6. pants

Satversmes tiesas likuma 32. panta trešā daļa

noteic, ka tiesību norma (akts), kuru Satversmes tiesa atzinusi

par neatbilstošu augstāka juridiskā spēka tiesību normai,

uzskatāma par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma

publicēšanas dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi

citādi.

Satversmes tiesa 2010. gada 30. marta spriedumā lietā Nr.

2009-85-01 atzina apstrīdēto normu attiecībā uz konstitucionālo

sūdzību iesniedzējiem - akciju sabiedrību "TOPMAR HOLDINGS" un

Vitāliju Grinčišinu - par spēkā neesošu no tās pieņemšanas

brīža.

Līdz ar to jānoskaidro, vai arī attiecībā uz Pieteikuma

iesniedzēju apstrīdētā norma atzīstama par spēkā neesošu no tās

pieņemšanas brīža.

6.1. Satversmes tiesa vairākkārt norādījusi, ka

konstitucionālo sūdzību var iesniegt gadījumos, kad, pirmkārt,

pamattiesību aizskārums ir tiešs, konkrēts, apstrīdētā norma

aizskar pieteikuma iesniedzēju pašu un, otrkārt, aizskar

pieteikuma iesniegšanas brīdī (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2002. gada 20. maija spriedumu lietā Nr. 2002-01-03 un

2002. gada 11. novembra lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā

Nr. 2002-07-03) vai arī pastāv apstākļu kopums, kas prasa,

lai lieta tiktu izskatīta "šobrīd" (sk., piemēram, Satversmes

tiesas 2002. gada 22. februāra sprieduma lietā Nr. 2001-06-03

secinājumu daļas 2.4. punktu).

No lietas materiāliem izriet, ka Pieteikuma iesniedzējs ir

Nīderlandes Karalistē reģistrēta privāta sabiedrība ar ierobežotu

atbildību (sk. lietas materiālu 30. lpp.). Rīgas

pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa ar 2009. gada 18. decembra

lēmumu daļēji apmierināja pieteikumu par prasības nodrošināšanu,

apķīlājot daļu no Pieteikuma iesniedzējam piederošajām AS

"Ventbunkers" akcijām un aizliedzot tam izmantot akcionāra

tiesības (sk. lietas materiālu 24. lpp.).

6.2. Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu

atbildētājs var iesniegt blakus sūdzību par šādiem tiesas

lēmumiem prasības nodrošināšanas jautājumos:

1) par lēmumu, ar kuru prasības nodrošinājuma līdzeklis ir

aizstāts ar citu līdzekli;

2) līdz brīdim, kad Saeima izdarīs grozījumus normatīvajā

regulējumā, - par lēmumu, ar kuru tiesa ir atteikusies atcelt

prasības nodrošinājumu;

3) par lēmumu, ar kuru prasītājam uzdots nodrošināt

zaudējumus.

Līdz ar to Pieteikuma iesniedzējam patlaban nav iespējams

iesniegt blakus sūdzību par viņam nelabvēlīgo tiesas lēmumu, ar

ko daļēji apmierināts pieteikums par prasības nodrošināšanu.

Satversmes tiesa 2010. gada 30. marta spriedumā lietā Nr.

2009-85-01 jau atzina, ka tiesiskais regulējums, kas liedz

atbildētājam pārsūdzēt lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par

prasības nodrošināšanu, nelīdzsvaro Satversmes 92. panta satura

elementus - procesuālo ekonomiju un procesuālo tiesību

vienlīdzību. Ņemot vērā to, ka Pieteikuma iesniedzējs atrodas

līdzīgā tiesiskajā situācijā kā pieteikumu iesniedzēji lietā Nr.

2009-85-01, ir nepieciešams nodrošināt Pieteikuma iesniedzēja

tiesību aizsardzību, līdz Saeima izdarīs grozījumus normatīvajā

regulējumā.

Tādējādi attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju apstrīdētā norma

ir jāatzīst par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža, lai tas

nepieciešamības gadījumā varētu pārsūdzēt sev nelabvēlīgo tiesas

lēmumu, negaidot grozījumus normatīvajā regulējumā.

Nolēmumu daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

Ievērojot Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta spriedumu

lietā Nr. 2009-85-01, attiecībā uz Pieteikuma iesniedzēju -

"Yelverton Investment B.V." - atzīt Civilprocesa likuma

141. panta pirmo daļu, ciktāl tā neparedz tiesības iesniegt

blakus sūdzību par lēmumu, ar ko apmierināts pieteikums par

prasības nodrošināšanu, par spēkā neesošu no tās pieņemšanas

brīža.

Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs G.Kūtris