157. pants
noteic, kādos gadījumos paternitāti nosaka tiesa,

piemēram, ja laulātā nepiekrīt paternitātes brīvprātīgai

atzīšanai, savukārt 158. pantā minētās personas var iesniegt

prasību tiesā, lai tā nosaka paternitāti.

Lietas, kas saistītas ar bērna

tiesību vai interešu nodrošināšanu tiesā, tostarp lietas par

bērna izcelšanās noteikšanu, pamatojoties uz Bērnu tiesību

aizsardzības likuma 20. panta ceturto daļu, skatāmas ārpus

kārtas. Pēc Tieslietu ministrijas "Statistikas pārskata par

civillietu izskatīšanas ilgumu" datiem, 2003. gadā pirmās

instances tiesās lietas par bērnu izcelšanās noteikšanu vidēji

tiek izskatītas 4,8 mēnešu laikā.

Saeima savā atbildes rakstā

norāda, ka paternitātes noteikšana tiesā neesot pārāk ilgstoša un

tāpēc neradot kaitējumu bērna interesēm. Savukārt brīvprātīga

paternitātes atzīšana var notikt, reģistrējot bērna dzimšanu, pēc

bērna dzimšanas reģistrācijas vai pat pirms bērna dzimšanas.

Tātad gadījumā, ja brīvprātīgai paternitātes atzīšanai netiek

radīti šķēršļi, var nodrošināt, ka jau tad, kad tiek reģistrēta

bērna dzimšana, viņam ir noteikti abi vecāki.

2002. gadā izstrādātajā Eiropas

Padomes Ģimenes tiesību ekspertu komitejas "Baltajā grāmatā" par

principiem attiecībā uz paternitātes nodibināšanu un tās

tiesiskajām sekām ir uzsvērts, ka bērna interesēs nepārprotami

ir, pirmkārt, noteikt paternitāti ar dzimšanas brīdi, otrkārt,

piešķirt tai stabilitāti uz turpmāko laiku (sk. "White Paper"

..., Part A).

Pamatots ir Saeimas atbildes

rakstā paustais viedoklis, ka apstrīdētā norma neierobežo iespēju

bērna tēvam uzņemties vecāku pienākumus "de facto", tas

ir, rūpēties par bērnu un tā aizsardzību, uzturēt personiskās

attiecības utt. Tomēr vecāku pienākumi nav vienīgās tiesiskās

sekas, kas rodas līdz ar paternitātes noteikšanu. ANO Konvencijas

par bērna tiesībām 7. pants noteic, ka bērnam kopš piedzimšanas

brīža ir tiesības iegūt uzvārdu. Kamēr nav noteikta paternitāte,

bērns nevar iegūt sava tēva uzvārdu, pat ja vecāki to vēlas.

Tātad līdz brīdim, kad tiek

noteikta paternitāte, bērnam tiek liegtas dažādas tiesības un tas

ir pretrunā ar viņa interesēm. Paternitātes noteikšana tiesas

ceļā, kā liecina prakse, var ilgt vairākus mēnešus. Tātad, kaut

arī bērna tēvs vēlas brīvprātīgi atzīt paternitāti, četrus

mēnešus vai pat ilgāk bērnam dokumentos ir norādīta tikai māte.

Turklāt var piekrist Valsts cilvēktiesību biroja norādei, ka

apstrīdētā norma var mazināt tēva vēlmi labprātīgi atzīt

paternitāti. Tādējādi var palielināties tādu bērnu skaits, kuriem

nav noteikts tēvs. Un tas var liegt bērnam dažādas tiesības un

būt pretrunā ar viņa interesēm.

Tādējādi līdz

brīdim, kad tiek noteikta paternitāte, bērna tiesības ir

ierobežotas.

13. Saeima savā atbildes

rakstā norāda, ka Civillikuma 155. panta sestajā daļā ietvertā

norma aizstāv gan bērna, gan ģimenes intereses. No šā apgalvojuma

varētu secināt pretējo: ja ievērotu Konvencijā noteikto

aizliegumu apstrīdēt vai pārsūdzēt paternitātes brīvprātīgu

noteikšanu, t.i., tēvs varētu atzīt paternitāti bez otra laulātā

piekrišanas, tad tiktu uzskatīts, ka valsts neaizsargā laulību un

izveidoto ģimeni.

Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pants paredz, ka

"ikvienam ir tiesības uz savu privāto un ģimenes dzīvi". Panta

otrā daļa noteic: "Valsts institūcijas nedrīkst traucēt nevienam

baudīt šīs tiesības, izņemot gadījumus, kas paredzēti likumā un

ir nepieciešami [...], lai aizstāvētu citu tiesības un brīvības."

Tātad, ja norma, kas atļauj citā laulībā esošam bērna tēvam

brīvprātīgi un bez laulātās piekrišanas atzīt paternitāti, tiek

uzskatīta par traucēkli baudīt tiesības uz ģimenes dzīvi,

jānoskaidro, vai šāds ierobežojums ir attaisnojams un, proti, vai

tas ir:

- paredzēts likumā;

- nepieciešams, lai aizstāvētu

citu tiesības un brīvības.

13.1. Kā jau iepriekš

norādīts, aizliegums pārsūdzēt vai apstrīdēt paternitātes

brīvprātīgu atzīšanu ir noteikts Konvencijā par to bērnu tiesisko

stāvokli, kuri nav dzimuši laulībā. Latvija bez atrunas ir

ratificējusi Konvenciju un tādējādi uzņēmusies ievērot tajā

paredzētās normas un principus, arī Konvencijas 4. pantā

noteikto.

13.2. Brīvprātīgas

paternitātes atzīšanas veicināšana (attiecīgi - paternitātes

atzīšanas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas iespēju samazināšana)

ir saskaņā ar bērna tiesībām un brīvībām un sekmē bērna interešu

aizstāvību, jo uzlabo ārlaulībā dzimušo bērnu stāvokli un

izlīdzina ārlaulībā dzimušo bērnu tiesisko statusu un to bērnu

tiesisko statusu, kuri ir dzimuši laulībā. Aizliegums apstrīdēt

paternitātes brīvprātīgu atzīšanu ir nepieciešams, lai aizstāvētu

bērna tiesības.

Tādējādi, nosakot aizliegumu

apstrīdēt vai pārsūdzēt paternitātes brīvprātīgu atzīšanu,

tiesības uz ģimenes dzīvi var tikt aizskartas. Savukārt šis

aizskārums ir pieļaujams, ja atbilst Eiropas Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta otrajai

daļai.

14. Saskaņā ar Eiropas

Cilvēktiesību tiesas sniegto interpretāciju Cilvēka tiesību un

pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantam attiecībā uz

paternitātes noteikšanu "ģimenes dzīves respektēšana, pirmkārt,

nozīmē nacionālajos tiesību aktos ietvertus tiesiskās

aizsardzības līdzekļus, kas nodrošina bērna integrāciju viņa

ģimenē jau kopš dzimšanas brīža" (ECT sprieduma lietā "Marckx

v. Belgium" 31. §; lietā "Johnston v. Ireland" 112. §).

Tomēr jēdziens "ģimenes dzīve"

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. panta

nozīmē neattiecas tikai un vienīgi uz ģimeni, kas balstīta uz

laulību. Jēdziens "ģimene" šajā normā nav saistīts vienīgi ar

attiecībām, kas balstītas uz laulībām, tas var ietvert arī citas

de facto "ģimenes" saites, gadījumos, kad puses dzīvo kopā

ārpus laulības (sk. ECT sprieduma lietā "Keegan v. Ireland"

44. §). Civillikuma 241. pantā ir noteikts, ka "pie ģimenes

šaurākā nozīmē pieder laulātie un viņu bērni, kamēr tie vēl

atrodas nedalītā saimniecībā", taču Eiropas Cilvēktiesību tiesa

jēdzienu "ģimenes dzīve" interpretē plašāk, uzsverot, ka konkrēto

attiecību atbilstību "ģimenes dzīvei" var būtiski ietekmēt daudzi

faktori, proti: vai pāris dzīvo kopā, attiecību ilgums, vai abas

puses ir uzticīgas viena otrai, vai ir kopīgi bērni utt. (sk.

ECT sprieduma lietā "X, Y and Z v. The United Kingdom" 36. §;

lietā "Kroon and Others v. The Netherlands" 30. §).

Interpretējot jēdzienu "ģimenes

dzīve", Eiropas Cilvēktiesību tiesa norāda, ka bioloģiskā un

sociālā realitāte (biological and social reality) ir

prioritāra salīdzinājumā ar likumisko pieņēmumu (legal

presumption) (sk. ECT sprieduma lietā "Kroon and Others v.

The Neatherlands" 40. §).

Cilvēka tiesību un pamatbrīvību

aizsardzības konvencijas 8. pants ģimenes neiedala "likumīgajās"

("legitimate") un "nelikumīgajās" ("illegitimate") ģimenēs

(sk. ECT sprieduma lietā "Marckx v. Belgium" 31. §). Šāds

iedalījums būtu pretrunā ar vārdiem "ikvienam ir tiesības".

Eiropas Cilvēktiesību tiesa, atsaucoties uz Eiropas Padomes

Ministru komitejas 1970. gada 15. maija Rezolūciju (70) 15

[Resolution (70) 15 of 15 May 1970 on the social protection of

unmarried mothers and their children, para. I-10, para. II-5,

ect.], norāda, ka neprecētu māti kopā ar viņas bērnu ir

jāuzskata par ģimeni tāpat kā pārējās ģimenes (sk. ECT

sprieduma lietā "Marckx v. Belgium" 31. §).

Tādējādi

valstij ir jāaizsargā ikviena ģimene.

Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir

atzīmējusi, ka gadījumā, kad saskaņā ar Konvencijas 8. pantu tiek

izvērtētas vecāku un bērna tiesības, būtiskākais apsvērums ir

bērna tiesības. Ja nepieciešams izsvērt intereses, bērna

intereses ir prioritāras (sk. ECT sprieduma lietā "Yousef v.

The Netherlands" 73.§).

Tas, ka vīrietis ir ārlaulībā

dzimuša bērna tēvs, protams, atsevišķos gadījumos var ietekmēt

viņa uz laulību balstītās ģimenes materiālos apstākļus un arī

ģimenes locekļu mantiskās tiesības. Tāpēc ir svarīgi, lai ģimenes

locekļi uzzinātu par paternitātes atzīšanu. Taču to ir iespējams

panākt ar bērnu tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, proti,

nosakot, ka par paternitātes brīvprātīgu atzīšanu ir jāinformē

otrs laulātais.

Tāpat ir svarīgi, lai noteiktam to

ieinteresēto personu lokam, kuru tiesības varētu tikt aizskartas,

būtu paredzētas tiesības apstrīdēt brīvprātīgo paternitātes

atzīšanu, zinot, ka vīrietis nav bērna bioloģiskais tēvs. Ja

vīrietim ir bērni arī laulībā, viņu aizsardzība nedrīkst

atšķirties no ārlaulībā dzimušu bērnu aizsardzības. Gan laulībā

dzimušajiem bērniem, gan tiem, kuri nav dzimuši laulībā, ir

vienādas tiesības zināt savu tēvu, saņemt no viņa gan finansiālu,

gan cita veida atbalstu. Pretējā gadījumā bērni, kas nav dzimuši

laulībā, tiktu diskriminēti.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30. - 32. pantu, Satversmes tiesa

nosprieda:

Atzīt Civillikuma 155. panta sesto

daļu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta

pirmajam teikumam un Eiropas Konvencijas par to bērnu tiesisko

statusu, kuri nav dzimuši laulībā, 4. pantam un spēkā neesošu no

sprieduma publicēšanas dienas.

Spriedums ir galīgs un

nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs

A.Endziņš