Par Darba aizsardzības jomas attīstības programmu 2008.–2010.gadam

4. pants

Spēkā · redakcija pārbaudīta 2026-05-18

Labklājības ministrijai:

4.1. attiecīgi līdz 2009.gada

1.aprīlim un līdz 2010.gada 1.aprīlim iesniegt noteiktā kārtībā

Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par programmas īstenošanas

gaitu iepriekšējā gadā;

4.2. līdz 2011.gada 1.jūlijam

iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu

par programmas izpildi.

Ministru prezidents

I.Godmanis

Labklājības ministre

I.Purne

(Ministru kabineta

2008.gada 4.novembra rīkojums

Nr.684)

Darba aizsardzības jomas

attīstības programmas 2008.-2010.gadam kopsavilkums

Darba aizsardzības jomas

attīstības programma 2008.-2010.gadam (turp­māk - programma)

ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai

nodro­šinātu Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs

2008.-2013.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2008.gada

17.aprīļa rīkojumu Nr.213) noteikto mērķu sasniegšanu.

Programmu izstrādājusi darba

grupa, kurā piedalījās eksperti no Labklā­jības ministrijas,

Valsts darba inspekcijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas,

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Rīgas Stradiņa

universitātes Darba drošības un veselības vides institūta. Par

programmā iekļaujamiem pasākumiem darba grupu konsultēja eksperti

no Vācijas un Somijas, ar kuriem noslēgti līgumi (kontrakti)

Eiropas Savienības programmas "Pārejas līdzekļi administra­tīvās

spējas stiprināšanai" twinning projekta "Arodveselības un

darba drošības sistēma (tālāka attīstība)" ietvaros.

Programmas mērķis ir veicināt

Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnēs

2008.-2013.gadam noteikto darba aizsardzības politikas mērķu

sasniegšanu, nodrošinot, ka pakāpeniski samazinās nelaimes

gadījumos darbā bojā gājušo skaits, un veicinot drošu un

veselībai nekaitīgu darba vidi uzņē­mumos, kā arī darba mūža

pagarināšanos un sabiedrības labklājības līmeņa paaugstināšanos.

Plānots, ka, īstenojot programmu, līdz 2010.gadam nelaimes

gadījumos darbā bojā gājušo skaits samazināsies par 10 % (uz

100 000 nodarbi­nātajiem) (salīdzinājumā ar

2007.gadu).

Galvenās darba aizsardzības jomā

identificētās problēmas:

1) informācijas, datu, zinātniskā

atbalsta un kapacitātes trūkums darba aizsardzības politikas

plānošanā, izstrādē un monitoringā;

2) zemais darba aizsardzības

normatīvo aktu ievērošanas līmenis, kas saistīts ar valsts

uzraudzības un kontroles mehānisma (Valsts darba inspekcijas)

zemo kapacitāti un ekonomisko stimulu, un atbalsta trūkumu darba

devējiem darba apstākļu uzlabošanai uzņēmumos;

3) sabiedrības neinformētība,

zināšanu un preventīvas attieksmes trūkums attiecībā uz darba

aizsardzības jautājumiem.

Darba aizsardzības jomā atklāto

trūkumu un problēmu novēršanai programmā izvirzīti šādi galvenie

darbības virzieni (risinājumi):

1) nelaimes gadījumu darbā

riska samazināšana un uzlabota darba aizsar­dzības normatīvo aktu

ieviešana praksē;

2) darba aizsardzības

politikas plānošanas, izstrādes un monitoringa efektivizēšana un

kapacitātes stiprināšana, noslēdzot līgumu ar Rīgas Stradiņa

universitātes Darba drošības un veselības vides institūtu par

zinātniski tehniskā atbalsta sniegšanu Labklājības ministrijai un

Valsts darba inspekcijai;

3) "preventīvās kultūras"

iedzīvināšana sabiedrībā un uzņēmumos, paaugstinot sabiedrības,

jo īpaši darba devēju un darbinieku, apziņas, zināšanu un

informētības līmeni par darba aizsardzības jautājumiem;

4) darba aizsardzības jomā

iesaistīto speciālistu kompetences un kvalifi­kācijas līmeņa

paaugstināšana;

5) strādājošo darba drošības

un veselības aizsardzības labāka tiesiskā regulējuma

nodrošināšana, izstrādājot tiesību aktus par jautājumiem, kuri

līdz šim nav regulēti.

Programmas īstenošanai no valsts

budžeta ir nepieciešami 6 miljoni latu

(6 096 270 latu), tajā skaitā:

- 2008.gadā (kārtējais

gads) - 1 658 970 latu (t.sk.

1 605 140 latu Labklā­jības ministrijas

pārraudzībā esošais SF finansējums);

- 2009.gadā -

2 818 870 latu (t.sk.

1 741 810 latu Labklājības ministrijas pārraudzībā

esošais SF finansējums un 650 000 latu Veselības

ministrijas pārraudzībā esošais ESF finansējums);

- 2010.gadā -

1 618 430 latu (t.sk.

1 125 760 latu Labklājības ministrijas pārraudzībā

esošais SF finansējums).

Detalizēts nepieciešamo finanšu

līdzekļu aprēķins norādīts programmas pielikumā.

Pēc ārvalstu ekspertu aprēķiniem

nelaimes gadījumu darbā un arodslimību radītie zaudējumi Latvijai

ir aptuveni 29 milj. latu gadā (pēc 2005.gada

datiem).

Tādējādi, sasniedzot programmā

noteikto mērķi - par 10 % samazināt darba vietās bojā gājušo

skaitu (līdz 2010.gadam), valsts budžetā tiktu ietaupīti aptuveni

4,5 miljoni latu, bet, turpinot īstenot iesāktos pasākumus

līdz 2013.ga­dam, ietaupījums būtu 25 miljoni latu. Minēto

summu veido kompensācijas bojā gājušo piederīgajiem, neiegūtie

ienākumi, ko vidēji dod viens nodarbinātais (piemēram, nodokļi,

saražotā vērtība), un tā būtu jāzaudē, ja programmas īsteno­šanas

periodā saglabātos esošais nelaimes gadījumos darbā bojā gājušo

skaits.

Programmā noteikto mērķu

sasniegšana tiks nodrošināta, izmantojot Eiropas Savienības

struktūrfondus, kā arī valsts budžeta līdzekļus.

Darba aizsardzības jomas

attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.gadam ir pieņemtas sešu gadu

periodam, to mērķu sasniegšanai paredzēts izstrādāt divas

programmas - katra triju gadu periodam, jo šobrīd nav

iespējams noteikt pasā­kumus ilgākam laikposmam. Darba

aizsardzības jomas attīstības programma 2011.-2013.gadam tiks

izstrādāta, ņemot vērā šīs programmas izpildes rezul­tātus.

Turklāt divu programmu izstrādi paredz Ministru kabinetā

apstiprinātās Darba aizsardzības jomas attīstības pamatnostādnes

2008.-2013.gadam.

Par programmas uzdevumu izpildi

Labklājības ministrijai katru gadu jāsa­gatavo un jāiesniedz

Ministru kabinetā informatīvais ziņojums (par 2008.gadu -

līdz 2009.gada 1.aprīlim, par 2009.gadu - līdz 2010.gada

1.aprīlim).

Lai novērtētu programmas mērķu

sasniegšanu un rezultātus, 2010.gadā tiks veikts pētījums par

darba apstākļiem un riskiem Latvijā. Labklājības ministrija,

pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, sagatavos informatīvo

ziņojumu, ko iesniegs Ministru kabinetā līdz 2011.gada

1.jūlijam.

Labklājības ministre

I.Purne