92. pants
paredz iespēju pārsūdzēt spriedumu civillietā augstākā

tiesu instancē, nepieciešams noskaidrot konkrētās lietu

kategorijas raksturu un likumdevēja mērķi, pieņemot konkrētu

likumu. To var konstatēt tikai tad, ja noskaidro, kāda ir likuma

saikne ar visu tiesību sistēmu un kā pieņemtais likums var

efektīvi iekļauties šajā sistēmā.

Civilās tiesvedības būtība

galvenokārt izpaužas tādējādi, ka, ievērojot pušu līdztiesības

principu, tiek izšķirti pušu savstarpējie strīdi par aizskartām

tiesībām un ar likumu aizsargātām interesēm. Prasības tiesvedības

gadījumā tiesa izskata un izlemj lietas par strīdiem un dod

objektīvu vērtējumu pušu iesniegtajiem pierādījumiem. Latvijas

tiesu sistēmā tiesības uz lietas izskatīšanu apelācijas instancē

ir viens no pamatnoteikumiem civillietās, kuras izspriežamas

prasības tiesvedības kārtībā. Apelācijas mērķis ir novērst

iespējamās kļūdas, ko pirmās instances tiesa varētu būt

pieļāvusi, izskatot lietas par aizskartām personas tiesībām un ar

likumu aizsargātām interesēm.

Tomēr tiesu izspriešanai pakļautas

dažāda rakstura civillietas. Likums nosaka ne tikai prasības

tiesvedību, bet arī no tās atšķirīgus tiesvedības veidus: sevišķo

tiesāšanas kārtību un saistību izpildīšanu bezstrīdus kārtībā.

Lietas par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju, uz ko

attiecas arī apstrīdētā tiesību norma, tiek izskatītas sevišķās

tiesāšanas kārtībā. Šīs kategorijas lietas atšķiras no prasības

tiesvedības kārtībā izskatāmajām lietām ar to, ka tajās nekad nav

strīda par tiesībām (sk. Civilprocesa likuma komentāri. Prof.

K.Torgāna un M.Dudeļa vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, 1999,

177.lpp.).

Maksātnespēja ir ar tiesas

spriedumu konstatēts parādnieka stāvoklis, kurā tas nespēj

nokārtot savas parādu saistības. Maksātnespējas lietā starp pusēm

nepastāv strīds par tiesībām, bet tiesa tikai konstatē kaut vienu

no Maksātnespējas likumā noteiktajām parādnieka maksātnespējas

pazīmēm. Tās ir šādas: "1) parādnieks nespēj vai sakarā ar

pierādāmiem apstākļiem nespēs pienācīgi nokārtot savas parādu

saistības; 2) parādnieks ir pārtraucis kārtot parādu saistības,

kurām iestājies izpildes termiņš, un ir ievēroti šā likuma

39.panta 1.punkta noteikumi; 3) parādnieka parādu saistības

pārsniedz tā aktīvus" (3.panta pirmā daļa).

Maksātnespējas likuma mērķis ir

nevis regulēt strīdus par tiesībām, bet nodrošināt reālo vai

potenciālo kreditoru aizsardzību. Maksātnespējas process ir

specifisks un atšķiras no vispārējās civilprocesuālās kārtības.

Maksātnespēja ir objektīvs uzņēmuma stāvoklis, un maksātnespējas

fakta konstatēšana un pasludināšana ar tiesas spriedumu ir viens

no maksātnespējas procesa posmiem, kura pārsūdzēšana augstākas

instances tiesā likumā nav paredzēta.

Tomēr spēkā esošais likums paredz

parādniekam iespēju aizstāvēt savas tiesības. Pirmkārt,

kreditoram pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā ir

pienākums iesniegt parādniekam pretenziju, pie tam parādniekam

divu nedēļu laikā pēc pretenzijas iesniegšanas ir tiesības

kreditora prasījumu apmierināt vai celt iebildumus. Ja parādnieks

divu nedēļu laikā attiecīgās tiesības nav izmantojis, kreditoram

vismaz vienu nedēļu pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas

tiesā rakstveidā jādara zināms parādniekam savs nodoms to

iesniegt. Ja parādnieks nenokārto parādu arī šajā termiņā,

kreditoram rodas tiesības iesniegt tiesā maksātnespējas

pieteikumu. Tātad, ja kāda no minētajām prasībām netiek ievērota,

maksātnespējas lietu tiesā neierosina (Maksātnespējas likuma

39.panta 1.punkts). Otrkārt, ja sevišķās tiesāšanas kārtības

lietā rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā prasības

kārtībā, tiesa atkarībā no strīda satura pieteikumu atstāj bez

izskatīšanas vai tiesvedību aptur līdz strīda izšķiršanai

(Civilprocesa likuma 258.pants).

Pamatots ir Saeimas atbildes

rakstā izteiktais viedoklis, ka likumā ir paredzēta arī iespēja

pārbaudīt tiesas sprieduma likumību un pamatotību gadījumā, ja

tas nav pārsūdzēts tādu iemeslu dēļ, kuri nav atkarīgi no lietas

dalībnieka. Par šādu iemeslu var uzskatīt gadījumu, kad likums

neparedz pirmās instances tiesas nolēmuma pārsūdzību apelācijas

instancē. Civilprocesa likuma 483.-485.pantā ir regulēta kārtība,

kādā Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Senāta Civillietu

departamenta priekšsēdētājs vai ģenerālprokurors var iesniegt

protestu par spēkā stājušos tiesas nolēmumu. Tomēr šāda iespēja

rodas tikai gadījumos, ja tiek konstatēti būtiski materiālo vai

procesuālo tiesību normu pārkāpumi. Līdz ar to, ja personai ir

ziņas par būtiskiem materiālo vai procesuālo tiesību normu

pārkāpumiem maksātnespējas lietas izskatīšanā, tā var vērsties

pie kādas no minētajām amatpersonām ar lūgumu iesniegt protestu

par attiecīgo spriedumu. Tomēr tas ir izņēmuma gadījums un nav

uzskatāms par pārsūdzību, jo nedod tiesības personai pašai

iesniegt sūdzību tiesā.

Maksātnespējas lietas

ierosināšana, kā arī parādnieka pasludināšana par maksātnespējīgu

rada noteiktas tiesiskas sekas. Ar apstrīdēto tiesību normu: 1)

tiek aizstāvētas kreditoru intereses, jo pēc parādnieka

maksātnespējas pasludināšanas parādnieks zaudē tiesības rīkoties

ar savu mantu, kā arī ar viņa valdījumā vai turējumā esošo trešo

personu mantu (Maksātnespējas likuma 50.panta pirmās daļas

1.punkts un 73.pants). Turklāt tiek novērsta maksātnespējas

procesa novilcināšana, kas varētu radīt kreditoriem neizdevīgas

sekas; 2) tiek aizstāvētas parādnieka intereses, jo pēc

maksātnespējas pasludināšanas apstājas nokavējuma naudas un

procentu pieaugums prasījumiem (Maksātnespējas likuma 50.panta

pirmās daļas 3.punkts); 3) tiek ievērots tiesas ekonomijas

princips savlaicīgā lietu izskatīšanā, ņemot vērā maksātnespējas

lietu lielo skaitu un straujā pieauguma tendenci. Līdz ar to

secināms, ka apstrīdētā tiesību norma rada lietderīgas un

saprātīgas tiesiskās sekas gan kreditoru un parādnieka

aizsardzībai, gan sabiedrībai un tiesu sistēmai kopumā.

Pamatojoties uz Satversmes tiesas

likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa

n o s p r i e d

a:

Atzīt Civilprocesa likuma

348.panta septīto daļu par atbilstošu Latvijas Republikas

Satversmes 92.pantam.

Spriedums stājas spēkā tā

publicēšanas dienā. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.

Satversmes tiesas sēdes

priekšsēdētājs A.Endziņš