12. pants

Ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt

apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti,

ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu - leģitīma mērķa -

labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2005. gada

22. decembra sprieduma lietā Nr. 2005-19-01

9. punktu).

Jēdziens "aizstāvēt savas tiesības un likumiskās

intereses" Satversmes 92. panta pirmā teikuma izpratnē

nenozīmē tiesības uz bezgalīgu tiesas procesu, bet, gluži otrādi,

- uz procesu, kuram saprātīgā laikā jānoslēdzas ar spēkā stājušos

stabilu nolēmumu (sk. Satversmes tiesas 2002. gada

5. marta sprieduma lietā Nr. 2001-10-01 secinājumu

daļas 5. punktu).

Pieteikuma iesniedzēja atzīst apstrīdētās normas leģitīmo

mērķi - uz kuru vairākkārt norādījusi arī Satversmes tiesa -

nodrošināt strīdu ātrāku un efektīvāku izskatīšanu, mazinot tiesu

noslogotību (sk. lietas materiālu 1. sēj.

9.-10. lpp.). Izskatot lietu saprātīgā termiņā, tiek

aizsargātas arī citu personu tiesības uz taisnīgu tiesu

(sal. ar Satversmes tiesas 2010. gada 30. marta

sprieduma lietā Nr. 2009-85-01 16. punktu). Turklāt

vismaz viena no pusēm ir ieinteresēta, lai lieta pēc būtības

tiktu izskatīta pēc iespējas ātrāk un tiesiski nenoteiktā

situācija tiktu pārtraukta.

Satversmes tiesa par leģitīmu mērķi atzinusi arī

nepieciešamību nodrošināt efektīvu lietas izskatīšanu pēc būtības

un procesuālās ekonomijas principa ievērošanu

(sk. Satversmes tiesas 2008. gada 5. novembra

sprieduma lietā Nr. 2008-04-01 13.2. punktu).

Līdz ar to no apstrīdētās normas

izrietošajam pamattiesību ierobežojumam ir leģitīms mērķis - citu

personu tiesību aizsardzība.