbilst Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam, tādēļ ir nepieciešams izdot jaunus saistošos noteikumus atbilstoši Pašvaldību likumā ietvertajam pilnvarojumam.

Vienlaikus Ministra Kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumu Nr. 906 "Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi" 4. punkts noteic, ka teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā. Tāpat Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 159.2. apakšpunkts paredz, ka pašvaldība nosaka būves īpašniekam pienākumu sakārtot būvi, lai tā atbilstu pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām, ja būve bojā ainavu.

1.4. Līdz ar Noteikumu pieņemšanu tiek paredzēta kārtība īpašumam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas kopšanā Cēsu pilsētā, noteikta konkrēta īpašumam piegulošā teritorija līdz brauktuves malai, par ko atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks vai valdītājs.

Noteikumi nosaka prasības kā ir kopjama teritorija, atvieglojumus un pašvaldības palīdzību minētā pienākuma īstenošanai, prasības būvju un citu ārējo konstrukciju uzturēšanai, atbildību par Noteikumos noteikto prasību neievērošanu un kompetence administratīvā pārkāpuma procesā.

Pašvaldība Noteikumos ir paredzējusi savu līdzdalības mehānismu, kas mazina personām radīto apgrūtinājumu. Noteikumos paredzēta pašvaldības līdzdalība īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā, tām personām, kuru nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas platība ir lielāka par pusi no nekustamā īpašuma platības. Vienlaikus pašvaldība Noteikumos ir paredzējusi atvieglojumus īpašumam pieguļošās teritorijas kopšanā. Tātad, Noteikumi ne tikai paredz Noteikumu 3. punktā minēto personu pienākumu kopt un tīrīt īpašumam piegulošo teritoriju, bet arī pašvaldības līdzdalību šī pienākuma izpildē. Ar Noteikumu regulējumu ir nodrošināts samērīgums starp personai uzlikto pienākumu un sabiedrības interesēs sasniedzamo mērķi.

1.5. Par atsevišķu Noteikumu punktu neievērošanu, kas attiecināmi uz personu bezdarbību sava īpašuma un tam piegulošās publiskā lietošanā esošās teritorijas sakopšanā, paredzēta administratīvā atbildība brīdinājums vai naudas sods. Piemērojamā soda apmērs tiks diferencēts atkarībā no pārkāpuma un nodarītā kaitējuma smaguma, ko izvērtēs pašvaldības administratīvā komisija vai pašvaldības policijas amatpersonas.

Brīdinājumu piemēros gadījumos, kad konstatē, ka soda mērķi iespējams sasniegt ar pie administratīvās atbildības saucamās personas mazāk ierobežojošiem līdzekļiem nekā naudas soda piemērošana. Brīdinājums ir oficiāla reakcija uz izdarīto likumpārkāpumu, kurai ir šāda nozīme: 1) personas likumpārkāpums ir pamanīts; 2) personas rīcība konkrētajā situācijā ir nosodīta.

Naudas sodam ir jāmotivē pie administratīvās atbildības saucamo personu atturēties no atkārtota pārkāpuma izdarīšanas un jāattur citas personas no pārkāpuma izdarīšanas. Vienlaikus naudas sodam ir jābūt efektīvam un samērīgam ar ieguvumu (labumu), kādu pie administratīvās atbildības saucamā persona guva vai varēja gūt, pārkāpjot Noteikumos iekļautās prasības.

Izvērtējot Noteikumos iekļautos soda veidus un apmērus Cēsu novada dome uzskata, ka Noteikumos iekļautie sodi ir ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas pārkāpumu gadījumā, tās būs pietiekami atturošas no turpmākiem pārkāpumiem. Tādejādi ir pamatots apgalvojums tam, ka administratīvajiem sodiem būs efektivitāte pārkāpumu skaita samazināšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.

Noteikumu projekts paredz, ka administratīvā pārkāpuma procesu par Noteikumu pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic Cēsu novada Būvvaldes un pašvaldības policijas amatpersonas. Savukārt administratīvā pārkāpuma lietas izskata Cēsu novada pašvaldības policija vai pašvaldības Administratīvā komisija.

Noteikumu projekts paredz administratīvo atbildību un attiecīgi administratīvos sodus par Noteikumu pārkāpšanu, ievērojot Pašvaldību likuma 45. panta pirmajā un otrajā daļā ietverto priekšnoteikumu "ja likumos nav noteikts citādi". Tādejādi Noteikumu projektā ir ietverta administratīvā atbildība par tādiem pārkāpumiem, kas nav noteikti nozaru likumdošanā.