4. pants
Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18
Labklājības ministrijai:
4.1. attiecīgi līdz 2009.gada
1.aprīlim un līdz 2010.gada 1.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā
Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas
gaitu iepriekšējā gadā;
4.2. līdz 2011.gada 1.jūlijam
iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu
par programmas izpildi.
Ministru prezidents
I.Godmanis
Labklājības ministre
I.Purne
(Ministru kabineta
2008.gada 4.novembra rīkojums
Nr.684)
Darba aizsardzības jomas
attīstības programmas 2008.-2010.gadam kopsavilkums
Darba aizsardzības jomas
attīstības programma 2008.-2010.gadam (turpmāk - programma)
ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai
nodrošinātu Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs
2008.-2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2008.gada
17.aprīļa rīkojumu Nr.213) noteikto mērķu sasniegšanu.
Programmu izstrādājusi darba
grupa, kurā piedalījās eksperti no Labklājības ministrijas,
Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas,
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa
universitātes Darba drošības un veselības vides institūta. Par
programmā iekļaujamiem pasākumiem darba grupu konsultēja eksperti
no Vācijas un Somijas, ar kuriem noslēgti līgumi (kontrakti)
Eiropas Savienības programmas "Pārejas līdzekļi administratīvās
spējas stiprināšanai" twinning projekta "Arodveselības un
darba drošības sistēma (tālāka attīstība)" ietvaros.
Programmas mērķis ir veicināt
Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs
2008.-2013.gadam noteikto darba aizsardzības politikas mērķu
sasniegšanu, nodrošinot, ka pakāpeniski samazinās nelaimes
gadījumos darbā bojā gājušo skaits, un veicinot drošu un
veselībai nekaitīgu darba vidi uzņēmumos, kā arī darba mūža
pagarināšanos un sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.
Plānots, ka, īstenojot programmu, līdz 2010.gadam nelaimes
gadījumos darbā bojā gājušo skaits samazināsies par 10 % (uz
100 000 nodarbinātajiem) (salīdzinājumā ar
2007.gadu).
Galvenās darba aizsardzības jomā
identificētās problēmas:
1) informācijas, datu, zinātniskā
atbalsta un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas
plānošanā, izstrādē un monitoringā;
2) zemais darba aizsardzības
normatīvo aktu ievērošanas līmenis, kas saistīts ar valsts
uzraudzības un kontroles mehānisma (Valsts darba inspekcijas)
zemo kapacitāti un ekonomisko stimulu, un atbalsta trūkumu darba
devējiem darba apstākļu uzlabošanai uzņēmumos;
3) sabiedrības neinformētība,
zināšanu un preventīvas attieksmes trūkums attiecībā uz darba
aizsardzības jautājumiem.
Darba aizsardzības jomā atklāto
trūkumu un problēmu novēršanai programmā izvirzīti šādi galvenie
darbības virzieni (risinājumi):
1) nelaimes gadījumu darbā
riska samazināšana un uzlabota darba aizsardzības normatīvo aktu
ieviešana praksē;
2) darba aizsardzības
politikas plānošanas, izstrādes un monitoringa efektivizēšana un
kapacitātes stiprināšana, noslēdzot līgumu ar Rīgas Stradiņa
universitātes Darba drošības un veselības vides institūtu par
zinātniski tehniskā atbalsta sniegšanu Labklājības ministrijai un
Valsts darba inspekcijai;
3) "preventīvās kultūras"
iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos, paaugstinot sabiedrības,
jo īpaši darba devēju un darbinieku, apziņas, zināšanu un
informētības līmeni par darba aizsardzības jautājumiem;
4) darba aizsardzības jomā
iesaistīto speciālistu kompetences un kvalifikācijas līmeņa
paaugstināšana;
5) strādājošo darba drošības
un veselības aizsardzības labāka tiesiskā regulējuma
nodrošināšana, izstrādājot tiesību aktus par jautājumiem, kuri
līdz šim nav regulēti.
Programmas īstenošanai no valsts
budžeta ir nepieciešami 6 miljoni latu
(6 096 270 latu), tajā skaitā:
- 2008.gadā (kārtējais
gads) - 1 658 970 latu (t.sk.
1 605 140 latu Labklājības ministrijas
pārraudzībā esošais SF finansējums);
- 2009.gadā -
2 818 870 latu (t.sk.
1 741 810 latu Labklājības ministrijas pārraudzībā
esošais SF finansējums un 650 000 latu Veselības
ministrijas pārraudzībā esošais ESF finansējums);
- 2010.gadā -
1 618 430 latu (t.sk.
1 125 760 latu Labklājības ministrijas pārraudzībā
esošais SF finansējums).
Detalizēts nepieciešamo finanšu
līdzekļu aprēķins norādīts programmas pielikumā.
Pēc ārvalstu ekspertu aprēķiniem
nelaimes gadījumu darbā un arodslimību radītie zaudējumi Latvijai
ir aptuveni 29 milj. latu gadā (pēc 2005.gada
datiem).
Tādējādi, sasniedzot programmā
noteikto mērķi - par 10 % samazināt darba vietās bojā gājušo
skaitu (līdz 2010.gadam), valsts budžetā tiktu ietaupīti aptuveni
4,5 miljoni latu, bet, turpinot īstenot iesāktos pasākumus
līdz 2013.gadam, ietaupījums būtu 25 miljoni latu. Minēto
summu veido kompensācijas bojā gājušo piederīgajiem, neiegūtie
ienākumi, ko vidēji dod viens nodarbinātais (piemēram, nodokļi,
saražotā vērtība), un tā būtu jāzaudē, ja programmas īstenošanas
periodā saglabātos esošais nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo
skaits.
Programmā noteikto mērķu
sasniegšana tiks nodrošināta, izmantojot Eiropas Savienības
struktūrfondus, kā arī valsts budžeta līdzekļus.
Darba aizsardzības jomas
attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam ir pieņemtas sešu gadu
periodam, to mērķu sasniegšanai paredzēts izstrādāt divas
programmas - katra triju gadu periodam, jo šobrīd nav
iespējams noteikt pasākumus ilgākam laikposmam. Darba
aizsardzības jomas attīstības programma 2011.-2013.gadam tiks
izstrādāta, ņemot vērā šīs programmas izpildes rezultātus.
Turklāt divu programmu izstrādi paredz Ministru kabinetā
apstiprinātās Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes
2008.-2013.gadam.
Par programmas uzdevumu izpildi
Labklājības ministrijai katru gadu jāsagatavo un jāiesniedz
Ministru kabinetā informatīvais ziņojums (par 2008.gadu -
līdz 2009.gada 1.aprīlim, par 2009.gadu - līdz 2010.gada
1.aprīlim).
Lai novērtētu programmas mērķu
sasniegšanu un rezultātus, 2010.gadā tiks veikts pētījums par
darba apstākļiem un riskiem Latvijā. Labklājības ministrija,
pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, sagatavos informatīvo
ziņojumu, ko iesniegs Ministru kabinetā līdz 2011.gada
1.jūlijam.
Labklājības ministre
I.Purne