4. pants

Darba aizsardzības jomas uzraudzība un kontrole

4.1. Esošā situācija

Uzraudzību un kontroli par darba aizsardzības prasību ievērošanu veic VDI, kas ir labklājības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kuras tiesisko statusu, funkcijas un uzdevumus nosaka Valsts darba inspekcijas likums.

Ikgadējā pārskatā VDI publicē statistikas datus un informāciju par nelaimes gadījumiem, arodslimībām, veiktajām pārbaudēm, atklātajiem pārkāpumiem, u.c. Minētā informācija sniedz priekšstatu par situāciju darba aizsardzībā, tomēr tā ir nepietiekoša darba aizsardzības politikas pilnīgam monitoringam. No VDI pieejamajiem statistikas datiem par kopējo nelaimes gadījumu skaitu nevar spriest par patieso situāciju un drošības līmeni uzņēmumos, jo pēc kopējo nelaimes gadījumu un letālo nelaimes gadījumu skaita attiecības var secināt, ka Latvijā liela daļa nelaimes gadījumu ar vieglām sekām tiek slēpti, kaut arī padziļināta šī jautājuma izpēte Latvijā nav veikta.

Kā būtisks izaicinājums ir nepieciešamība pilnveidot darba aizsardzības politikas monitoringa datus un informāciju par aktuālo situāciju. Kopš 2006.gada par situācijas attīstību Latvijā darba aizsardzības jomā var spriest pēc pētījumu "Darba apstākļi un riski Latvijā"23 datiem. Šāds apjomīgs pētījums pirmo reizi tika veikts 2006.gadā, vēlāk LDDK īstenotā ESF projekta "Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs un uzņēmumos" ietvaros 2010. un 2013.gadā tika veikti atkārtoti pētījumi. Šādi pētījumi sniedz būtisku informāciju par dažādu darba vides risku izplatību, situācijas izmaiņām dažādās nozarēs, sabiedrības informētības līmeni, u.c. Lai īstenotu kvalitatīvu un uz mērķi orientētu politiku darba tiesību un darba aizsardzības jomā, kā arī apzinātu aktuālo situāciju, šādus pētījumus nepieciešams veikt arī nākotnē. Tādējādi tiks nodrošināts monitorings un aktuālo problēmu cēloņu identificēšana, veicot dažādus pētījumus, kas veicinās esošā tiesiskā regulējuma ieviešanas uzraudzību vai būs vērsti uz darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidi, analizējot aktuālu jautājumu iespējamos risinājumus un to ietekmi uz esošo situāciju.

Pētījumā "Darba apstākļi un riski Latvijā" nepieciešams izvērtēt dažādus ar darba apstākļiem saistītus jautājumus, tajā skaitā īpašu vērību pievēršot normatīvo aktu prasību ievērošanai, darba vides risku faktoriem un to novēršanai, sociālajam dialogam, nodarbināto apmierinātībai ar darba apstākļiem. Vienlaikus šim pētījumam jānodrošina datu salīdzināšanu ar situāciju iepriekšējos periodos, kad ir veikti līdzīgi pētījumi. Papildus jāveic arī regulāras aptaujas un/vai nelielus pētījumus vismaz 2 reizes gadā (kopā 12) par atsevišķām aktuālām darba tiesību un darba aizsardzības nozares attīstības tendencēm un aktualitātēm projekta darbības laikā.

Ņemot vērā augsto slēpto nelaimes gadījumu skaitu Latvijā, veicot īpašu pētījumu, nepieciešams pārskatīt un analizēt lielāko slimnīcu datu bāzes ar mērķi identificēt potenciālos nelaimes gadījumus darbā un salīdzināt tos ar VDI reģistrēto nelaimes gadījumu skaitu. Tādējādi tiktu noskaidrota reālās situācijas atšķirība no statistikas datiem, izzinot cēloņus, vērtējot situācijas, kā arī plānojot turpmākos pasākumus rīcības un attieksmes maiņai pret darbā notikušo nelaimes gadījumu ziņošanu. Veicot attiecīgo pētījumu, jāņem vērā Pacienta tiesību likuma normas un Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumu Nr.446 "Kārtība, kādā atļauj izmantot pacienta datus konkrētā pētījumā" prasības.

Ņemot vērā ierobežotos valsts budžeta līdzekļus, šādus apjomīgus pētījumus iespējams veikt, izmantojot ESF līdzekļus.

Lai uzraudzītu darba aizsardzības prasību ievērošanu būtiska loma ir VDI, kas nodrošina uzraudzību un kontroli gan attiecībā uz darba tiesisko attiecību, gan darba aizsardzības prasību ievērošanu. VDI kapacitāte un resursu nodrošinājums ļauj veikt 10 000 11 000 pārbaudes gadā, apsekojot aptuveni 10% no valstī reģistrēto uzņēmumu skaita. Šajās pārbaudēs ietilpst pārbaudes gan darba aizsardzības jomā, gan saistībā ar nereģistrēto nodarbinātību un darba tiesību ievērošanu. Darba aizsardzības jomā VDI veic ārkārtējās aktivitātes (piem., nelaimes gadījumu darbā izmeklēšana, darba vietu higiēnisko raksturojumu sagatavošana, reaģēšana uz iesniegumiem), kā arī plānveida preventīvās darbības (tematisko pārbaužu īstenošana darba aizsardzības jomā konkrētu bīstamo nozaru uzņēmumos).

Jāatzīmē, ka 2015.gadā ir plānots būtiski paaugstināt darba aizsardzības preventīvo pārbaužu skaitu, kas uzskatāma par pozitīvu tendenci. Veicot preventīvas pārbaudes, ir iespējams pārliecināties par darba vidi uzņēmumos un sniegt darba devējiem informāciju par konstantajiem pārkāpumiem un padomus, kurus īstenojot var nodrošināt nodarbināto aizsardzību un novērst nelaimes gadījumus darbā un arodslimības. Lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu VDI darbību, nenovērtējama nozīme ir amatpersonu pieredzei, zināšanām un prasmēm savas zināšanas pielietot praksē. Tomēr šeit jānorāda uz augstu VDI darbinieku mainību (26 % 2014.gadā no visiem darbiniekiem). Viens no galvenajiem faktoriem augstajai personāla mainībai ir salīdzinoši nekonkurētspējīgs atalgojums. Saskaņā ar Ministru kabineta 29.01.2013. noteikumos Nr.66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" noteiktajam līmenim attiecīgajai mēnešalgu grupai un kategorijai inspektora mēnešalga būtu amplitūdā no 569 eiro līdz 874 eiro, bet saskaņā ar VDI pieejamo finansējumu inspektoru minimālā mēnešalga ir 550 eiro, bet maksimālā 750 eiro, pretstatā augstajam prasību līmenim, kas tiek izvirzītas VDI inspektoriem un šajā darbā pastāvošajai slodzei. Pēc 2013. 2014.gada VDI darbinieku aptaujas rezultātiem ir redzams, ka saņemto atalgojumu darbinieki vidēji novērtēja ar 4,91 punktiem no 10 maksimāliem.

Konkursi uz VDI inspektoru vakancēm tiek rīkoti nepārtraukti, lai aizpildītu civildienesta attiecības izbeigušo amatpersonu vakances, taču neskatoties uz to 2014.gadā inspektoru vakances nevienu mēnesi nebija pilnībā nokomplektētas. Ļoti problemātiski ir nokomplektēt amata vietas tieši Rīgas reģionālajā VDI, jo, salīdzinot ar pārējo darba tirgu gan publiskajā sektorā, gan privātajā sektorā, reģionālo VDI amatpersonu atalgojums nav konkurētspējīgs, ņemot vērā arī augsto prasību, pienākumu atbildības līmeni, kas ir jāveic VDI inspektoriem.

Kaut arī atlīdzības līmenis VDI amatpersonām un jo īpaši tieši inspektoru amatiem ir konstanti paaugstināts pēdējo gadu laikā vairākkārtīgi, gan pārskatot iestādes iekšējo atlīdzības sistēmu, gan izmantojot valdības sniegto papildu finansējumu VDI budžeta bāzē un līdzekļus tieši zemāk atalgoto amatpersonu atlīdzības palielināšanai, atalgojuma līmenis ir galvenais iemesls augstajai katru mainībai VDI un grūtībām piesaistīt jaunus VDI prasībām atbilstošus kandidātus (tā kā inspektors ir civildienesta ierēdņa amats, tad kandidātam jābūt ar augstāko izglītību, bet ņemot vērā inspektora pienākumus, VDI ir būtiski, lai augstākā izglītība būtu iegūta tieši tiesību zinātnēs vai darba aizsardzībā).

Attiecībā uz sociālajām garantijām, Valsts darba inspekcijā ir nodrošināti visi tie pabalsti, kas noteikti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā kā obligāti (piemēram, amatpersonu (darbinieku) nāves gadījumā, sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, u.c.). Tomēr kopumā šie pabalsti nav tie, kuru dēļ nodarbinātie ir stimulēti veidot savu dienestu Valsts darba inspekcijā.

Valsts darba inspekcija tai piešķirto finanšu līdzekļu ietvaros var paredzēt tikai šādus ar papildu atlīdzību saistītus pasākumus darbinieku motivācijai:

1) darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām;

2) vienu apmaksātu brīvdienu pirmajā skolas dienā sakarā ar bērna skolas gaitu uzsākšanu 1. 4.klasē;

3) ne vairāk kā trīs apmaksātas brīvdienas sakarā ar stāšanos laulībā;

4) vienu apmaksātu brīvdienu izlaiduma dienā, amatpersonai (darbiniekam) vai tās bērnam absolvējot izglītības iestādi.

Jākonstatē, ka esošā iestādes budžeta ietvaros algu fonda palielināšana nav iespējama. Vienlaikus zemais un nekonkurētspējīgais inspektoru atalgojums būtiski kavē vakanto inspektoru amata vietu aizpildīšanu ar kompetentiem un prasībām atbilstošiem darbiniekiem, jo īpaši Rīgas reģionālajā VDI. Tāpat tieši atalgojuma faktors ir galvenais, kas neļauj noturēt pieredzējušos darbiniekus un arī jaunie darbinieki nostrādājuši neilgu laiku VDI, ieguvuši pieredzi, ātri spēj atrast labāk apmaksātu darbu citā valsts iestādē vai privātajā struktūrā.

Lai arī pieredze, kura ir raksturīga noteiktai profesijai un/vai noteiktai iestādei, neapraksta visu nodarbinātā iegūto pieredzi, tiek uzskatīts, ka konkrētajā darba vietā uzkrātā pieredze rada papildus ietekmi ne tikai uz nodarbinātā darba samaksu, bet arī produktivitāti jo ilgāk nodarbinātais strādā darba vietā, jo labāk tas pielāgojas konkrētajiem darba pienākumiem, kā arī labāk saliedējas ar citiem darba kolēģiem, rezultātā radot papildus produktivitāti.

Diemžēl Valsts darba inspekcijā tos nodarbinātos, kas ir pamatfunkciju veicēji, ir ļoti grūti piesaistīt inspektoru darbam ilgstoši, jo tieši zemais atalgojums ir galvenais iemesls, kāpēc tiek pārtrauktas civildienesta attiecības Valsts darba inspekcijā.

Augstā kadru mainība (~25% gadā) rada būtisku apgrūtinājumu iestādes efektīvai funkcionēšanai, jo jauno darbinieku apmācība un ievadīšana darbā rada papildu slogu un resursu pieprasījumu gan apmācības organizēšanā (jaunie inspektori VDI apgūst piecu nedēļu specializētu apmācību moduli), gan pieredzējušo kolēģu papildu noslodzē, kam papildus saviem tiešajiem pienākumiem ir jāpalīdz arī jaunajiem darbiniekiem ar padomu, praktisku līdzdalību pārbaudēs, sagatavoto dokumentu labošanu un citu darbā ievadīšanas pasākumu veikšanu.

Tāpat jāatzīmē, ka laikā kamēr jaunais darbinieks iegūst pieredzi (vismaz pirmo 6 mēnešu laikā) viņa ieguldījums inspektora darba veikšanā ir ievērojami mazāks nekā pieredzējušam inspektoram kā darba apjoma (veikto pārbaužu skaits) tā kvalitātes ziņā (sagatavotie dokumenti, kuri biežāk ir jālabo saskaņotājiem un darbaudzinātājiem). Tas viss kopā ņemot atstāj tiešu ietekmi uz VDI kapacitāti pārbaužu veikšanā, kas ir viens no galvenajiem iestādes darbības rīkiem prevencijas un tiesību normu ievērošanas nodrošināšanai, kur iestādei turklāt ir noteikti kā kvantitatīvie tā kvalitatīvie rādītāji (noteikts pārbaužu skaits, kas gadā ir jāīsteno, kā arī noteikts rezultatīvo nereģistrētās nodarbinātības apsekojumu skaits).

VDI darbinieki ir nodrošināti ar biroja tehniku un iekārtām, taču daļa no tām ir nolietota un to nepieciešams aizvietot ar jaunu. Strādājot ar nolietotu biroja tehniku un iekārtām, ir apgrūtināta pakalpojumu sniegšana klientiem, samazināta darba efektivitāte un palielinās izmaksas par iekārtu remontu. Arī IS nodrošinājums vairs neatbilst jaunākajām tehnikas attīstības tendencēm. Lai nodrošinātu efektīvu VDI inspektoru darbu, nepieciešams uzlabot IS nodrošinājumu un izstrādāt VDI IS aplikāciju, lai IS varētu tikt lietota attālināti arī objektos veicot apsekojumus un datu pārbaude/ievade varētu notikt operatīvi un uz vietas ar planšetdatoru palīdzību.

Lai nodrošinātu efektīvu darbu reģionālajās inspekcijās, papildus esošajam aprīkojuma nepieciešams iegādāties vismaz 5 vidējās jaudas kopētājus un 10 mazākas jaudas kopētājus (reģionālo VDI birojiem, kā arī atsevišķu inspektoru darbam). Jādomā arī par piemērotu tehnisko nodrošinājumu inspektoru darba veikšanai, kas atbilst tehnoloģiju attīstībai, tādējādi veicinot ātrāku un efektīvāku inspektoru darba izpildi. VDI darbiniekiem amatu pienākumi ir saistīti ar pārbaužu veikšanu dažādās vietās, piemēram, mežos un būvobjektos. Lai darbinieks varētu pilnvērtīgi veikt savus pienākumus, ir jāveic apsekojuma vietas dokumentēšana. Tam ir nepieciešami fotoaparāti un diktofoni. Šobrīd VDI rīcība ir 98 fotoaparāti, 72 diktofoni, bet kopējais inspektoru, vecāko inspektoru, sektora vadītāju un galveno valsts inspektoru skaits ir 124. Lai uzlabotu inspektoru tehnisko nodrošinājumu, katram inspektoram būtu nepieciešams dienesta fotoaparāts un diktofons pierādījumu fiksēšanai.

Papildus tam inspektoriem ir nepieciešamas specializētas un tehniski sarežģītas zināšanas par dažādām (t.sk. bīstamajām) nozarēm, kuru darbību regulē specifiski normatīvie akti. Mūsdienās strauji mainās nozaru specifisku tehnoloģiju un aprīkojuma izmantošana, kuru pārzināšana ir būtiska, gan izmeklējot sarežģītus smagos un letālos nelaimes gadījumus, gan veicot preventīvas uzņēmumu pārbaudes, tāpēc, lai arī ir izstrādāti vairāki apmācību moduļi, tie ir regulāri jāatjauno, papildinot apmācību moduļu saturu ar būtiskākajām nozares attīstības tendencēm, aktuālo statistiku, izmaiņām nelaimes gadījumu cēloņos. Vienlaikus, ņemot vērā arvien jaunu tehnoloģiju attīstību un jaunas zināšanas par dažādiem darba aizsardzības jautājumiem, situācijas izmaiņām attiecībā uz nozarēm, kur pieaug nelaimes gadījumu skaits, nepieciešams izstrādāt arī jaunus apmācību moduļus par aktuālām tēmām.

Moduļos iekļauto zināšanu apguve ļauj profesionālāk un kompetentāk veikt uzņēmumu pārbaudes. Līdz šim ESF projekta "Darba tiesisko attiecību un darba drošības sistēmas uzraudzības pilnveidošana" ietvaros tika izstrādāts VDI amatpersonu un jauno darbinieku apmācību B modulis par 3 apmācību tēmām: "Būvniecība", "Metālapstrāde" un "Pārtikas ražošana". Lai turpinātu 2009.gadā iesākto inspektoru specializāciju, ar ESF projekta "Nodarbinātības valsts aģentūras kapacitātes pilnveide" atbalstu minētie moduļi tika aktualizēti un pašlaik B modulis ir papildināts ar vairākām jaunām apmācību tēmām (piemēram, "Kokapstrāde", "Lauksaimniecība", "Mežizstrāde", "Transports un loģistika"). Darbinieki, kas ir apmācīti kādā specializētā nozarē, piemēram, mežizstrāde, var veikt profesionālas un padziļinātas pārbaudes šajā nozarē (šajā gadījumā mežizstrādē). Specializācijas ieviešana praksē (konkrētās bīstamās nozares uzņēmumu pārbaudes veic inspektori, kas apguvuši specializētā moduļa apmācības) uzsākta ar 2014.gadu. Lai nodrošinātu efektīvu kontroles veikšanu, nepieciešama arī turpmāka inspektoru apmācība, paredzot kvalificētu lektoru piesaisti.

2011.gadā Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) organizēja VDI novērtēšanu, sniedzot virkni ieteikumu VDI darbības efektivizēšanai. Cita starpā novērtēšanas dokumentā ir norādīts, ka būtu nepieciešams ieviest praksē jaunas darba metodes. Inspektoriem pārbaudēs būtu vairāk jāpievērš uzmanība praktiskas bīstamības izvērtējumam, ne tikai dokumentācijas pārbaudei. Tādējādi inspektoriem nepieciešams pilnveidot analītiskās prasmes gan darba vietu pārbaudei, gan "augstas bīstamības" uzņēmumu atlasei un mērķtiecīgu preventīvo pārbaužu īstenošanai "visbīstamākajos" uzņēmumos. Lai uzlabotu VDI darbības efektivitāti, būtiska ir arī pieredzes apmaiņa ar citu valstu darba inspekcijām. Pārrobežu pieredzes apmaiņa gan ļauj iepazīties ar citu valstu atbilstošo kontroles un uzraudzības institūciju darba metodēm, darbības prioritātēm, īstenotajām sodu un padomu sistēmām, kā arī uzlabot sadarbību darba aizsardzības un darba tiesību jautājumu risināšanā (piemērām, nosūtītie darbinieki, nelaimes gadījumu izmeklēšana ar ārvalstu darbiniekiem vai ar Latvijas uzņēmumu darbiniekiem, kas cietuši nelaimes gadījumos ārzemēs, tādu problemātisku uzņēmumu kontrole un tās koordinācija, kas darbojas vairākās valstīs).

4.2. Identificētās problēmas

Nepieciešamība iegūt plašāku, padziļinātu informāciju par situāciju uzņēmumos, darba aizsardzības prasību ievērošanu un aktuāliem darba aizsardzības jautājumiem.

Nepietiekamas VDI amatpersonu zināšanas un prasmes preventīvai un padziļinātai bīstamo nozaru pārbaudei, ko nosaka nozaru straujā tehnoloģiskā attīstība un augstā VDI amatpersonu kadru mainība.

Nekonkurētspējīgs atalgojums, kas kavē vakanto inspektoru amata vietu aizpildīšanu ar kompetentiem un prasībām atbilstošiem darbiniekiem.

VDI rīcībā esošā tehnoloģiskā nodrošinājuma nepietiekamība un esošo tehnoloģiju nolietojums, līdz ar to neatbilstība praktiskajām vajadzībām, kā arī VDI IS aplikācijas attālinātam darbam trūkums. Strādājot ar nolietotu biroja tehniku un iekārtām, ir apgrūtināta pakalpojumu sniegšana klientiem, samazināta darba efektivitāte un palielinās izmaksas par iekārtu remontu.

Nepieciešamā turpmākā inspektoru apmācība, piesaistot kvalificētus lektorus, nepieciešamība ieviest praksē jaunas darba metodes un lielāku vērību pievērst preventīvajam darbam.

4.3. Problēmu risinājums

Lai risinātu minētās problēmas un īstenotu kvalitatīvu un uz mērķi orientētu politiku darba tiesību un darba aizsardzības jomā, kā arī apzinātu aktuālo situāciju, paredzēts turpināt situācijas monitoringu un aktuālo problēmu cēloņu identificēšanu, veicot dažādus pētījumus, kas atbalstītu esošā tiesiskā regulējuma ieviešanas uzraudzību vai būtu vērsti uz darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidi, analizējot aktuālu jautājumu iespējamos risinājumus un to ietekmi uz esošo situāciju. Lai šādus pētījums būtu iespējams veikt, paredzēts piesaistīt ESF līdzekļus, jo valsts budžetā šādām aktivitātēm līdzekļi nav paredzēti.

Tādējādi varētu ne tikai turpināt iesākto monitoringu, bet būtu iespējams noskaidrot arī aktuālo situāciju uzņēmumos, konkrētās mērķa grupās un veikt padziļinātu atsevišķo problēmjautājumu noskaidrošanu, lai rastu efektīvākus risinājumus. Pētījumu rezultātā tiktu izstrādāti praktiski ieteikumi par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos, kā arī citiem veicamajiem pasākumiem (preventīvajiem, informēšanas, inspicēšanas, sodīšanas u. c.), lai veicinātu darba apstākļu uzlabošanos uzņēmumos, atspoguļojot arī tos darba aizsardzības un darba attiecību aspektus, kas saistīti ar jaunām nodarbinātības formām un jauniem darba vides riska faktoriem, kā arī efektīvāku darba strīdu izšķiršanu. Tā kā pētījumos tiktu analizēti dažādi parametri, kas aktuāli sociālajiem partneriem (piemēram, darbinieku pārstāvniecība, ēnu ekonomikas ietekme uz darba apstākļiem), pētījuma rezultāti ļautu ne tikai plānot tālākas darbības valsts sektoram, bet arī darba devēju un darbinieku organizācijām. Minētās aktivitātes noteiktas Ministru kabineta 2015.gada 12.maija rīkojumā Nr.244 "Par iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēm 2015. 2020.gadam".

Piesaistot ESF līdzekļus kā risinājumu, nepieciešams turpināt un veicināt VDI inspektoru zināšanu un prasmju pilnveidi efektīvākai darba veikšanai un organizācijai. Ir paredzēti pasākumi, kas vērsti uz VDI kapacitātes stiprināšanu un kompetences attīstību. Tādējādi tiks īstenotas inspektoru apmācības preventīvā darba veikšanai, analītisko prasmju pilnveidei, gan izstrādājot jaunus, gan aktualizējot esošos apmācību moduļus, gan realizējot apmācību izstrādātajos moduļos. Regulāra inspektoru zināšanu pilnveide, un apmācības moduļu apguve ir svarīga kvalitatīva pakalpojuma sniegšanā inspicēšanas darbā un darba devēju izglītošanā, tādējādi veicinot preventīvo kultūru sabiedrībā attiecībā pret drošību un veselības aizsardzību. Iepriekšējā periodā tika izstrādāti vairāki apmācības moduļi, kas ir tikuši īstenoti, bet ņemot vērā bīstamajās nozarēs izmantoto tehnoloģiju un darba metožu attīstības progresu, jaunās darba aizsardzības atziņas, inovācijas, pētījumus, ir nepieciešams moduļus pārskatīt un pilnveidot. Paredzēts izstrādāt arī jaunus moduļus, par kuru tēmu un saturu vēl tiks lemts. Kā šī brīža aktuālos jautājumus iespējams minēt aktuālā tiesu prakse darba aizsardzības un darba tiesību jautājumos, modernās darba formas un to kontroles un uzraudzības iespējas (piemēram, attālinātais jeb teledarbs, darbinieku nosūtīšana u.c.).

Kā būtisks atbalsts un ieguldījums inspektoru kapacitātes stiprināšanā, paredzēta Baltijas valstu sadarbības tīkla veicināšana un uzturēšana, kas iekļautu dažādus pieredzes apmaiņas pasākumus starp Baltijas valstu inspekcijām, tādējādi gan stiprinot savstarpējo sadarbību, gan uzlabojot darba veikšanas metodes un inspicēšanas kvalitāti. Turklāt, paredzēta inspektoru pieredzes apmaiņa arī ar citu valstu inspektoriem, lai iepazītu citu valstu pieredzi un labo praksi, gan uzņēmumu apsekošanā, gan preventīvajā darbā. Pieredzes apmaiņa tiktu realizēta gan apmaiņas braucienos, gan arī kopīgās konferencēs ar citu valstu darba inspekciju pārstāvjiem vai darba vides ekspertiem.

Lai panāktu, ka VDI tiek nodarbināti augsti kvalificēti, godprātīgi un lojāli darbinieki, ir nepieciešams risināt jautājumu par atalgojuma līmeņa paaugstināšanu, ņemot vērā to, ka nepieciešams mazināt personāla mainību un nodrošināt ilgtspējīgu VDI profesionālo spēju pilnveidi darba attiecību un darba aizsardzības jomā.

Kvalitatīvas un efektīvas uzraudzības un kontroles funkcijas īstenošanai nepieciešams arī atbilstošs tehniskais nodrošinājums. Līdz ar to jānodrošina atbilstošas, kvalitatīvas tehnikas iegāde pietiekamā apjomā, esošās tehnikas atjaunošana un uzturēšana. Ņemot vērā tehnikas un IT sistēmu straujo attīstību, jānodrošina arī šajā jomā atbilstošs nodrošinājums, lai VDI inspektori varētu savu darbu veikt efektīvi, ātri un kvalitatīvi, atbilstoši tehnikas attīstībai.

Ja netiek atbalstīta pētījumu veikšana darba aizsardzības jomā, veidojas situācija, kad pieejamie dati, kas raksturo situāciju uzņēmumos, aprobežojas ar VDI apkopoto nelaimes gadījumu un arodslimību statistiku. Šie dati ir rādītājs, kas atspoguļo darba aizsardzības prasību ievērošanas vai neievērošanas rezultātu. Savukārt, lai spriestu par situāciju uzņēmumos, aktuālām problēmām ieviešot darba aizsardzības prasības un nepieciešamajām izmaiņām kādā konkrētā jautājumā, ir nepieciešami plašāki un padziļināti dati, ko VDI no apkopotajiem nelaimes gadījumu un arodslimību statistikas datiem nevar nodrošināt. Līdz ar to, neveicot pētījumus, nav aktuālu datu un informācijas, kas ļauj ātri un efektīvi reaģēt, lai jau preventīvi novērstu trūkumus darba aizsardzības prasību ieviešanā vai savlaicīgi veiktu nepieciešamās likumdošanas izmaiņas un uzlabojumus, sekmējot situācijas darba aizsardzības jomā uzlabošanos.

Ja turpmāka VDI inspektoru zināšanu un prasmju pilnveide netiek nodrošināta vēlamajā līmenī, jārēķinās ar uzraudzības un kontroles efektivitātes krišanos darba tiesību un darba aizsardzības jomā, kas sekojoši izraisīs darba aizsardzības prasību ievērošanas pazemināšanos uzņēmumos, veicinot augstāku darba aizsardzības prasību pārkāpumu skaitu, un tātad arī nelaimes gadījumu skaita pieaugumu. Ja netiks paaugstināts atalgojuma līmenis VDI inspektoriem, paredzams, ka saglabāsies ļoti augsta personāla mainība, jo VDI nevarēs šajā ziņā konkurēt ar privāto sektoru, sekojoši izglītots un kvalificēts personāls turpinās pamest darbu VDI, lai strādātu citur, kur tiek piedāvāts daudz konkurētspējīgāks atalgojums. Arī atbilstoša, kvalitatīva tehniskā un IT nodrošinājuma neesamība, kavēs efektīvas un kvalitatīvas uzraudzības un kontroles īstenošanu, padarot inspektoru darbu laikietilpīgu, papildus patērējot esošos resursus, lai segtu iztrūkumu, un sekojoši VDI funkciju izpilde būs mazefektīva. Nenodrošinot VDI profesionālo spēju pilnveides ilgtspēju un turpmāku attīstību, paredzams, ka VDI personāla mainības rezultātā būs arī nākotnē nepieciešami papildus līdzekļi VDI jauno inspektoru apmācībai.

4.4. Piedāvātā risinājuma sākotnējās ietekmes izvērtējums.

Pētījumi par dažādām darba aizsardzības tēmām, padziļināti pētījumi par situāciju darba aizsardzībā, tai skaitā pētījumi par darba apstākļiem un riskiem Latvijā, aktualizējot iepriekšējos šajos pētījumos iegūtos datus, dos iespēju novērtēt darba aizsardzības politikas ietekmi, ieviešanu un virzību, aktuālo darba aizsardzības situāciju uzņēmumos, kā arī atklās aktuālās problēmas un ļaus novērtēt darba aizsardzības politikas reālo ieviešanu darba vietās. Sekojoši tas dos iespēju laicīgi reaģēt uz identificētām problēmām, veicot piemērotas aktivitātes darba aizsardzības situācijas uzlabošanai un konstatēto problēmu novēršanai. Vienlaicīgi pētījumos iegūtā informācija dos iespēju atklāt jaunus un aktuālus aspektus darba aizsardzības jomā vai prasību ieviešanā un rast piemērotu risinājumu, lai veicinātu situācijas uzlabošanos un sekojoši nelaimes gadījumu skaita samazināšanos, jau preventīvi novēršot tādu situāciju attīstību, kurās pastāv nelaimes gadījumu risks, vai risks attīstīties arodslimībām.

Paaugstinot VDI kapacitāti un kompetenci, ieviešot jaunas darba metodes un vairāk uzmanības pievēršot preventīvam darbam, sagaidāma ātrāka darba aizsardzības prasību pārkāpumu atklāšana un novēršana, sekojoši veicinot darba vides kvalitātes uzlabošanos un, laicīgi novēršot nepilnības un pārkāpumus, arī nelaimes gadījumu un arodslimību skaita samazināšanos, jo situācijas darba vidē, kas potenciāli var būt par iemeslu nelaimes gadījumam vai arodslimībai, tiks novērstas jau pašā sākumā. Vēršot uzmanību uz bīstamām nozarēm, kā arī uzņēmumiem, kur ir lielāks darba tiesību un darba aizsardzības prasību pārkāpumu skaits, kā arī, paaugstinot VDI inspektoru zināšanas un profesionalitāti konkrētās bīstamās jomās un nozarēs, paredzams, ka inspektori varēs kvalitatīvāk veikt pārbaudes un ieteikt uzņēmējiem labākus un efektīvākus risinājumus darba vides sakārtošanai. Vienlaikus, nodrošinot VDI profesionalitātes ilgtspēju, būtiska ir VDI inspektoru un darbinieku atalgojuma palielināšana, paredzot to konkurētspējīgā līmenī. Arī VDI kapacitātes stiprināšana, atbilstoša tehniskā aprīkojuma un IT risinājumu nodrošināšana veicinās kvalitatīvu un efektīvu uzraudzību un kontroli darba aizsardzības jomā, kā arī VDI sniegto pakalpojumu ilgtspēju.

Līdz ar to rīcības virziens kopumā ir vērsts uz darba vides uzlabošanos un sekojoši veicinās preventīvu nelaimes gadījumu un arodslimību novēršanu. Uzlabojoties darba vides kvalitātei un samazinoties nelaimes gadījumu un arodslimību skaitam, samazināsies arī ar nelaimes gadījumiem vai arodslimībām saistītie izdevumi visām iesaistītajām pusēm. Rīcības virziens dos pozitīvu ieguldījumu uzņēmējdarbībā un tautsaimniecībā, jo, kā jau iepriekš minēts, saskaņā ar jaunākajām aplēsēm, ieguldījumi darba aizsardzības preventīvajos pasākumos veicina nodarbināto labklājību un ilgtermiņā atmaksājas finansiāli.