4. pants

Labklājības

ministrijai:

4.1. līdz 2008.gada 1.jūnijam

iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas programmu

2008.-2010.gadam;

4.2. līdz 2011.gada 1.aprīlim

iesniegt Ministru kabinetā pamatnostādņu īstenošanas programmu

2011.-2013.gadam;

4.3. līdz 2011.gada 1.jūlijam

iesniegt Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu

īstenošanas gaitu;

4.4. līdz 2014.gada 1.jūlijam

iesniegt Ministru kabinetā vispārīgo pārskata ziņojumu par

pamatnostādņu ieviešanu.

Ministru prezidents

I.Godmanis

Labklājības ministre

I.Purne

(Ministru kabineta

2008.gada 17.aprīļa rīkojums

Nr.213)

Darba aizsardzības jomas

attīstības pamatnostādņu 2008.-2013.gadam

kopsavilkums

Darba aizsardzības jomas

attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam (turpmāk -

pamatnostādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments,

kurā atspoguļota esošā situācija, identificētas problēmas,

noteikti galvenie attīstības virzieni un sasniedzamie mērķi un

indikatori darba aizsardzības jomā.

Pamatnostādnes izstrādājusi

Labklājības ministrijas izveidota darba grupa, kurā piedalījušies

eksperti no Labklājības ministrijas, Valsts darba inspekcijas,

Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību

savienības un Rīgas Stradiņa universitātes Darba un vides

veselības institūta.

Galvenās identificētās problēmas

darba aizsardzības jomā ir šādas:

1) informācijas, datu, zinātniskā

atbalsta un kapacitātes trūkums darba aiz­sar­dzības politikas

plānošanai, izstrādei un monitoringam;

2) zemais darba aizsardzības

normatīvo aktu ievērošanas līmenis praksē, kas tieši saistīts ar

valsts uzraudzības un kontroles mehānisma (Valsts darba

inspekcijas) zemo kapacitāti, kā arī ekonomisko stimulu un

atbalsta trūkumu darba devējiem, lai uzņēmumos uzlabotu darba

apstākļus;

3) sabiedrības neinformētība,

zināšanu un preventīvas attieksmes trūkums par darba aizsardzības

jautājumiem.

Darba aizsardzības jomā atklāto

trūkumu un problēmu novēršanai pamatnostādnēs izvirzīti četri

galvenie darbības virzieni:

1) darba aizsardzības

politikas plānošanas pilnveidošana, nodrošinot nepieciešamo

zinātnisko un informācijas atbalstu, atgriezenisko saiti un

attiecīgu reaģēšanu uz izmaiņām darba vidē;

2) valsts uzraudzības un kontroles

mehānisma kapacitātes un efektivitātes paaugstināšana;

3) preventīvās kultūras

iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos, paaugstinot sabiedrības,

bet jo īpaši darba devēju un nodarbināto zināšanas un informētību

par darba aizsardzības jautājumiem;

4) darba apstākļu uzlabošana ar

likumdošanas un citām iniciatīvām, veicinot sociālo dialogu,

samazinot administratīvās prasības uzņēmumiem un motivējot darba

devējus un darbiniekus ievērot normatīvo aktu prasības.

Pamatnostādņu īstenošanai no

valsts budžeta ir nepieciešams gandrīz 16 miljoni latu (15

844 470), tajā skaitā:

2008.gadā (kārtējais gads) -

1 679 970 latu;

2009.gadā - 3 413 140

latu;

2010.gadā - 2 808 700

latu;

2011.gadā - 2 606 620

latu;

2012.gadā - 2 666 160

latu;

2013.gadā - 2 669 880

latu.

Tomēr pēc ārvalstu ekspertu

aprēķiniem nelaimes gadījumu darbā un arodslimību radītie

zaudējumi Latvijai (pēc 2005.gada datiem) gadā ir aptuveni 29

milj. latu.

Tādējādi, sasniedzot

pamatnostādnēs noteikto mērķi - par 30 % samazināt darba vietās

bojā gājušo skaitu (līdz 2013.gadam) -, valsts budžetā tiktu

ietaupīti aptuveni 25 miljoni latu, kas būtu jāzaudē, ja

pamatnostādņu īstenošanas periodā saglabātos esošais letālo

nelaimes gadījumu līmenis (kompensācijas bojā gājušo

piederīgajiem, neiegūtie ienākumi, ko vidēji dod viens

nodarbinātais (piemēram, nodokļi un saražotā vērtība)).

Pamatnostādnēs noteikto mērķu

sasniegšana tiks nodrošināta, izmantojot Eiropas Savienības

struktūrfondus, kā arī valsts budžeta līdzekļus.

Pamatnostādnēs noteikto mērķu

sasniegšanai un identificēto problēmu novēršanai Labklājības

ministrija izstrādās divas darba aizsardzības jomas attīstības

programmas - līdz 2008.gada 1.jūnijam (laikposmam no 2008.gada

līdz 2010.gadam) un līdz 2011.gada 1.aprīlim (laikposmam no

2011.gada līdz 2013.gadam), nosakot konkrētus pasākumus, pasākumu

izpildes termiņus un atbildīgās institūcijas.

Lai novērtētu pamatnostādņu

īstenošanas progresu, tiks veikts plašs pētījums par darba

apstākļiem un riskiem Latvijā pamatnostādņu darbības perioda vidū

(2010.gadā) un beigās (2013.gadā). Labklājības ministrija,

pamatojoties uz minētā pētījuma rezultātiem, sagatavos

informatīvo ziņojumu, ko iesniegs Ministru kabinetā līdz

2011.gada 1.jūlijam, bet vispārīgo pārskata ziņojumu par

pamatnostādņu ieviešanu - attiecīgi līdz 2014.gada 1.jūlijam.

Labklājības ministre

I.Purne