9. pants

Pieaicinātā persona - Latvijas Universitātes

Juridiskās fakultātes doktorants Mg. iur. Martins Osis -

norāda, ka Civilprocesa likuma 205. pantā regulētā spriedumu

izpildīšana nekavējoties esot iespējama izsmeļoši uzskaitītu

lietu kategorijās pēc lietas dalībnieka motivēta lūguma, ja tiesa

šādu lūgumu apmierinājusi. Minētais institūts Latvijas

civilprocesuālajā regulējumā neesot jauns, un tā analīzei varot

tikt izmantoti Latvijas starpkaru posma tiesu prakses materiāli

un tiesību zinātnes atziņas.

Vispār civilprocesuālais regulējums paredzot tikai spēkā

stājušos tiesas spriedumu izpildīšanu, bet regulējums par

sprieduma izpildīšanu nekavējoties esot izņēmums. Civilprocesa

likuma 205. pantā esot ietvertas trīs tādu gadījumu grupas, kuros

pieļaujama spriedumu izpildīšana nekavējoties, un katrai no šīm

grupām esot specifiskas iezīmes. Civilprocesa likuma 205. panta

pirmās daļas 2. punkta noteikumi esot vērsti uz mazāk aizsargātas

personas nodrošināšanu ar nepieciešamiem iztikas līdzekļiem jau

tiesvedības laikā, taču nenosakot nekādu mehānismu, kas paredzētu

atbildētāja nodrošināšanu pret iespējamiem zaudējumiem vai

samazinātu risku, ka atbildētājs var neatgūt samaksāto

(izpildīto) gadījumā, ja spēkā stājas atbildētājam labvēlīgs

spriedums vai tiek pieņemts nolēmums, kas paredz atbildētājam

labvēlīgu tiesvedības iznākumu.

Noteikšana, ka spriedums izpildāms nekavējoties, esot

pamatojama ar darbiniekam nepieciešamo iztikas līdzekļu

nodrošināšanu un nozīmējot, ka viņam attiecīgajā situācijā šādu

līdzekļu nav. Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 2.

punkta noteikumu saturs esot atkāpe no procesuālās līdztiesības

principa.

Apstrīdētā norma esot izņēmums no vispārīgajiem noteikumiem

par sprieduma izpildīšanas pagriezienu. Ar šādu regulējumu

atbildētāja tiesības uz sprieduma izpildīšanas pagriezienu esot

padarītas atkarīgas no varbūtības, proti, prasītāja negodprātīgas

(nelikumīgas) rīcības. Tā kā tiesības uz sprieduma izpildīšanas

pagriezienu esot patstāvīgas atbildētāja tiesības, kas nedrīkstot

būt atkarīgas no varbūtības vai prasītāja gribas, apstrīdētā

norma esot pretrunā ar civilprocesa mērķi un atbildētāja tiesības

uz taisnīgu tiesu padarot iluzoras.

Secinājumu

daļa