22. pants

Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa

noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi

par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai,

uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma

publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

citādi.

Satversmes tiesai iespēju robežās ir jāgādā, lai situācija,

kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā norma zaudē spēku,

līdz brīdim, kad Saeima tās vietā pieņems jaunu normu, neradītu

Pieteikumu iesniedzējiem un citām personām Satversmē garantēto

pamattiesību aizskārumu, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts vai sabiedrības interesēm. Satversmes tiesas likuma 31.

panta 12. punkts noteic, ka Satversmes tiesas spriedumā var tikt

ietverti "citi tiesas nolēmumi". Saskaņā ar minēto punktu

Satversmes tiesa ir tiesīga noregulēt arī jautājumus, kas ir

būtiski, lai pēc apstrīdētās normas atzīšanas par spēku zaudējušu

nerastos jauni Satversmē noteikto pamattiesību aizskārumi un

tiesiskā regulējuma traucējumi.

Ja tas ir iespējams un nepieciešams, Satversmes tiesa

sprieduma nolēmumu daļā var atzīt, ka juridisko spēku atgūst

tiesību normas, kas grozītas ar tādu apstrīdēto aktu, kuru

Satversmes tiesa atzinusi par neatbilstošu augstāka juridiskā

spēka tiesību normām (sk. Satversmes tiesas 2005. gada 16.

decembra sprieduma lietā Nr. 2005-12-0103 25. punktu). Šādi

Satversmes tiesa var rīkoties arī konkrētās lietas ietvaros, jo

Pieteikumu iesniedzēji ir apstrīdējuši to CPL 141. panta

redakciju, kura tika pieņemta ar 2009. gada 5. februāra

likumu.

Lai pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas ar prasības

nodrošinājumu saistītie jautājumi tiktu izlemti atbilstoši

Satversmes 92. panta prasībām līdz brīdim, kad Saeima pieņems

grozījumus normatīvajā regulējumā, Satversmes tiesai ir jāizlemj,

kāda likuma redakcija būs spēkā šajā laikā. Pēc Satversmes tiesas

ieskata, saprātīgu līdzsvaru starp abu pušu procesuālo tiesību

vienlīdzību un procesuālo ekonomiju nodrošināja CPL 141. panta

pirmā daļa 2006. gada 14. decembra redakcijā. Tāpēc šī CPL 141.

panta pirmās daļas redakcija, stājoties spēkā Satversmes tiesas

spriedumam, ir piemērojama, ciktāl tā paredz atbildētājam

tiesības iesniegt blakus sūdzību par lēmumu, ar kuru tiesa ir

atteikusies atcelt prasības nodrošinājumu.

Attiecībā uz Pieteikumu iesniedzējiem apstrīdētā norma ir

jāatzīst par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, lai viņi

nepieciešamības gadījumā varētu pārsūdzēt sev nelabvēlīgos tiesas

lēmumus, negaidot grozījumus normatīvajā regulējumā.

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a: