14. pants

Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 32. panta trešo

daļu tiesību norma, kuru Satversmes tiesa atzinusi par

neatbilstošu augstāka juridiska spēka tiesību normai, uzskatāma

par spēkā neesošu no Satversmes tiesas sprieduma publicēšanas

dienas, ja Satversmes tiesa nav noteikusi citādi. Saskaņā ar

Satversmes tiesas likuma 31. panta 11. punktu gadījumā, kad

Satversmes tiesa kādu tiesību normu atzīst par neatbilstošu

augstāka juridiska spēka tiesību normai, tai jānosaka brīdis, ar

kuru attiecīgā norma zaudē spēku.

Pieteikuma iesniedzēji lūguši apstrīdēto normu atzīt par spēkā

neesošu no viņu pamattiesību aizskāruma rašanās brīža.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka, lemjot par brīdi, ar kuru

apstrīdētā norma zaudē spēku, pēc konstitucionālās sūdzības

ierosinātā lietā jāņem vērā tas, ka tiesas uzdevums ir pēc

iespējas novērst personas pamattiesību aizskārumu (sk.

Satversmes tiesas 2005. gada 16. decembra sprieduma lietā Nr.

2005‑12‑0103 25. punktu). Vienlaikus tiesai jāgādā arī par

to, lai situācija, kāda varētu veidoties no brīža, kad apstrīdētā

norma zaudē spēku, neradītu jaunus Satversmē noteikto

pamattiesību aizskārumus, kā arī nenodarītu būtisku kaitējumu

valsts vai sabiedrības interesēm (sal. sk. Satversmes tiesas

2011. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2010-71-01 26. punktu

un 2015. gada 16. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2014-13-01 22.

punktu).

Apstrīdētās normas atzīšana par spēku zaudējušu no

pamattiesību aizskāruma rašanās dienas attiecībā uz Pieteikuma

iesniedzējiem ir vienīgā iespēja aizsargāt šo personu

pamattiesības. Tādēļ apstrīdētā norma attiecībā uz Pieteikuma

iesniedzējiem ir atzīstama par spēkā neesošu no viņu pamattiesību

aizskāruma rašanās brīža. Par aizskāruma rašanās brīdi ir

uzskatāma diena, kad pirmās instances tiesa, pamatojoties uz

apstrīdēto normu, nolēma atteikt Pieteikuma iesniedzējiem valsts

nodevas atmaksu.

Attiecībā uz citām personām apstrīdētā norma zaudē spēku no šā

sprieduma publicēšanas dienas. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā

regulējums, ar kuru likumdevējs būs paredzējis tiesiskās

vienlīdzības principam atbilstošu valsts nodevas atmaksas

termiņu, tiesību piemērotājam ir jāņem vērā šajā spriedumā

izteiktās atziņas. Ievērojot tiesiskās drošības principu un līdz

šim pastāvējušo tiesisko kārtību, tiesību piemērotājam ir

jāraugās, lai visām personām termiņa notecējums būtu vienlīdzīgs

pēc būtības. Tas nozīmē, ka tiesības iesniegt pieteikumu par

valsts nodevas atmaksu var tikt ierobežotas ar triju gadu

termiņu, taču šis termiņš ir skaitāms no dienas, kad radies

valsts nodevas atmaksas tiesiskais pamats, nevis no dienas, kad

nodeva iemaksāta valsts budžetā.

Tiesības prasīt civilprocesā samaksātās valsts nodevas atmaksu

likumdevējs ir tiesīgs ierobežot ar termiņu, bet tādā gadījumā

likumdevējam ir jāievēro samērīguma un tiesiskās vienlīdzības

principi un par atskaites punktu termiņa aprēķināšanai jāpieņem

brīdis, no kura persona var izmantot savas tiesības.

Nolēmumu

daļa

Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu,

Satversmes tiesa

nosprieda: